14. jūlijā ASV prezidents nāca klajā ar skaļu paziņojumu, pieprasot mieru Ukrainā. Viņš deva Krievijai 50 dienas, lai to panāktu. Donalda Trampa vārdi izraisīja divējādas sajūtas Ukrainā.
No vienas puses, Tramps ir nepārprotami mainījis savu retoriku pret Kremļa galvu Vladimiru Putinu - tā ir kļuvusi daudz skarbāka. No otras puses, Tramps faktiski ir devis Putinam vēl gandrīz divus mēnešus, lai veiktu militārās operācijas, un Ukraina prognozē, ka Krievijas armija centīsies maksimāli izmantot šo laiku. Un tas nozīmē iespējamu kara eskalāciju līdz "X" dienai - 2. septembrim (tas ir, kad beigsies 50 dienas). BBC raksta, ka, saskaņā ar Donalda Trampa paziņojumu, Krievijai tiks piemērotas bargas sekundāras sankcijas, ja tā 50 dienu laikā nenoslēgs miera līgumu Ukrainā. Baltā nama vadītājs arī atzīmēja, ka šāda vienošanās jau vairākas reizes ir izgāzusies tieši Kremļa rīcības dēļ. Taču tagad Amerikas prezidents sniedz pilnīgu garantiju, ka viņš "izbeigs šo karu". Tomēr eksperti par to šaubās.
Situācija kaujas laukā Ultimāta atlikšana pārsteidza daudzus - un ne tikai Ukrainā. ES ārlietu pārstāve Kaja Kallasa sacīja, ka 50 dienas ir ļoti ilgs laiks, kad visi redz, ka Krievija katru dienu nogalina civiliedzīvotājus. Šajā kontekstā uzreiz nāk prātā amerikāņu izdevuma “Axios” izplatītā informācija, ka Putins jūlija sākumā it kā esot paziņojis Trampam par savu nodomu 60 dienu laikā, tas ir, līdz septembra sākumam, pilnībā okupēt četrus Ukrainas reģionus (Luhansku, Donecku, Hersonu un Zaporižju). Jūlija vidū šis uzdevums izskatās tālu no paveiktā.
Lai gan Krievijas armija šajā pavasarī pastiprināja ofensīvu austrumos un ieņēma arī placdarmu Sumu apgabalā, kopumā Krievijas karaspēka virzījums kaujas laukā neizskatās iespaidīgs. Neviens no četriem daļēji okupētajiem reģioniem nav pilnīgā Krievijas kontrolē. Tomēr tas nav atturējis Maskavu no divkāršas paziņošanas par 100% Luhanskas apgabala ieņemšanu. Krievijas varas iestādes pirmo reizi par "Luhanskas Tautas Republikas pilnīgu atbrīvošanu" ziņoja 2022. gada jūlija sākumā. Pēc trīs gadus ilgām cīņām bija jāizsaka jauns paziņojums. Separātistu vienības vadītājs Leonīds Pasečņiks pavēstīja, ka šī gada 1. jūlijā reģiona teritorija atkal 100% atbrīvota. Ukrainas analītiskais projekts “DeepState” savā tiešsaistes kartē parāda, ka šie apgalvojumi neatbilst patiesībai - neliela daļa Luhanskas apgabala, Novojegorovkas un Nadeždas ciemi joprojām atrodas Ukrainas bruņoto spēku kontrolē.
Savukārt Doneckas, Zaporižjas un Hersonas apgabalos Ukrainas bruņotie spēki kontrolē daudz lielākas teritorijas. Pēdējos divos apgabalos tie kontrolē aptuveni 30% teritorijas, Doneckas apgabalā - aptuveni 25%. Turklāt, lai ieņemtu Hersonu, Krievijas karaspēkam būs jāpārvar liels ūdens šķērslis - Dņepras upe, un, lai ieņemtu Zaporižjas pilsētu, kas pašlaik atrodas 30-40 km attālumā no frontes līnijas, būs jāpārvar vairāki aizsardzības nocietinājumi ap pilsētu. Situācija Doneckas apgabalā ir daudz sarežģītāka. Līdz jūlija vidum Krievijas armijai ir izdevies gūt ievērojamu progresu netālu no divām galvenajām pilsētām - Pokrovskas un Konstantinovkas. Tās būtībā ir daļēji ielenktas. Krievijas armija cenšas tās apiet un pārņemt kontroli pār Ukrainas bruņoto spēku loģistikas maršrutiem. Tie jau atrodas artilērijas uguns un kamikadzes dronu sniedzamības zonā. Uz dienvidiem no šīm pilsētām Krievijas karaspēks Veļikas Novosilkas ciema rajonā gandrīz ir izspiedis Ukrainas karaspēku ārpus Donbasa administratīvajām robežām un mēģina iekļūt kaimiņos esošajā Dņepropetrovskas apgabalā. Ja Krievija turpinās ofensīvu Donbasā tādā pašā tempā kā jūnijā un jūlija sākumā, tā, visticamāk, spēs sasniegt Doneckas apgabala administratīvo robežu uz dienvidiem no Pokrovskas.
Pati Pokrovskas un Konstantinovkas okupācija ir iespējama, ja ukraiņiem Krievijas armijas kustību šo pilsētu flangos neizdosies apturēt. Bez loģistikas Ukrainas armija ilgi nevarēs noturēt garnizonus šajos aizsardzības mezglos. Tomēr pilnīga reģiona, jo īpaši Slavjanskas-Kramatorskas lielās aglomerācijas un Limaņas un Severskas pilsētu, ieņemšana joprojām izskatās maz ticama, ja nebūs jaunas plaša mēroga Krievijas ofensīvas. Ir netiešas pazīmes, ka Krievija tuvākajā nākotnē gatavo masveida ofensīvu frontē, izmantojot bruņumašīnas, BBC pastāstīja Ukrainas militārais analītiķis Mihails Žirohovs. Pēc viņa teiktā, pēdējos mēnešos Krievijas armija gandrīz nav izmantojusi bruņumašīnas, uzbrūkot Ukrainas bruņoto spēku pozīcijām kājām vai ar motocikliem un bagijiem. "Šeit varētu rasties doma, ka viņi tās uzkrāj, lai izlauztos cauri frontei... Man ir iespaids, ka krievi šim nolūkam ir savākuši 100-120 tūkstošus cilvēku un noteiktu skaitu tanku," saka eksperts.
Viņaprāt, negaidīts bruņutehnikas trieciens paralēli diversīvam papildu uzbrukumam citam frontes posmam varētu dot Kremlim iespēju pārraut Ukrainas bruņoto spēku aizsardzības līnijas. Krievijai šī operācija jāveic pirms rudens sākuma, kad varētu pasliktināties laika apstākļi Ukrainas dienvidos, bet austrumos sāksies lietus un migla.
Šis uzbrukums varētu būt Krievijas "lielās ofensīvas" noslēguma akords, kas sākās 2023. gada oktobrī netālu no Avdijivkas un ar īsiem pārtraukumiem turpinās līdz pat šai dienai. "Ja ofensīvai būs negatīvs rezultāts, viņi būs spiesti ķerties pie plaša mēroga mobilizācijas," rezumē Žirohovs. Viņaprāt, Ukrainas Ģenerālštāba galvenais uzdevums šobrīd ir nepalaist garām šo ienaidnieka uzbrukuma brīdi un to ierobežot. Eksperti šaubās, vai Trampa novēlotie draudi apturēs Putinu Arī Rietumu analītiķi neredz nekādas pazīmes, ka Putins tiecas pēc miera Ukrainā. Atvaļinātais Austrālijas ģenerālis un militārais novērotājs Miks Raiens norāda, ka Krievijas varas iestādes nesper reālus soļus miermīlīga izlīguma virzienā. "Putins nav izrādījis vēlmi atkāpties no saviem maksimālistiskajiem kara mērķiem kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gada februārī. Viņa mērķi kopš tā laika nav mainījušies," viņš raksta savā emuārā. "Būtu ļoti neparasti, ja Putins tagad mainītu kursu. Pat tad, kad krieviem pēc neveiksmes sākotnējā ofensīvā pret Kijivu 2022. gadā viss izskatījās diezgan drūmi, Putins turpināja. Viņš, iespējams, darīs to pašu tagad," uzskata Raiens. Viņš šaubās, vai sekundārās sankcijas, ko Tramps draud ieviest, spēs patiesi paralizēt Kremļa kara mašīnu. Eksperts uzskata, ka Amerikas prezidenta draudiem būs reāla ietekme, ja tos papildinās praktiska rīcība. "Runas ir lētas. Svarīga ir tikai rīcība," saka Raiens. Pat pēc saviem skarbajiem izteikumiem pret Putinu Tramps joprojām ir pārliecināts, ka Krievijai ir priekšrocības kaujas laukā, raksta amerikāņu izdevums “Politico”. "Prezidenta viedoklis ir tāds, ka Krievija ir ceļā uz uzvaru, jautājums ir tikai par to, cik laika tas prasīs," žurnālistiem sacīja augsta ranga Baltā nama amatpersona. "Krievijai ir liela ekonomika, tai ir liels militārais spēks, tai ir vairāk nekā pietiekams daudzums cilvēku, ko iemest mašīnā, un tai vienkārši ir vienalga. Un, lai gan viņi lēnām virzās uz priekšu, viņi tomēr virzās uz priekšu. Prezidents vienkārši vēlas apturēt slepkavības."
