Lasāmgabali

Pārlasīsim 1941. gada avīzes kā krātuvīti ar šabloniem, kas Latvijas iedzīvotājiem jau derējuši un nezināmā nākotnē vēl noderēs savu dzīvību glābšanai.

Latvijas pašvaldībās sākās e-Skolu e-jaunatnes e-dziesmu un e-deju svētki “#dziedundejounsazinkovēl2021”, ko gan manīja vien tajos brīžos, kad Rīgas sabiedriskā transporta līdzekļos neredzēja priekā spiedzošus mazos dziedātājus un dejotājus, kā arī tad, kad TV ekrānos kārtējo reizi ieviesās Dziesmu svētku vakcinācijas Eva.

Šobrīd, kad vīruss būtiski ietekmējis ceļošanas iespējas, plānot ceļojumus tālu uz priekšu un uz tāliem galamērķiem ir nedroši. Toties ir īstais laiks atklāt aizraujošas un vēl neizzinātas vietas tuvējās kaimiņvalstīs. Igaunijā tādu ir ne mazums, turklāt vairākās ceļotājiem interesantās vietās un muzejos runā un saprot latviski.

Kad, staigājot pa Rīgas centru, pacēlāt acis uz augšu, lai ievērotu, ka pilsētā netrūkst robežpārkāpēju un uz namu fasādēm mājvietu atraduši gan ierastāki, gan eksotiskāki dzīvnieki? Īpaši raksturīgi tas ir jūgendstila ēkām, un koncentrētā veidā faunas pārstāvji sastopami Alberta, Antonijas, Elizabetes un Strēlnieku ielā, taču, tā kā Rīgā kopumā esot vairāk nekā astoņi simti jūgendstila namu, tad noteikti kādā brīvā brīdī ikviens var sameklēt sev tīkamāko dzīvnieku vai arī mēģināt saskaitīt, cik pūču, vāveru, ērgļu, lauvu, sfinksu, pāvu un citu dzīvo radību par savu mājvietu izvēlējušies Rīgas fasādes. Turklāt ne tikai Rīgas centrā vien.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

«Es diezgan racionāli pieeju šodien Latvijā un pasaulē notiekošajam. Es netērēju savu laiku pārdomām par to, ko nevaru ietekmēt, bet daru to, ko varu izdarīt. Un daru to pēc labākās sirdsapziņas,» saka Liepājas teātra aktieris Armands Kaušelis. Viņš ir viens no retajiem šī teātra aktieriem, kurš pandēmijas laikā attālināti, bet tikās ar publiku. Un šobrīd viņš aktīvi mēģina – kopā ar kolēģiem gatavojas «Vasaras vakariem Liepājas teātrī».

Lai gan teorētiski mūzikas dzīve ir atgriezusies relatīvi normālās sliedēs – notiek aizvien vairāk koncertu, turklāt pašās negaidītākajās vietās, tiek rīkoti arī festivāli (piemēram, šosestdien “Enkurfests” pašā Rīgas centrā –, par diez ko normālām šīs sliedes nenosaukusi. Pajūk grupas, tiek atcelti koncerti.

Mazliet vairāk nekā pirms simt gadiem celtās Lūznavas muižas kādreizēji īpašnieki – dižciltīgā Kerbedzu dzimta – mīlēja mākslu un radošu gaisotni, un šeit bieži ciemojās mākslinieki, tostarp arī izcilais lietuviešu gleznotājs un komponists Čurļonis. Arī tagad šī tradīcija turpinās, un Lūznava, kas atrodas apmēram pusstundas brauciena attālumā no Rēzeknes, kopš 2015. gada kļuvusi par mūziķu un mākslinieku iecienītu pulcēšanās un uzstāšanās vietu. Arī šovasar paredzēts, ka Lūznavā koncertēs ērģelniece Iveta Apkalna, bet augustā norisināsies Baltijas džeza festivāla «Škiuņa džezs».

Šonedēļ oficiāli pagāja divi gadi kopš prezidentīgā Levita stāšanās amatā, tāpēc viņš vēlējās sarkanpaklājīgi atsaucatmiņoties par valstgribīgi doto ilgtspējīgā attīstībizaugsmē. Pēc izsludināto 308 likumu un nemaināmo zirgu upes vidū pieminēšanas nekas cits vērtīgāks par Levita darbu gan vairs nenāca prātā, tāpēc futbola tiesneši izsludināja sarkano brīdinājumu, meteomurgologi un sinopintiķi parādīja sarkano kartīti, un svinības ar to arī beidzās.

2021. gada sākumā Latvijā precēti ir 49% pilngadīgu vīriešu un 41% pilngadīgu sieviešu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Tendences rāda, ka lēmumu precēties šobrīd cilvēki pieņem ap 30 gadu vecumu, un ar katru gadu vidējais laulībā stājušos vecums pieaug. Turklāt daudzu plānus mīt gredzenus pērn un šā gada pirmajā pusē koriģēja pandēmija un ar to saistītie pulcēšanās un citi ierobežojumi – reģistrēto laulību skaits pērn sarucis par 17% salīdzinājumā ar 2019. gadu.

Katram ir nepieciešams laiks, lai atveseļotos, laiks spēku un garastāvokļu atjaunošanai. Labs miegs mājīgā guļamistabā ļauj atpūsties un atjaunot veselību un enerģiju. Lai radītu komforta un miera atmosfēru, jums viss ir jāpārdomā līdz sīkumam, jo jūsu miega kvalitāte slēpjas detaļās: interjers nomierinošās krāsās, mīksts apgaismojums un, protams, augstas kvalitātes gultas veļa.

Veterinārārstes Litas Konopores vārds ne tikai profesionāļiem, bet arī lielai Latvijas sabiedrības daļai zināms it labi.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai un mazinoties kovidpacientu skaitam slimnīcās, latvju zemē tika nolemts atcelt pagājušā gada decembrī, aizpagājušā gada martā vai 1973. gada jūlijā izsludināto ārkārtējo stāvokli medicīnā. Ministru kabinets lepni atvēra durvis, paraudzījās pa kreisi, tad paraudzījās pa labi, bet nekur neredzēja pateicīgo tautu ar ziediem rokās, kas vēlētos ar ovācijām sveikt un sabučot kabinetu par šo soli. “Laikam sauļojas,” nodomāja kabinets.

«Es labprāt slinkotu un neko nedarītu, taču manas profesijas specifika ir tāda, ka muskuļi jau dažu dienu laikā aizmirst, kā tas ir – spēlēt. Un klavierspēles līmenis attiecīgi krītas. Tāpēc arī visu šo pandēmijas laiku es katru dienu vairākas stundas vingrinos, tādā ziņā nekas nav mainījies. Mana profesija mani disciplinē,» saka izcilais pianists, Lielās mūzikas balvas laureāts Vestards Šimkus.

Pasmaidām

Beidzot pienāca tā nedēļa, kad latvju populārāko cilvēku topā drūmais Uga, lāga Perevoščikovs un pat Magone Burkā kundze noslīdēja līdz attiecīgi 58 639., 58 640. un 58 641. vietai – viņus apsteidza “Rīta Pornorāmas” Boms Tricis, Aģente Skudra un Saules Ramona, kā arī 48 220 Jāņi un 10 415 Līgas.

Šodien vārda dienu Latvijā svin 9871 Līga, bet rīt – 48 311 Jāņi. Sirsnīgi sveicam arī savus kolēģus – Līgu Nesteri un Jāni Lasmani.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Atvērās elles priekškambari, planētas Zeme centrs un metāllūžņos vēl nesagrieztās “Liepājas metalurga” krāsnis, pārkarsa Saule un iesvīda asfalts, pāri latvju zemei pāri vēlās magmas straumes, karstuma rekordi un saulesdūrienu dabūjušo ļautiņu rindas. Ģeologi, meteomurgologi, banderlogi un citi sinopintiķi izsludināja oranžo brīdinājumu – iestājās karstuma vilnis.

Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds maija beigās laida klajā LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociētā profesora, ģeoloģijas zinātņu doktora Kristapa Lamstera grāmatu “Mūsdienu ledāji”. Grāmatā ir apkopoti Kristapa Lamstera pētniecības projektā “Zemledāja un ledāja malas veidojumu un procesu salīdzinājums Skandināvijas ledus vairoga dienvidu sektora ārējā zonā un mūsdienu ledājos Grenlandē, Islandē un Antarktikā” iegūtie rezultāti. “Mūsdienu ledāji” apskata mūsdienu ledāju attīstību, īpaši izceļot Arktiku un Antarktiku. Grāmatu papildina nodaļa par ledus veidojumiem, sasalušu gāzu veidotām reljefa formām uz citām Saules sistēmas planētām un planētu pavadoņiem.

Vācijas 1941. gada 22. jūnija uzbrukums Padomju Savienībai deva iespēju Latvijas iedzīvotājiem ne tikai tikt pie ieročiem, bet daudzos gadījumos arī pašiem izvēlēties, uz ko šaut (kam durt, ko sist) un ko pasaudzēt.