Koncertdzīve pārceļas uz telpām. Cik ilgs laiks tai dots?

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Brīvdabas koncertu sezona pašlaik aizvada savas pēdējās nedēļas, pasākumiem pārceļoties uz iekštelpām. Atminoties pagājušā gada kovidnotikumu diktēto bēdīgo situāciju, rodas jautājums, vai kaut kas līdzīgs neatkārtosies arī šogad. Diemžēl precīzas atbildes uz to joprojām nav, līdz ar to arī koncertu organizatori nesteidzas mesties jaunu pasākumu datumu izziņošanā.

Pagaidām drosmīgākais, pat pārdrošākais pieteikums no koncertu organizatoriem ir divi izziņotie Dona koncerti “Ceļojums laikā”, kas plānoti 22. un 23. oktobrī koncertzālē “Palladium”. Pirmajam koncertam sekoja izziņots papildkoncerts, bet īstas pārliecības par to norisi joprojām nav. Taču Dona komandai gan šī pārliecība ir, turklāt dzelžaina. Koncerts ir plānots apmeklētājiem tikai ar derīgiem Covid-19 sertifikātiem, un, “tā kā pēc šī brīža noteikumiem šis ir “zaļais” pasākums - tikai vakcinētajiem vai pārslimojušiem, atsevišķu ierobežojumu nav”, informē Dona koncertu menedžere Undīne Buka.

Patiesībā Dons nudien būtu pelnījis, lai beidzot varētu uzstāties saviem faniem - mūziķis ļoti rūpīgi un atbildīgi izturas pret savām uzstāšanās reizēm un neizmaina sevi sīknaudā, uzdziedot dažādos apšaubāmos sarīkojumos, taču viņam nācies jau divreiz atcelt vai pārcelt izplānotos lielkoncertus “Daugavas” stadionā. “Ar šī brīža ierobežojumiem realizēt tāda veida lielkoncertu, kādu bijām plānojuši stadionā “Daugava”, nav iespējams. Ļoti ceram, ka tuvākajos gados varēsim īstenot iecerēto,” atzīst Undīne. Koncertā “Palladium” tiks atskaņotas dziesmas no Dona pēdējā studijas albuma “Tūrists”, kā arī populārākās dziesmas no viņa iepriekšējiem albumiem. “Ir pagājis neplānoti ilgs laiks, kad pēdējo reizi bija iespēja tikties ar klausītājiem klātienē. Ar nepacietību gaidu oktobri, kad būs iespēja atkal kāpt uz skatuves,” saka Dons.

Koncerts un vēl papildkoncerts - tas it kā liecina par klausītāju milzu interesi, turklāt stāvbiļete maksā 30 eiro. Taču 2015. gadā Dona komanda “Palladium” varēja sarīkot pat septiņus (!) koncertus, tāpēc optimismam ir piesardzīgāki apmēri. “Aktivitāte ir lielāka, nekā mēs gaidījām, jo bijām ļoti piesardzīgi šo koncertu rīkošanā. Šķiet, ka, tāpat kā ar aviobiļetēm, cilvēki ir vairāk gatavi pēdējā brīža pirkumiem maksimums mēneša nogrieznī, ko var saprast. Pēc pēdējā pusotra gada pieredzes, ir ļoti grūti plānot ko uz priekšu,” norāda Undīne Buka. Un viņai ir pilnīga taisnība - ir ne tikai ļoti grūti, bet pat neiespējami kaut ko plānot tālāk par oktobri.

Pēc neoficiālas informācijas, Kultūras ministrijas augstākajos ešelonos koncertu organizatoriem jau likts skaidri un gaiši noprast, ka oktobris vai pat tikai tā pirmā puse ir lielākais, uz ko producenti var cerēt, bet par Ziemassvētku pasākumu plānošanu var aizmirst. “Šodien kumulatīvais rādītājs ir 257,4, kas atbilst 2020. gada 20./21. novembrim (pērn 20.11. tas bija 240,9, bet 22.11. - 261,7). Pērn [premjers Krišjānis] Kariņš ar bālu seju TV ēterā teica leģendāros vārdus “draugi, nav labi!”, un kopš 6. novembra (kad kumulatīvais rādītājs bija 170,2) valstī bija ieviests “lockdown” sabiedrības veselības vārdā. Šobrīd valdības rīcību neredz. (..) Jau 8. septembrī pārsniedzām “sarkanā luksofora” robežu, bet valdība turpina gulēt kā begemots dūņās. Varbūt ir pienācis laiks godīgi pateikt, kāds būs šis rudens un ziema ierobežojumu aspektā? Skolas? Publiskie pasākumi? Pakalpojumu nozares? Valdības kuluāros dzirdētais arguments “ekonomiku neslēgsim, jo nav naudas pabalstiem” nedrīkst būt arguments, kura vārdā tiek upurēta sabiedrības veselība,” nedēļas sākumā tiešsaistes sociālā tīkla tīmekļa vietnē “Facebook” rakstīja Latvijas Producentu savienības valdes priekšsēdētājs Juris Millers. Taču “godīgi pateikt” - tas nav šīs valdības garā.

Neformālās sarunās viens no šā brīža vadošajiem producentiem Jānis Kļaviņš šo rindu autoram norādīja uz kādu neapstrīdamu faktu - šī pusotra gada laikā, kad kultūras un izklaides dzīvi diktē kovids un ar to saistītie ierobežojumi, cilvēki jau ir atraduši apmeklēt klātienes koncertus un izrādes. Arī LTV raidījuma “Kultūršoks” (10.09.) veiktajā pētījumā norādīts, ka “skatītājiem ir iepaticies sēdēt mājās”: ir būtiski samazinājies kultūras pasākumu apmeklējums, un šovasar uz koncertiem un brīvdabas pasākumiem pārdoto biļešu skaits nav sasniedzis pat piekto daļu no tām, kas iztirgotas 2019. gada vasarā. Koncertu organizatori arī nemaz nealkst akli mesties pasākumu rīkošanā, jo ir mežonīgi daudz sarežģījumu, kas saistīti ar publikas nodalīšanu (antivakseriem patīk izmantot vārdu “šķirošana”) vakcinētajos un nevakcinētajos, līdz ar to sadārdzinoties arī izmaksām un objektīvi sarūkot potenciālo apmeklētāju skaitam. Šovasar koncertus atcēla pat tādi grandi kā Dons, Aminata un Intars Busulis, arī “Tautumeitas” - kā koncertus rīkot iekštelpās, kas ir vēl problemātiskāk?! Un vēl kāds aspekts, uz ko norādīja kultūras un izklaides centra “Hanzas perons” vadītāja Ieva Irbina - izmaksas palielina arī vakcinēta darbaspēka atrašana, jo nevakcinēto vai pat emigrējušo skaitā ir daudz tehnisko kompāniju pārstāvju, līdz ar to “nav kas uzliek skatuvi, gaismas, kaut vai krēslus”.

Pašlaik Latvijā pilnībā vakcinēti ir 46% iedzīvotāju, tātad tikai tik cilvēkiem teorētiski būs pieejama koncertdzīve klātienē. Turklāt ar siekalu testu cauri netikt, tātad jautājums ir arī par lielāko daļu bērnu un jauniešu. Ar šādiem nosacījumiem rīkot pasākumus iekštelpās ir visai riskanti, turklāt mēģināt atdabūt uz šejieni liela kalibra ārzemju mūziķus ir pavisam nereāli (nupat uz 4. martu jau tika pārcelts triphopa pioniera Tricky koncerts, kam “Palladium” vajadzēja notikt 17. decembrī). Taču var arī riskēt, piemēram, klubs “Melnā piektdiena” pašlaik drošu sirdi anonsē austriešu “black/death metal” grandu “Belphegor” koncertu 23. septembrī, tiesa, uzreiz pabrīdinot, ka ieeja pasākumā būs tikai ar derīgu kovidsertifikātu un, “ja jelkādu turpmāko ierobežojumu dēļ šis koncerts nevarēs notikt, tas tiks atcelts un par biļetēm samaksātā nauda nekavējoši pārskaitīta atpakaļ jūsu kontos”.

“Melnajā piektdienā” pēdējie koncerti notika pērn novembrī, kopumā kluba koncertdzīve ir paralizēta jau pusotru gadu. 18. septembrī te plānota daugavpiliešu vikingmetāla grupas “Varang Nord” albuma prezentācija, kad arī varēs pārliecināties, vai pa šo laiku dīkstāvē aiz bada uzpampušas žurkas nav sagrauzušas kluba kabeļus... “MP” līdzīpašnieks, “Belphegor” koncerta organizators Sergejs Kustovs nākotnē gan raugās optimistiski, jo “[valdībai] tagad pilnībā apstādināt koncertu rīkošanu būtu tas pats, kas visiem pateikt - viss, vakcinēties nav jēgas, pērciet konservus un griķus, sēžam mājās!” Pēc Sergeja domām, lielākie ierobežojumi, kas varētu šajā rudens/ziemas sezonā skart klubu koncertu apmeklētājus, būtu prasība atgriezties pie masku vilkšanas, bet ar to nu vairs sen nevienu nenobiedēt.

Skan loģiski, tikai - vai mēs vispār šajā kovidlaikā esam no mūsu varen jaukās valdības sagaidījuši kādu loģisku rīcību?! Nu, lūk… Bet aptaujātie koncertu producenti ir diezgan vienprātīgi: ja atkal atgriežas 2020. gada nogales nosacījumi, šovindustrijas nozarei Latvijas klubos būtībā var likt treknu punktu. Šoreiz uz visiem laikiem.

Lasāmgabali

Pāris dienas pēc Jaunā Rīgas teātra uzveduma “Arkādija” pirmizrādes tās režisors un teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis sociālajos tīklos formulēja izrādes vēstījumu “par entropiju un fizikas likumiem: Kurš vēl neredz, ka Latvija nu ir pārliecinoši iegājusi Nāves spirālē?”

Svarīgākais