Sapnis par tīru vidi Latvijā ir aizvien reālāks
Pirms vairāk nekā 100 gadiem pa tolaik vēl neasfaltētajiem ceļiem, skeptiķu acu skatienu pavadīta, sāka ripot kariete bez zirga jeb 1886. gadā patentētā pasaulē vecākā automašīna “Benz Patent Motorwagen”. Starp citu, Rīgas Motormuzejā aplūkojama šīs vēsturiskās automašīnas precīza kopija. Tas bija mirklis, kad sākās jauns laikmets - automašīnu laikmets. Savukārt šis ir tas laiks, kad mūsu sabiedrība sper vēsturisko soli, no iekšdedzes dzinēju automašīnām pārsēžoties uz elektriskajām automašīnām. Taču patiesībā runa jau nav tikai par autotransportu, šos procesus nevirza tikai un vienīgi tehnoloģiju attīstība, iemesls ir cits - un tā ir ļoti svarīga sabiedrības attieksmes maiņa pret apkārtējo vidi. Turklāt nākotnes vīzijā, pārsēžoties uz elektriskajām automašīnām, iegūsim arī kaut ko pilsētas videi grūti iedomājamu - un tas ir klusums un tīrs gaiss, jo lielu daļu pilsētvides trokšņa un izmešu rada tieši automašīnas.
Kā zināms, Eiropas Savienībā pieņemtais zaļais kurss un virkne vēsturisku apņemšanos nosaka nepieciešamību līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 55%.
Neatkarīgi no dažādu programmu vairāk un mazāk skanīgiem nosaukumiem vai deklarāciju termiņa atskaitēm ir skaidrs, ka mūsu sabiedrības līdzšinējie paradumi, planētas industriālās ražošanas, urbanizācijas un patēriņa kultūras ietekme aizvien vairāk apdraud klimatu un cilvēces nākotni, tādēļ nedrīkst gaidīt. Ir aktīvi jārīkojas, tādēļ starptautiski un arī katras valsts nacionālajā līmenī aizvien vairāk aktualizējas civilizācijas ilgtspējīgas rīcības ceļš. Un viens no drošākajiem un videi nekaitīgākajiem ceļiem šajā virzienā ir elektrifikācija visās jomās - transportā, apkurē, rūpniecībā. Un patiesībā Latvijas situācija šajā jomā kopumā ir labvēlīga un perspektīva.
Mēs lepojamies, ka Latvija ir viena no zaļākajām valstīm Eiropā, un tas ir tādēļ, ka enerģijas iegūšanā mēs izmantojam hidroelektrostacijas, taču tas nav viss - “Latvenergo” rūpējas, lai arī mūsu klienti, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, kļūtu par zaļās enerģijas ražotājiem, un šovasar mūsu klientu skaits, kas izmanto saules paneļus, Baltijā jau pārsniedz tūkstoti, no kuriem trešā daļa darījumu ir Latvijā. Esam vienīgais tirgotājs Baltijā, kuram ir vienlīdz stipras pozīcijas visu trīs valstu tirgos.
Aktīvākais klientu segments, kas izšķiras par saules paneļu uzstādīšanu savos īpašumos, ir mājsaimniecības. Izvēles motivācija ir pozitīva kombinācija starp ilgtspējīga dzīvesveida veicināšanu un pamatotu investīciju veikšanu savā īpašumā, ieguldot tā nākotnes vērtībā. Savukārt biznesa klientu segmentā arvien vairāk domā par ilgtspējas aspektiem - proti, kā samazināt CO2 izmešu daudzumu un ražošanā saimniekot videi draudzīgāk. Šādā veidā uzņēmumi iegūst zaļu enerģiju, samazina CO2 izmešus un mazina cenu svārstību riskus.
Taču tas nav viss - kā vienu no risinājumiem telpu apkurē šogad “Elektrum” saviem klientiem sāka piedāvāt arī jaunu produktu - siltumsūkni. Tehnoloģijas ir viedas, energoefektīvas un atbilst mūsu klimatisko apstākļu prasībām. Šis elektriskās apsildes veids var lieliski aizvietot citus telpu apsildes veidus un ļauj ikvienam mūsu klientam kļūt zaļākam savos ikdienas paradumos.
Kad runājam par enerģijas ražošanu ar atjaunīgajiem resursiem, jāatceras, jebkurai energosistēmai ir nepieciešamas bāzes jaudas - drošas, modernas stacijas, kas spēj īsā mirklī sākt ražot nepieciešamo enerģiju jebkurā brīdī, neatkarīgi no ārējiem apstākļiem - tad, kad ūdens līmenis Daugavā ir zems, saule nespīd un ir bezvējš. Šādos brīžos Latvijas un visas Baltijas energosistēmā kritiski svarīgas ir “Latvenergo” termoelektrostacijas, kas izmanto dabasgāzi - videi visdraudzīgāko fosilo kurināmo. Strādājot koģenerācijas režīmā, termoelektrostacijas saražo arī siltumu, ko iespējams ļoti efektīvi izmantot Rīgas apkurē.
Šovasar darbu sākusi arī lielākā siltuma akumulācijas tvertne Baltijā - AS “Latvenergo” TEC-2 teritorijā.
Šī apjomīgā, modernā iekārta optimizē TEC-2 darbību, nodrošina primāro energoresursu ietaupījumu un samazina ogļskābo gāzu emisiju, kā arī palielina Rīgas siltumapgādes drošumu, nodrošina zemāku siltuma un elektroenerģijas cenu. Siltuma akumulācijas sistēma ir ieguvums videi, jo tās tehnoloģiskais risinājums ļauj samazināt primāro resursu izmantošanu, nozīmīgs ieguldījums ir arī CO2 izmešu samazinājums vidē. Siltuma akumulācijas tvertnē tiek uzglabāts karstais ūdens siltumapgādes vajadzībām un ir izmantojams tieši tad, kad tas ir nepieciešams rīdziniekiem. Liela mēroga siltuma akumulācijas sistēmas plaši tiek izmantotas Eiropas valstīs. Šo tehnoloģiju ienākšana paver lielākas iespējas siltuma un elektroenerģijas ražošanas režīmu sasaistes mazināšanai mainīgos tirgus apstākļos. Svarīgi, ka tās izmantošana palielina arī atjaunīgo resursu integrēšanas iespējas. Jau šobrīd gan siltums, gan elektrība Rīgā ir viena no tīrākajām uz zaļākajām visā Eiropā, šajā ražošanas procesā nerodas piesārņojums, turklāt jau šobrīd tiek veikts aktīvs izpētes darbs, lai elektroenerģijas ražošana notiktu, izmantojot ūdeņradi un jaunākas, modernākas, dabai draudzīgas tehnoloģijas.
Ekonomikas atjaunošanās pēc pandēmijas un citi tirgus faktori ietekmējuši elektroenerģijas patēriņa pieaugumu visā Eiropā, arī pie mums Latvijā, tādēļ elektroenerģijas lietotāji saskaras ar augstākām elektroenerģijas cenām. Eiropā svarīgs mērķis ir dekarbonizēt ekonomiku, tādēļ energokompānijas jau šobrīd maksā rekordaugstas cenas, lai iegādātos emisiju kvotas, kas nepieciešamas, lai turpinātu ražot enerģiju no fosilā kurināmā.
Atjaunīgo resursu ražotnes ļauj elektroenerģijas ražotājam būt neatkarīgam no energoresursu cenu svārstībām globālajos tirgos, tādēļ lielu jaudu vēja un saules parki, kas darbojas brīvajā tirgū bez subsidēta atbalsta, ir tieši tas ceļš, kas uzņēmumam ejams. Turklāt - investoriem ir ļoti liela interese par šādiem projektiem. Vēl nesenā pagātnē gandrīz vienīgais kritērijs, kas tika vērtēts, bija uzņēmuma finanšu stabilitāte, bet tagad stabilu vietu ieņem arī ilgtspējas jautājumi, vides, sociālās atbildības un korporatīvās pārvaldības aspektu izvērtējums. Ideja, ka mums ir jābūt atbildīgiem par to, ko atstājam nākamajām paaudzēm, praktiski aktivitāšu ziņā sāk atspoguļoties daudzās sfērās. Investoriem ir gan likumdošanas prasības, gan arī atbildība pret tiem, kuru nauda tiek pārvaldīta, un, raugoties no šiem abiem aspektiem, ieguldījums zaļajās obligācijās ļoti labi iederas. Tāpēc ir lielāks pieprasījums, un mums ir iespēja emitēt obligācijas par zemāku cenu.
Būtiski ir arī tas, ka mūsu elektrības ražošanas portfelī liela daļa ir enerģijas, kas ražota no atjaunīgajiem resursiem. “Latvenergo” tas izveidojies gan vēsturiski, gan mērķtiecīgi un laikus veiktu investīciju rezultātā, tādēļ esam daudz labākā pozīcijā nekā citas Baltijas energokompānijas. Lai saglabātu līderpozīcijas, virzītos uz klimatneitrālu enerģiju un samazinātu elektroenerģijas importu, “Latvenergo” attīsta jaunas vēja un saules elektrostacijas. Tādējādi papildus esošajiem aktīviem saulainajās dienās varēsim izmantot saules enerģiju, vējainajās -vēju.
Latvijā elektroautomašīnu, jaunu pieslēgvietu un uzlādes tīkla attīstība ir ar strauji augošu tendenci. “Elektrum” uzlādes infrastruktūru šobrīd veido gan AS “Latvenergo” patstāvīgi, gan arī kopā ar sadarbības partneriem. Šovasar uzlādes punktus esam veidojuši sadarbībā ar tirdzniecības tīkliem un pašvaldībām, sadarbības virziens pieslēgvietu attīstīšanā tiek aktīvi plānots un turpinās, meklējot arvien jaunus partnerus un vietas. Mēs labprāt sadarbojamies arī ar pašvaldībām, jo šādi varam spert nozīmīgus soļus elektromobilitātes attīstībā Latvijā.
Un noslēgumā vēlos atgādināt kādu ekspertiem jau sen zināmu, teju vai simbolisku faktu - elektriskajam automašīnām paātrinājums ir daudz iespaidīgāks nekā iekšdedzes dzinēju automašīnām.
AS “Latvenergo” veiktajā analīzē par elektromobilitātes attīstību mūsu prognozes ir, ka no 2025. līdz 2027. gadam piedzīvosim lūzuma punktu jeb brīdi, kad elektromobiļa iegādes vērtība būs līdzīga ar iekšdedzes dzinēja auto vai pat mazāka, protams, tas atkarīgs no izvēlētā auto modeļa un segmenta. Jāpiemin, ka elektromobiļi ir būtiski lētāki to ekspluatācijas laikā. Tādēļ aicinu autovadītājus nebaidīties un pārsēsties uz elektriskajām automašīnām, jo ekspertu aprēķini liecina, ka pilna dzīves cikla izmaksas iekšdedzes un elektriskajam auto jau tagad aktīviem auto lietotājiem ir zemākas tieši elektroauto gadījumā, un tas jau ir vēl viens ļoti spēcīgs arguments, lai mēs savā ikdienā pārvietotos daudz modernāk un zaļāk.
Savukārt “Latvenergo” turpinās rūpēties, lai automašīnu uzlādes tīkls aizvien būtu drošs un kvalitatīvs, bet elektroauto uzlādes vietas ar “Elektrum” zīmolu mēs ikviens savā ikdienas maršrutā sastaptu aizvien biežāk.
***
Raksta autors: Kaspars Cikmačs,AS “Latvenergo” tehnoloģiju un atbalsta direktors
