"Noass" koncertdzīvi neaptur arī oktobrī

© Publicitātes foto

Lai gan laika apstākļi koncertdzīvi jau sadzinuši zem jumtiem, peldošais mākslas centrs “Noass” vēl spurojas – arī šomēnes tajā notiks koncerti, kurus daļēji var saukt par brīvdabas pasākumiem. “Noasa” īpatnība ir tajā, ka koncerti notiek vietā ar jumtu, kurai brīvi tiek klāt Daugavas vēji, turklāt – visi šie prieki ir gandrīz vai pat pilnībā par brīvu.

Šajā vasaras koncertsezonā apskatniekam sanācis paviesoties kultūras salā uz AB dambja jeb mākslas centrā “Noass” uz abas rokas pirkstiem skaitāmas reizes, jo alternatīvās mūzikas (un arī dažādu mākslas izstāžu) piedāvājums ir bijis vērā ņemams. Spriediet paši: “Oranžās brīvdienas”, “Baložu pilni pagalmi”, “Martas asinis”, “Pamirt”, “Velns viņu zin”, “Nesen”, “Stūrī zēvele”, “Amorālā psihoze”, “Čipsis un Dullais”, pat “Tesa” - tās nebūt nav sētas grupas! Turklāt tikai uz pēdējiem diviem no nosauktajiem bija simboliska ieejas maksa (3-5 eiro), pārējo koncertu apmeklējums bija par brīvu, kas kļuva iespējams, pateicoties Rīgas domes un Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālajai “piešpricei”.

Citas līdzīga rakstura iestādes (“Hanzas perona” Vasaras terase, K. K. fon Stricka villas dārzs, vēl dažas) brīvdabas koncertsezonu ir beigušas, bet “Noass” mauc tālāk arī šomēnes, turklāt ar koncertiem sērijās gluži kā no Kalašņikova automāta: 6. oktobrī - “Krāsa” un “Purple Negative”, 7. oktobrī - “Dūmu zārka zēni”, bet 8. oktobrī - leģendārie “Zig zag”! Un pat uz viņiem biļešu cena ir 3-5 eiro. No citiem šomēnes paredzētajiem koncertiem “Noasā” vēl jāmin grupu “Nikotīņi” (13. oktobris), “Oghre” (14. oktobris) un “Židrūns” (29. oktobris) uzstāšanās, savukārt 26. oktobrī te uz skatuves kāps holandiešu minimālisma komponists un lautas spēles meistars Johans van Visems. Drēgnumu oktobrī “noasieši” prāto atvairīt ar speciālām apsildes iekārtām, kādas vērojamas Vecrīgas āra terasēs, bet “iekšējai apsildei” derēs arī turpat esošās kafejnīcas piedāvājums.

Divus no piesauktajiem koncertiem atmiņā gribētos pārcilāt īpaši. Uz “Tesu” jau kādas pāris stundas pirms pasākuma sociālajos tīklos gozējās visiem mūziķiem sirdi sildošais uzraksts “sold out” jeb “visas biļetes izpārdotas”, savukārt “Oranžo brīvdienu” pasākumā valdīja tik lēkājoši dzīvespriecīga atmosfēra, ka pastāvēja bažas, vai “Noass” nepietauvosies pretējā pusē esošajā “Radisson” viesnīcā… Starp citu, vējainākos laika apstākļos galerija tiešām nedaudz viļņojas - jāatgādina, ka tā atrodas uz betona piestātnes, kuru mākslinieks Dzintars Zilgalvis 2000. gadā izcēla no Daugavas dzelmes, lai kopā ar domubiedriem pārbūvētu to par izstāžu zāli un peldošo skatuvi. Ā, vēl jāpiemin arī starptautiskais laikmetīgās un video mākslas festivāls “Ūdensgabali”, kas šogad atzīmēja savu 21 gada jubileju - arī tas risinājās uz “Noasa”. Koncertos tiek ielaisti 200-250 cilvēku, bet skatuves uzbūve ļauj uz tās notiekošo vērot (vai vismaz uz tās skanošo dzirdēt) arī aiz teritorijas nožogojuma esošajiem nepotētajiem mūzikas mīļiem. Uz AB dambi labprāt brauc ar velosipēdiem, pastaigās nāk ģimenes ar bērniem utt. - tas viss un vēl visā tā plašumā realizētais Andra Indāna projekts “Sirēnu sala” tiešām ļauj to dēvēt par “AB dambis - kultūras sala”.

Kā tas viss kļuvis iespējams? Pateicoties mākai rakstīt projektus un nebaidīties piedalīties dažādos kultūras programmu atbalsta konkursos. Piemēram, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments vien šogad bija izsludinājis kādus sešus konkursus. Radošo kvartālu un teritoriju atbalsta finansējuma konkursā kopumā piešķirti 70 000 eiro (11 projektiem), un pie naudas tikušo sarakstā ir gan biedrība “Fon Stricka villa” (7500 eiro), gan biedrība “Rīgas Spīķeri” (6500 eiro), gan SIA “Hanzas perons” (5350 eiro vasaras peronam), gan SIA “Tallinas kvartāls” (6500 eiro), gan arī biedrība “Mākslas centrs “Noass””, kas projektam “AB dambis - kultūras sala” saņēmuši 5400 eiro (viņiem kaut kas ticis arī no valsts). Bijis arī vasaras kultūras projektu finansēšanas konkurss, kuram pieteikti 265 projekti kopumā par aptuveni trim miljoniem eiro - pie naudas tikuši 37 projekti par kopumā 400 000 eiro. Starp citu, vienā no šādiem konkursiem pie 2000 eiro alternatīvas mūzikas sērijas “Miers 2.0.” rīkošanai tikuši arī “Rīgas Spīķeri” - viņiem gan laikam vajadzēja pretendēt uz lielāku summu, lai pietiktu naudas arī pasākumu reklāmai un nebūtu tā, ka pat grupas “Inokentijs Mārpls” koncerts pulcē tikai nelielu klausītāju pulciņu…

Protams, tā ir “sīcene”, taču - labāk kaut kas nekā nekas. Ja kaut ko dara, tad var izdarīt; ja kādam prasa naudu, tad pie tās reizēm var arī tikt - tas ir galvenais šā stāsta secinājums un ieteikums koncertu rīkotājiem 2022. gadā.

Lasāmgabali

"Mums ir tik daudz datu par to, kā jūtas mūsu darbinieki un kā viņi uzvedas. Bet, kad kaut kas noiet greizi, mums vienmēr trūkst pietiekamas izpratnes, lai izskaidrotu, kāpēc," šādi medija “HRZone” žurnālistam Robam Heivardam pirms dažiem gadiem izteicās kāds augsta līmeņa lielas Eiropas bankas personālvadības vadītājs. Saruna izrādījusies pravietiska: gada laikā pēc šīs diskusijas banka iekūlās vairākos skandālos.

Svarīgākais