Pēdējās nedēļās nerimst skandāls ar komiskuma pieskaņu saistībā ar leģendārās grupas “Nirvana” diska “Nevermind” vāciņu, uz kura redzams peldamies kails bērnelis. Pagaidām tas ir smieklīgi, taču mūsu strauji uzplaukstošajos “cancel culture” laikos tas drīz var tā arī nebūt.
Par skandāla būtību. 1991. gadā tika izdots grupas “Nirvana” albums “Nevermind” ar tādiem hitiem kā “Smells Like Teen Spirit”, “In Bloom”, “Come As You Are”, “Lithium”, “On A Plain”, “Something In The Way” un citiem - tas būtībā iesāka “grunge”, tā saucamā Sietlas viļņa un arī “underground” mūzikas vispār uzvaras gājienu pa komercradio un TV kanāliem, pierādot, ka arī šāda, līdz tam tikai neformāļiem domāta mūzika, tā toreiz uzskatīja, var sasniegt teicamus pārdošanas datus un ārkārtīgi plašu auditoriju.
Uz “Nevermind” CD vāciņa redzams kāds acīmredzami vīriešu dzimtes bērnelis, kurš cenšas aizsniegties pēc dolārzīmes, kas uzsprausta uz āķa, - šis attēls tolaik kļuva par populārāko Amerikā un arī tagad tiek uzskatīts par vienu no visu laiku veiksmīgākajiem albumu noformējumiem. Diemžēl tas kļuvis arī pravietisks - no četrus mēnešus veca zīdaiņa par 30 gadus vecu jaunskungu kļuvušais Spensers Eldens iesūdzējis tiesā “Nirvana”, jo parādīšanās uz leģendārās grupas vāka esot “nodarījusi viņam spēcīgas emocionālas traumas”, ceļot prasību “par bērnu seksuālu izmantošanu”. Kā apgalvo Eldens, pirms 30 gadiem viņš nekādi nav varējis piekrist likt savu fotogrāfiju uz albuma vāka (tam nu nevar nepiekrist...), un arī viņa likumīgie aizbildņi toreiz neesot devuši šādu piekrišanu.
Ārzemju mediji šo stāstu pašķetinājuši sīkāk un parakņājušies pagātnē. Izrādās, toreiz “Nirvana” līderis Kurts Kobeins un bundzinieks Deivs Grols skatījušies kādu dokumentālu filmu par dzemdībām zem ūdens, un viņiem sagribējies kaut ko līdzīgu redzēt arī uz CD vāciņa. Pieslēgts dizainers Roberts Fišers, kurš šo ideju noraidījis, jo attēli no dzemdībām būtu pārāk naturālistiski, tāpēc nolemts, ka uz vāka būs vienkārši bilde ar peldošu bērnu. Taču aģentūra par šāda veida attēliem prasījusi 7500 ASV dolāru, tāpēc Fišers nospļāvies (domās) un deleģējis fotogrāfu Kērku Vedlu tikt pie šādas bildes. Uz peldbaseinu uzaicinātas piecas ģimenes, tostarp arī Vedla draugi ar viņu trīs mēnešus veco Spenseru. “Nirvana” izvēlējušies tieši viņa fotogrāfiju, par ko Eldeni saņēmuši 200 dolārus. Taču - it kā neesot devuši atļauju fotogrāfijas izmantošanai komerciāliem mērķiem.
Savukārt pēc Spensera stāstītā, “Nirvana” esot solījuši fotogrāfijā paslēpt dzimumorgānus, taču tas nav izdarīts, un tagad viņš visu dzīvi ciešot no fakta, ka viņa kailfoto redzams visai pasaulei. Skaidrs, ka toreiz nevienam pat prātā nenāca, ka pienāks laiks, kad kails zīdainis varētu tikt uzskatīts par bērnu pornogrāfiju, tomēr mūzikas ierakstu kompānija “Geffen” jau tad bažījās, ka foto varētu izraisīt sašutumu. “Ir jābūt latentam pedofilam, ja šāds foto aizvaino,” toreiz kā ar nazi nogrieza Kobeins…
Nu Eldens pieprasa fotogrāfiju atzīt par bērnu pornogrāfiju un piedzīt vismaz 150 000 dolāru no katra grupas dalībnieka, ieskaitot bundzinieku Čadu Čeningu, kura muzicēšana dzirdama tikai vienā dziesmā (“Polly”), kā arī no dizainera, fotogrāfa un ierakstu kompānijām. Un tas nekas, ka Eldens pat uztetovējis sev uz krūtīm vārdu “nevermind”, bet 25 gadu vecumā labprāt piedalījās arheogrāfiskā fotosesijā...
Ir skaidrs, ka ar šo prasību Eldens nekādi nevar “aizšaut pēc piena”: ja pie mums viņš vismaz vēl pagaidām internetā būtu izņirgts no panckām, tad Amerikā un arī Eiropā viņam garantēta ja ne nauda, tad vismaz milzīga slava noteikti. Un tūkstošiem sieviešu, kuras gribēs klātienē aplūkot un varbūt pat aptaustīt leģendāro TO (kaut arī nu jau 30 gadus palietotu), kas redzams uz CD “Nevermind” vāka…
Pašmāju portāls “parmuziku.lv”, atsaucoties uz Rietumu mūzikas mediju “Pitchfork”, apkopojis vairākus gadījumus, kad tiesā ticis apstrīdēts kāda albuma vizuālais noformējums. Piemēram, grupa “Placebo” 1996. gadā izdotajam debijas albumam izmantojuši fotogrāfiju ar kādu jaunekli, bet 2012. gadā jau pilngadīgais modelis draudēja mūziķus iesūdzēt tiesā, jo grupa esot sabojājusi viņa dzīvi un izraisījusi emocionālu stresu.
Ir arī labāki piemēri. Uz dziedātājas Daido albuma “Safe Trip Home” (2008) vāciņa redzama planētas Zemes virsma, kurai tuvojas sīks, balts punktiņš. Izrādās, ka šis punktiņš nebūt nav mušas ķēzījums uz CD vāka, bet astronauts Brūss Makandless II, kurš 80. gadu beigās testējis “space walk” iespējamības. Neskatoties uz to, ka astronautam tiesības uz foto nepiederēja, viņš 2010. gadā vērsās tiesā ar prasību pret Daido, kā arī “Getty Images” un “Sony Music”, jo neesot saņēmis atlīdzību par savas identitātes izmantošanu. Un, ko domājat - savu panāca, jo gadu vēlāk incidents tika atrisināts ārpus tiesas, iesaistītajām pusēm vienojoties par konkrētu naudas summu!
Bet šis ir kronis visam - runa ir par amerikāņu reperes Cardi B skandalozo miksteipa “Gangsta Bitch Music Vol.1” (2016) vāciņu. Uz tā, dzerot alu no pudeles, redzama gultā atlaidusies pati Cardi B, bet kāds vīrietis ar tīģera, čūskas un sazin kādiem vēl tetovējumiem uz muguras viņu orāli apmierina. Pret šo CD vāciņu tiesā vērsās fotomodelis Kevins Brofijs Jr.: lai gan uz vāciņa redzamais vīrietis nemaz nebija viņš, modelis apgalvoja, ka uz muguras redzamie ir tieši viņa tetovējumi. “Man ir īstas apsūdzības ar īstiem sūdiem, bet man ar visu šo “bulšitu” tagad jātiek galā! Process ir četru stundu garš, atņemot man manu laiku, manu darbu, manu iespēju būt par māti,” kādā intervijā žēlojās Cardi B. Tas nelīdzēja, un nesen abas puses konceptuāli vienojušās par finansiālu izlīgumu.
Šo notikumu kontekstā apskatnieks uz ātru roku pāršķirstīja pašmāju mūzikas CD piedāvājumu, lai mēģinātu prognozēt, vai arī Latvijā kādam tuvākajā nākotnē nedraud līdzīgas nepatikšanas. Par laimi, mūsējie bijuši diezgan uzmanīgi, piemēram, Lauris Reiniks un Normunds Rutulis par labāko savu CD vāciņu noformējumu lielākoties atzinuši pašu ģīmetnes. Līdzīgi ir ar Raimondu Paulu, savukārt grupa “Instrumenti” vizuālajos noformējumos bijuši gana neitrāli. Šķiet, rāmi var gulēt arī “Labvēlīgais tips”, lai gan 1993. gadā izdotā albuma “Alumīnija cūka” vāka galvenās varones tiesību pārņēmēji, iespējams, varētu celt prasību par dzīvnieku labturības prasību neievērošanu un sazin ko vēl, kas nu mūsu gadsimta “grētām” varētu ienākt prātā.
Latvju supergrupas “Prāta vētra” sakarā bažas rodas par diviem albumiem - “Veroniku” (1996) un “Starp divām saulēm” (1999). Uz pirmā vāciņa redzams kāds vīrs ar paplikāku galvas vidu, sēžam pludmalē ar malā noliktām brillēm un radiolu “Spīdola”. Savukārt uz otrā CD vāciņa ir divu tumšādainu bokseru cīņa ringā. Sazinoties ar PV ģenerālmenedžeri Aiju Auškāpu, uzreiz top skaidrs, kāpēc šī grupa ir topā - Aijai uzreiz ir atbildes pat uz visglupākajiem jautājumiem. Tātad: uz “Veronikas” vāka esot dizainera Ģirta Bāreņa tētis, kas, protams, ar viņu ir saskaņots - starp citu, šī noformējuma ideja esot piederējusi toreizējam PV menedžerim Aldim Hofmanim. Savukārt uz “Starp divām saulēm” skatāma leģendārā Muhameda Ali cīņa ar Džordžu Formenu 1974. gadā - tā izvēlēta, jo “1974” ir “prātnieku” dzimšanas gads. Šo albumu izdeva “MicRec”, kas attēla izmantošanas jautājumus ir saskaņojusi ar attiecīgo fotoaģentūru, tostarp vienojoties arī par samaksu.
Vai tas nozīmē, ka latvju mūziķiem nekas nedraud? Nav teikts. Piemēram, Dona albums “Lelle” (2008) izskatās ārkārtīgi aizdomīgs: uz tā vāciņa redzama meiteņu kārtas lelle, turklāt - ak, šausmas! - absolūti kaila. Ej nu zini, vai mūsdienu eiropeiski transgenderiskie “slieku ķērāji” nesadomās Artūram piesiet bērnu pornogrāfijas veicināšanu…
