Vēl pirms pāris gadu desmitiem banku loma ikdienā bija minimāla – uz tām devās, lai saņemtu aizdevumu, veiktu kādu lielāku pārskaitījumu vai pārspriestu ieguldījumu iespējas. Turpretī patlaban banku darbības mēs veicam pat vairākas reizes dienā. Katrs maksājums ar karti, katrs paziņojums par ienākošu vai izejošu maksājumu un katrs pārskaitījums draugiem ir atsevišķa darbība, kura agrāk būtu jāveic bankā uz vietas. Tomēr tehnoloģijas attīstās un arī nauda mainās – šobrīd pārsvarā apmaināmies ar digitālo naudu. Līdz ar to – vai joprojām spēkā ir teiciens “Drošs kā bankā”? Un vai pastāv alternatīva, kur glabāt savu naudu?
Latvijā kopumā reģistrētas 12 bankas. Aktīvu ziņā starp šīm 12 bankām ir viens izteikts līderis - Swedbank ar 8,1 miljardu eiro lieliem aktīviem un vēl trīs bankas, kas uzskatāmas par vadošajiem spēlētājiem:
Šīs četras bankas kopumā pārvalda aptuveni 85% no Latvijas banku sektora aktīviem. Līdzīga statistika novērojama arī izsniegto kredītu statistikā, jo katra no šīm četrām bankām kredītos izsniegusi vairāk naudas nekā pārējās 8 bankas kopā. Skaidri redzams, ka populārākais aizdevuma veids privātpersonām Latvijā ir patēriņa kredīts, taču izplatīts ir arī hipotekārais un auto kredīts.
Vairums rietumvalstu virzās uz skaidras naudas apgrozības samazināšanu. Tas nozīmē arvien vairāk klientu un lielāku apgrozījumu digitālo maksājumu apkalpošanas sektoram, tostarp bankām. Jau pašlaik pastāv dažādi ierobežojumi - piemēram, noteiktos gadījumos valsts atbalsts pieejams tikai tad, ja atbalsta prasītājam ir bankas konts; par automašīnu, kuras vērtība ir virs 7200 eiro, aizliegts maksāt skaidrā naudā u.c. Tāpat pieaug arī cilvēku vidējais turīguma līmenis un vēlme pēc ērtiem maksājumiem. Un viennozīmīgi: skaidras naudas darījumi nav īpaši ērti, turklāt tiem piemīt arī riska elements - gan iespēja izvairīties no nodokļu nomaksas, gan vienkārši krāpniecības iespējas.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas banku sektors Latvijā piedzīvojis vairākus skandālus. Divi skaļākie bija Bankas Baltija un Latvijas Krājbankas bankroti, kuros ne viens vien Latvijas iedzīvotājs pazaudēja savu sūri grūti nopelnīto naudu. Abos šajos gadījumos liela vaina bija jāuzņemas valsts regulatoram par nespēju pamanīt nelikumības, kas notika šajās bankās. Vienlaikus arī Parex bankas glābšana no valsts puses un vēl nesen aizsāktā ABLV pašlikvidācija pēc naudas atmazgāšanas skandāla kopumā nerada labu iespaidu par Latvijas banku sektoru.
Tomēr Latvijas banku gadījumā pozitīvs moments ir tas, ka visi lielākie spēlētāji šobrīd ir vai nu lielu ārvalstu banku filiāles, vai pieder lielām, respektablām investīciju kompānijām. Tas rada papildu drošību. Tāpat Latvijā spēkā ir Noguldījumu garantiju likums, kurš nosaka, ka bankas bankrota gadījumā no tās rezervēm vai Valsts kases noguldītājiem tiks izmaksāti visi noguldījumi līdz 120 tūkstošiem eiro.
Patiesībā īpaši daudz alternatīvu nepastāv. Gados vecāki cilvēki bieži izvēlas glabāt un uzkrāt skaidru naudu savās mājās. Taču šādā veidā rodas dažādi riski - pazaudēt to, nejauši izmest ārā vai pat zaudēt mājokļa negadījumā. Jaunāki cilvēki savukārt cenšas naudu ieguldīt, piemēram, akcijās vai kriptovalūtā. Šāda rīcība ir prātīga, jo nauda, kas vienkārši stāv kontā, inflācijas rezultātā pamazām zaudē savu vērtību. Tomēr jāatceras, ka ikviena investīcija satur zināmu risku.
Protams, naudu iespējams arī uzticēt un turēt nebanku sektorā - piemēram, savā PayPal mobilajā maciņā. Vienlaikus no naudas turēšanas bankā tas atšķiras vienīgi ar to, ka naudas drošību negarantē jau minētais Noguldījumu garantijas likums. Lai varētu garantēt noguldījumu drošību, aptuveni pirms gada arī populārais Revolut mobilais maciņš ieguva bankas licenci.
***
APMAKSĀTA PUBLIKĀCIJA
