Melbārde aicina eksperimentēt Skolēnu dziesmu un deju svētkos

Izvērtējot XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus, jādomā par to, uz kurieni tie kopumā virzās, uzskata izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV).

Politiķes ieskatā svētki, kas bija ļoti gaidīti, noritējuši veiksmīgi - rīkotājiem izdevās atrast labu līdzsvaru starp bērnu labbūtības nodrošināšanu un māksliniecisko kvalitāti. Melbārde izteica pateicību visiem iesaistītajiem, tostarp dienestiem, kas strādājuši ar augstu atbildības sajūtu.

Līdztekus viņa uzsvēra, ka Dziesmu un deju svētki ir mainīga tradīcija, kur svarīgi atrast līdzsvaru starp tradicionālajām vērtībām un jaunradi. Īpaši Skolēnu dziesmu svētkos nepieciešams ieviest jaunradi un eksperimentēt, lai atklātu kaut ko jaunu, sprieda Melbārde.

Politiķe aicina izvērtēt svētku turpmāko attīstības virzienu - vai turpmāk svētki jāveido kā daudzveidīgs, multidisciplinārs notikums, kas palīdz katram bērnam attīstīt savus talantus, vai arī vairāk jādomā par tradīcijām un koncentrētāku formu. Viņa atzina, ka šis jautājums saistīts arī ar finanšu iespējām.

"Gan Vispārējie, gan Skolēnu dziesmu un deju svētki atšķiras ar sazaroto pieeju, plaši parādot savas kultūras daudzveidību," sacīja Melbārde. Viņa piebilda, ka šogad svētkos pirmo reizi iekļauta arī STEAM - zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu, mākslas un matemātikas - joma.

Politiķe pauda prieku, ka "bērni brauc mājās priecīgi un svētki beidzās ar ļoti augstu pacēlumu". Šobrīd sākusies svētku izvērtēšana. Melbārde uzskata, ir jāmeklē labāka formula biļešu tirdzniecībai, vienlaikus esot jāapzinās, ka pieprasījums pēc biļetēm vienmēr būs lielāks, nekā iespējams nodrošināt. Padziļinātu analīzi prasīs arī priekšlaicīgi pārtrauktais deju lielkoncerts Daugavas stadionā. Melbārde uzskata, ka lēmums pārtraukt koncertu bijis pareizs.

Savukārt svētku virsvadītāji izcēla ieguldīto darbu, kā arī jauniešu iesaisti svētku procesā. Viņi norādīja, ka Skolēnu dziesmu un deju svētki nav tikai notikums, bet ilgstošs un rūpīgs process, kurā iesaistās ne tikai radošā komanda, bet arī skolotāji un ģimenes. Viņi arī piebilda, ka ir gatavi sākt darbu pie nākamajiem svētkiem.

Noslēguma koncerta "Te-aust" mākslinieciskais vadītājs, virsdiriģents Edgars Vītols novērojis, ka svētku nedēļas laikā jaunieši ir apguvuši daudz vairāk, nekā to spēj paveikt garākā laika posmā. Lielākā daļa dziedājuši koncertā no galvas, kas apliecina viņu "pilnīgu klātbūtni dzejā, mūzikā un svētkos kopumā". Vītols atzīmēja, ka jauniešu entuziasms ļāva atkārtoti dzirdēt gan mūsdienu repertuāru, gan pirms 40 gadiem tapušas dziesmas, kas apliecina vērtību saglabāšanos.

Radošo komandu pārsteidzis, ka vidusskolu jauktie kori noslēgumā aicināja atkārtot Jāzepa Vītola dziesmu "Gaismas pils", kas, pēc Vītola sacītā, ir sarežģīta šī vecuma dalībniekiem un liecina par jauniešu augsto gatavības līmeni.

"Ar mūsu jauniešiem viss ir kārtībā, ja vien visu piecu gadu laikā mēs viņiem ļaujam piedalīties šajā procesā," sprieda diriģents, mudinot sabiedrību parādīt, ka šie svētki nav vienkārši sena tradīcija, bet gan mūsdienīgs, stilīgs un nozīmīgs notikums jauniešu dzīvē.

Jau vēstīts, ka no 5. līdz 13.jūlijam vairāk nekā 15 vietās Rīgā notika vairāk nekā 30 pasākumi, kurus apmeklējuši ap 300 000 skatītāju. Uz maksas pasākumiem pārdotas kopumā 103 038 biļetes, liecina rīkotāju aplēses.

Šajos svētkos piedalījās ap 38 000 dalībnieku, no kuriem 33 946 ir bērni. Vairums bērnu svētkos piedalījās pirmo reizi.

Vairāk nekā trešdaļa dalībnieku jeb 13 782 jaunieši bija vismaz 14 gadus veci, līdz ar to šie Skolēnu dziesmu un deju svētki daļai varēja būt pēdējie. Svētku rīkotāji cer, ka daudzi no viņiem piedalīsies Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos 2030.gadā.

Visplašāk pārstāvēta bija tautas deju nozare ar 17 041 dejotāju, savukārt koros dzied 11 399 dalībnieki. Svētkos piedalījās arī mūsdienu deju dejotāji, pūtēju un simfonisko orķestru mūziķi, folkloras kopas, teātra un vizuālās mākslas pārstāvji, mazie mūzikas kolektīvi, koklētāji un akordeonisti, tostarp dalībnieki no diasporas.

XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sauklis bija "Nāc gavilēt!", kas pirmo reizi izmantots 2005.gadā IX Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Savukārt svētku zīme veidota no posmiem jeb dzīpariem, simbolizējot katra dalībnieka spēku, talantus, darbus un personības. Zīmē izmantoti arī tautastērpu raksti.

Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākie Latvijas bērnu un jauniešu kultūras un mākslas svētki, kas notiek reizi piecos gados.