4.lapa
Ar 7 mārciņas 17 šiliņu un 11 pensu vērtu trešās klases biļeti vienā rokā un nelielu bagāžu otrā rokā 1912. gadā uz pasažieru tvaikoņa “Titāniks” klāja Sauthempotnā uzkāpa Neitans Goldšmits. Arī Dāvidam Livšinam rokās bija trešās klases biļete - tiesa, izdota uz Ābrahāma Harmera vārda. N. Goldšmits un D. Livšins ir vienīgie zināmie Latvijā dzimušie šī liktenīgā reisa pasažieri. Pirms 109 gadiem, 15. aprīlī, “Titāniks” nogrima, paņemot līdzi dzelmē simtiem cilvēku dzīvību.
Neitanu Goldšmitu (“Titānika” dokumentos viņš minēts kā Nathan (Neshenye) Goldsmith) par Latvijas iedzīvotāju 1912. gadā vairs uzskatīt nevarēja, jo 1907. gadā Goldšmitu ģimene Latviju pameta, cerot uz labāku dzīvi aiz okeāna. Arī Dāvids Livšins (David Livshin), pirms uzkāpa uz “Titānika” klāja, jau gadu dzīvoja Anglijā.
Pirms septiņiem gadiem, kad Rīgā viesojās izstāde „Titanic The Exhibition”, izstādes organizatori ar Antras Salcēvičas starpniecību centās atrast kādu Goldšmita dzimtai piederīgo vai vismaz kādu, kuram būtu ziņas par šo ģimeni, kad tā dzīvoja Latvijā. Antra Salcēviča Neatkarīgajai ar nožēlu sacīja, ka tas nav izdevies. Neviens līdz šim tā arī nav pieteicies.
Neitans Goldšmits piedzima 1871. gadā Kreicburgā (tagad Krustpilī). 1897. gadā Panevēžā apprecēja Lietuvā dzimušo Sāru (tā vismaz vēsta encyclopedia-titanica.org). 1898. gada 9. jūlijā Goldšmitu ģimenē piedzima pirmdzimtais - dēls Mihaēls. Pēc deviņiem gadiem - 1907. gadā - Neitans kopā ar sievu, dēlu un Sāras mammu Dineju Metu no Liepājas ostas devās pāri okeānam ar tvaikoni “Petersburg” uz Ņujorku Amerikā. Ģimene uz dzīvi apmetās Filadelfijā, kur jau dzīvoja Sāras brālis. Neitans sāka strādāt par kurpnieku. Bet, tā kā nopelnīt iztiku bija grūti (ģimenē bija piedzimis vēl viens bērns - dēls Irvins), viņš 1909. gadā devās peļņā uz Johannesburgu Dienvidāfrikā, kur arī strādāja par kurpnieku. No turienes viņš ik pirmdienu sūtījis sievai iztikas līdzekļus, taču 1912. gadā bija atrakstījis, ka izlēmis atgriezties mājās Filadelfijā. Ceļš uz mājām bija garš un diemžēl beidzās traģiski.
No sākuma Neitans aizkuģoja uz Angliju, cerot, ka no turienes varēs vieglāk tikt uz Filadelfiju. Taču tobrīd streikoja ogļrači un vienīgā iespēja nonākt Amerikā bija doties ceļā ar “Titāniku”. Viņš uzrakstīja sievai vēstuli, ka ieradīsies Ņujorkā ar kuģi, ko sauc par “Titāniku”. Šo vēstuli sieva saņēma dienu pirms katastrofas.
Izglābties trešās klases pasažieriem, turklāt vēl vīriešiem, bija maz cerību. Neitana Goldšmita vārds ir starp “Titānika” katastrofā pazudušajiem.
Pēc vīra zaudēšanas “Titānika” katastrofā, Sāra krita izmisumā, īpaši tādēļ, ka viens no bērniem bija slims, bet Sāras mammas veselība vairs nebija nekāda stiprā. Ģimenei trūka jebkādu iztikas līdzekļu. Sarkanā Krusta arhīva kartīte liecina, ka šī organizācija palīdzējusi Goldšmitu ģimenei pēc tam, kad “Titānika” katastrofā bojā aizgāja vienīgais ģimenes apgādnieks. Sarkanais Krusts maksāja nelielu pabalstu ģimenei līdz brīdim, kamēr vecākais dēls pabeidza skolu un varēja sākt pats strādāt. Visu interviju var izlasīt šeit:
"Titānika" pirmajā un pēdējā reisā devās arī divi Latvijā dzimuši pasažieri
