Lietuvas valdība trešdien nolēma, ka no sestdienas, 5. februāra, iedzīvotājiem vairs nevajadzēs uzrādīt “iespēju pasi”, ko Latvijā sauc par “sadarbspējīgo sertifikātu”, lai varētu apmeklēt lielveikalus, restorānus, sporta un izklaides pasākumus, kā arī saņemtu pakalpojumus klātienē.
Bet domāts noteikt prasību, ka veikalos jānodrošina vismaz 15 kvadrātmetru platība uz katru pircēju.
“Iespēju pases” apturēšana nenozīmē visu drošības pasākumu atcelšanu, jo jāturpina lietot sejas maskas un ievērot citus piesardzības pasākumus.
Lietuvas valdība nolēmusi atcelt arī regulāras pārbaudes nevakcinētiem medicīnas, sociālo dienestu, ēdināšanas un transporta nozares darbiniekiem, kuriem iepriekš tika prasīts regulāri iesniegt kovidtesta rezultātus.
Sērgas omikrona variants ir daudz lipīgāks par iepriekšējiem; ar to inficējas gan vakcinētie, gan nevakcinētie iedzīvotāji, tādēļ daļēji zudis pamatojums sertifikātu pieprasīšanai publiskās vietās, spriež Lietuvas amatpersonas.
Par sertifikātu atcelšanu domā arī Igaunijas valdība, bet par šo lēmumu vēl jāpanāk vienošanās starp abu valdošo partiju (Reformu un Centra) līderiem. Igaunija vēl nesteidzas, tomēr iet uz to, ka sertifikātu uzrādīšana tiks atcelta.
Brīnumainā kārtā arī Latvijas valdošajās aprindās runā par sadarbspējīgo sertifikātu iespējamo atcelšanu. Valdību veidojošās partijas šo jautājumu plāno pārrunāt šodien, 7. februārī.
“Mums jābeidz raustīt sabiedrību,” intervijā 26. janvārī Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” atzina premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).
Kariņš ir samierinājies, ka šajā sērgas vilnī, iespējams, saslims 60% eiropiešu. “Ja tas tā ir, tad īstā un pareizā aizsardzība ir vakcinācija - tas ir tas, kur jāliek uzsvars, nevis uz ierobežojumiem,” viņš pauda.
“Es tiešām aicinu atslābt,” sacīja Latvijas premjers. Viņš gan turpināja aģitēt par trešo poti, par pirmo poti un masku valkāšanu, taču ir redzams, ka Kariņa un viņa valdības locekļu domāšanā ir noticis milzīgs, pat var teikt, ka vēsturisks pagrieziens - vismaz vienā aspektā, redzot, ka cilvēku mocīšana ar sertifikātiem sāk zaudēt jēgu, Latvijas valdība sāk sliekties uz to, ka to varbūt var arī atcelt. Grūti pateikt, kas uz to mudina - varbūt tas, ka rudenī būs vēlēšanas, varbūt valdība ir sākusi ieklausīties uzņēmējos, kas ar skaitļiem un līknēm parāda, kā pārspīlēti stingro ierobežojumu dēļ tiek zaudēti klienti, partneri, investori, kuri aiziet uz Lietuvu un Igauniju. Līdz ar to Latvijā paliek aizvien mazāk naudas, ko iekasēt nodokļos, lai ierēdņi un valdība varētu labāk dzīvot.
Kariņam nekas cits neatliek kā runāt ar kaimiņvalstu atbildīgajām amatpersonām par kovidprasību saskaņošanu Baltijā, jo būs dīvaini, ja Lietuvā un Igaunijā kovidsertifikātus atcels, bet Latvija kā ķipis sēdēs pa vidu un tos turpinās pieprasīt.
Paredzams arī, ka starp infektologiem droši vien būs tādi, kas Kariņa un valdības locekļu domāšanu centīsies atgriezt vecajās sliedēs - biedēs un izteiks ideju sertifikātus neatcelt vai vismaz vilkt to atcelšanu garumā.
Lai gan ir notikusi pēkšņa apziņas uzplaiksna, ka varētu atcelt sertifikātus, joprojām Latvijā ir spēkā ārkārtējā situācija un tā būs līdz 28. februārim. Lai gan varētu to atcelt kaut vai jau šodien.
Tas laikam tāpēc, ka vajag lielā steigā bez konkursiem iepirkt pēc iespējas lielāku testu, masku, respiratoru skaitu. Bet pēc tam tos vajadzēs kaut kur nogrūst. Lūk,
kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” pauda, ka darīs visu, lai 2023. gada dziesmu svētki varētu notikt. Ministru kabinets nolēmis dziesmu svētku kustībai piešķirt 320 000 paštestu. Pēc ministra paustā, tas parāda, cik šai valdībai ir svarīgs dziesmu svētku process. Varbūt tas to parāda, bet vēl tas parāda, ka ir liela vēlme visu ko iepirkt, un labi daudz. Kas to tagad zina, ar kādu grieķu burtu būs kovida paveids 2023. gadā? Varbūt 320 000 testu tad nemaz vairs nederēs.
Bija jau nopirkts arī miljons nederīgu respiratoru, bet tas notika pirms vairāk nekā gada un tāpēc vairs nav taisnība.
Pasaules veselības organizācija ir paziņojusi, ka dažas valstis tagad var apsvērt iespēju rūpīgi atvieglot noteikumus, ja tām ir augsts imunitātes līmenis, to veselības aprūpes sistēmas ir spēcīgas un epidemioloģiskās tendences virzās pareizajā virzienā.
Kā to tulkot? Tad jāsalīdzina varbūt Latvija un Dānija, kā to piektdienas LTV “Rīta panorāmā” darīja epidemiologs Jurijs Perevoščikovs. Viņš sazvanījies ar dāņu kolēģiem, kuri savas valdības soļus skaidrojuši tā, ka valstī viss ir kārtībā, jo seniori vakcinēti lielā skaitā un dāņu veselības aprūpes sistēma ir gana stipra, lai slimos ārstētu.
Jā, Dānijā jau pirms 30 un vairāk gadiem nebija neviena nepieskatīta seniora, invalīda un bērna. Dāņu karaļvalstī pats par sevi ir saprotams, ka viņi ir ciešā kontaktā ar saviem ģimenes ārstiem vai slimokasēm un riska grupas ir sen jau savakcinētas. Varbūt pat pārvakcinētas.
Bet nav jau nemaz vairs pārāk slikti ar vakcināciju arī Latvijā. Pie mums tagad vismaz pirmo poti ir saņēmuši apmēram 71% iedzīvotāju. Dānijā - 83%. Nav nemaz vairs milzīga atšķirība.
Jautājums tikai, cik liels īpatsvars ir vecāka gadagājuma cilvēku. Latvijā daudzi no viņiem dzīvo atbaidošā sociālā atstumtībā. Viņiem tiešā, ne pārnestā nozīmē nepietiek naudas, lai sekotu medijiem un iegūtu informāciju, aizbrauktu līdz pilsētai, kur vakcinācijas punkts. Ir gana daudz cilvēku, par kuriem ir aizmirsts. Tāpēc tik liela nesavakcinācija starp senioriem.
Jaunais omikrons līp klāt arī vakcinētajiem - pat tiem, kuri trīsreiz vakcinējušies.
Perevoščikova sacītajā bija viena vērā ņemama nianse - dāņi ir mierīgi, jo viņiem ir veselības aprūpes sistēma. Bet pie mums ir veselības sistēmas izstrādājums. Gadu gadiem tajā ir pumpēti iekšā simti miljonu naudas, bet nav saprotams, kur nauda palika. Medmāsām un dakteriem algas ir nožēlojamas, ja salīdzina ar viņu Dānijas kolēģiem.
Arī jaunā kovidnauda, kuras ir tik daudz, kā nekad agrāk nav bijis, tāpat ir pazudusi nezin kur. Latvija visnotaļ atslābusi varētu mierīgi atgriezties normālā dzīvē, ja tai būtu tā naudiņa, kas guļ jūras dibenā.
