Latvijas ārsti strādā uz “izdegšanas sliekšņa”. Viņi ir pārstrādājušies un demotivēti.
Tas taisnība, un tā ir. Vairāk nekā 2000 ar Covid-19 sasirgušo katru dienu, gandrīz 30 mirušo katru dienu - tas ir smags papildu slogs viņu jau tāpat ne visai priecīgajai ikdienai ar vēžiem, insultiem un infarktiem.
Bet no otras puses - ja cilvēks ir, piemēram, karavīrs. Ja cilvēks ir karavīrs un viņa nozarei ir atvēlēti 2% no iekšzemes kopprodukta, viņam jāapzinās, ka vienā nelāgā dienā var būt karš. Tad viņam jādodas uz fronti. Tad nav ko čīkstēt par izdegšanu - tad ir jācīnās.
Tāpat arī ārstiem ir jācīnās - pirmajās līnijās pret kovida pandēmiju. Kad bija miera laiks, tad bija jauki. Kad nav miera, tad jāstrādā.
Mediķi jau arī strādā.
Tas ir daiļi, ka valstī, kurā dzīvo nedaudz mazāk par diviem miljoniem iedzīvotāju, jau brīdī, kad kovida slimnieku ir vairāk nekā divi tūkstoši, ir pienākusi teju veselības nozares apokalipse. Tāda katastrofa!
Veselības ministrijai no trim miljardiem papildu naudas, kas domāta kovidam, bija gandrīz 500 miljoni, ko likt lietā veselības stiprināšanai, kapacitātei un tā.
Vairāk nekā 80 miljoni esot bijuši gultasvietām. 120 gultasvietas esot radītas. Te tad jāparēķina, cik šāda gulta maksā. “Valcambi Suisse” lietais 1 kilograma 0,999. proves zelta stienis maksā aptuveni 50 000 eiro. Ja pieņemam, ka gultas metāla daļas diezin vai ir smagākas par 10-15 kilogramiem, viena gulta varētu mierīgi būt no tīra zelta taisīta. Par to naudu, kas izdota šīm gultām, varētu vēl arī inkrustēt šo gultu ar gaumīgiem briljantiem. Būtu skaisti.
Ārsti varētu vaicāt veselības ministram Danielam Pavļutam (“Attīstībai/Par!”), kur ir šīs gultas. Kur vispār palika nauda? Kur ir gandrīz pusmiljards eiro? Ja iztēlojamies šo naudu 100 eiro banknotēs, ar to varētu piekraut pilnu līdz augšai Stradiņu slimnīcas sanitāres kambarīti, kur viņa glabā slotas un spaiņus. Nē, viens kambarītis būtu par mazu - visas banknotes tajā nesaietu. Vajadzētu vēl pāris kambarīšu.
Kur palika šī nauda? Kapacitātes stiprināšanai?
Bet tad kāpēc ārsti ir izdeguši? Kamdēļ viņi krīt no kājām neizgulējušies un kovida pacientu piemeklēti?
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) beidzot ir sadūšojusies un pieprasa veselības ministra Daniela Pavļuta demisiju. Biedrība aicina valdības vadītāju nekavējoties pārskatīt krīzes vadību valstī un lēmumu pieņemšanā iesaistīt veselības nozares profesionālās organizācijas un ekspertus, teikts LĀB paziņojumā medijiem.
Ārstu biedrība uzskata, ka veselības ministram un VM bijusi neprofesionāla pieeja Covid-19 radītās krīzes risināšanā.
Tāpēc biedrība atkārtoti uzsver, ka tālāk nav pieļaujama situācija, ka visa atbildība par valdības un VM kļūdainajiem vai savlaicīgi nepieņemtajiem lēmumiem tiek novelta uz veselības aprūpē strādājošajiem, kuru viedoklis ir klaji ignorēts divus gadus.
Taču var sanākt tā, ka Pavļutam tāda Latvijas Ārstu biedrība būs bijusi nebijusi. Lai dabūtu tādu Pavļutu nost, vajag nevis vienu paziņojumu, bet rūpīgu, mērķtiecīgu viņa krēsla šūpošanu - tādu, lai Pavļutam piemetas jūras slimība.
Taču Pavļutam pagaidām nekas nekaiš - viņš ir šokolādē. Ir jau atkal jauna nauda, ko apgūt. Neba nu viņš tagad steigsies kaut kur demisionēt. Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) ar dziļu izpratni ir mājis ar galvu, klausoties Pavļuta skaidrojumu, ka gultas nav tikai gultas, bet vēl visāda aparatūra tur esot klāt. Pavļuts Kariņam ir vērtīgs, jo kurš cits prot tik labi spēlēt klavieres, kad premjers dzied “Nenāc pie manis, nemeklē laimi”?
Izdomājiet, mīļie dakteri, kaut kādu tādu šūpošanas veidu, lai Pavļuts nevar palikt nevienu dienu vairs amatā! Viņš ir aizsēdējies. Viņa vietā nāks kāds cits, kurš varbūt nebūs labāks, bet tad būs vismaz citādāks.
Un biežāk ir jāvaicā, kur palika nauda. Kur palika pusmiljards? Kur ir zelta gultas ar briljanta inkrustācijām?
