Tas, ka kovidvakcīna nav uz mūžu mūžiem, ir pašsaprotama lieta. Protams, tās iedarbība ar laiku izplēn, un ir nepieciešams vakcinēties atkal. Neviens nezina, cik ilgs ir vakcīnas iedarbības laiks, tomēr vairākas valstis drošs paliek nedrošs ir noteikušas vakcinācijas sertifikātu derīguma termiņus.
Austrija noteikusi, ka vakcinācijas sertifikāts ir derīgs 270 dienas pēc tā izsniegšanas. Līdzīgu termiņu noteikusi arī Horvātija.
Savukārt Dānijā sertifikāta derīguma termiņš ir 12 mēneši, bet Šveice noteikusi 365 dienas (tas pats, kas Dānijā). Arī Igaunija noteikusi derīguma termiņu - viens gads. Tas nozīmē, ja persona vakcinējusies šā gada sākumā, nākamā gada sākumā sertifikāts vairs nebūs izmantojams. Attiecībā uz digitālajiem sertifikātiem Covid-19 izslimošanas gadījumā visas valstis ir vienotas - 180 dienu derīguma termiņš. Šo sertifikātu nesaņem personas, kas patiesībā ir izslimojušas, taču nevar to pierādīt, jo ir rātni sēdējušas mājās, lai neaplaistu citus. Tas, ka cilvēkam organismā ir milzumdaudz attiecīgo antivielu, ir kaķim zem astes - tas netiek ņemts vērā.
Latvija nekādu sertifikāta termiņu nav noteikusi, jo pašlaik visi resursi ir veltīti “vakcinācijas aptveres” palielināšanai. Padomāt vismaz vienu gājienu uz priekšu Latvijas valdībai un ierēdniecībai nav raksturīgi. Kad Neatkarīgā aptaujāja atbildīgās amatpersonas, radās iespaids, ka revakcinācijas problēma un pati Latvija kā tāda viņiem ir attālināta - nu apmēram tik tāla kā Ugunszeme Čīles dienvidos. “Nu kaut kad būs, ja būs revakcinācija. Ak, apēdiet jel mani, mušas!”
Bet problēma jau klauvē pie durvīm. Tie cilvēki, kas vakcinējās šā gada sākumā, nākamā gada sākumā nevarēs ceļot uz Dāniju, Šveici un Igauniju. Austrija un Horvātija būs slēgta jau oktobrī. Var kaut ko izlīdzēties ar testiem, kas ir apgrūtinoši un dārgi. Latvijā ne par ko nav padomāts. Ir tikai neprātīgi ķēzīta un kabatās bāzta nauda.
Lai gan ir vēl mazliet laika par to padomāt. Varbūt tiks padomāts?
Būtībā tiem, kas vakcinējās pirmajā vakcinācijas iespējā, jau šodien būtu jāzina, kad jāiet pēc trešās vakcīnas. Vakcinācijas projekta IT risinājumiem ir atvēlēti 1,45 miljoni eiro. Ar šādu naudu varētu izrisināt IT visā Baltijā, pieķerot klāt arī Ukrainu, visam kovidam un vēl nākamajai pansērgai, kas kaut kad gan jau būs. Jācer, ka šī nauda nav kaut kur izčibējusi un visi cilvēki tiks savlaicīgi informēti, kad jāiet pēc trešās vakcīnas (vai otrās, ja vakcīna ir bijusi Janssen).
Valdība un to apkalpojošie propagandas orgāni sunī, draud, kaunina cilvēkus, kas negrib vakcinēties, taču šajā gadījumā runa ir par vislikumpaklausīgākajiem. Vieni no pirmajiem, kas vakcinējās, bija ārsti. Ārstiem ir vitāli svarīgi uzturēt sakarus ar kolēģiem ārzemēs ne tikai attālināti, bet ar dzīviem kolēģiem dzīvā vaidā. Bet Austrija jau oktobrī neņems pretī viņu sadarbspējīgo sertifikātu. Vai valdība grasās šos cilvēkus uzmest?
Latvijas kovidokrātisko politiķu un ierēdņu tradīcija ir salaist visu dēlī, radīt haosu pat uz līdzenas vietas. Kaut nu vismaz ar revakcināciju tā nenotiktu!
