Labklājības ministrija atturīgi komentē iespējamos variantus bāzes pensijas ieviešanai, tomēr ir apspriesti vairāki varianti gan par bāzes pensijas apmēru, gan par aprēķināšanas modeli. Bāzes pensijas apmērs varētu būt 109 vai 136 eiro, un to maksātu no valsts pamatbudžeta.
Jāņem vērā, ka, par bāzes pensiju nosakot 136 eiro katram pensionāram, valsts pamatbudžetā papildus vajadzētu 500 līdz 700 miljonus eiro atkarībā no bāzes pensijas aprēķina mehānisma.
Labklājības ministra Gata Eglīša (JKP) izteiktā ideja par iespēju samazināt iemaksas pensiju 2. līmenī nopietni sašūpojusi sabiedrību – strādājošās un nodokļu maksājošās sabiedrības acīs atbalsta šim priekšlikumam noteikti nav.
Riska valstu migranti, kas Baltkrievijā gaida savu iespēju nelegāli iekļūt Eiropas Savienībā, sava mērķa sasniegšanai var izmantot ne vien Lietuvu, kas šobrīd ceļ trauksmi par noziedzīgās migrācijas vilni, bet arī Latviju, kas pēc izdarīšanās ar Baltkrievijas karogu hokeja čempionāta gaitā nu iekļuvusi prezidenta Aleksandra Lukašenko melnajos sarakstos.
Izņemt skaidru naudu bez komisijas maskas no bankomāta ar bankas karti, ko izdevusi kāda no Latvijas komercbankām, var tikai daļā gadījumu, proti, izmantojot tikai savas bankas vai draudzīgās bankas bankomātu, kā arī nepārsniedzot noteiktu limitu mēnesī. Pārējos gadījumos ar atsevišķiem izņēmumiem jārēķinās ar komisijas maksu, turklāt dažreiz pat ar divkāršu, ko iekasēs gan paša banka, gan arī tā banka, kurai pieder bankomāts.
Pamatoti nosodot nevajadzīgu vardarbību pret dzīvniekiem, nedrīkst aizmirst, ka radikālās vegānu organizācijas “Dzīvnieku brīvība” stratēģiskais mērķis ir pilnīgs dzīvnieku pasaules produktu aizliegums. Aizliegt kotletes, aizliegt ādas zābakus, aizliegt jāšanas sportu, slēgt zoodārzus utt. Cīņa par kažokzvēru nozares slēgšanu ir viens posms ceļā uz šo radikālo mērķi – piespiest visus kļūt par vegāniem.
Labklājības ministrijas nozares budžeta prioritātes nākamajam gadam varētu izmaksāt ap 80 miljoniem eiro. Prioritāšu sarakstā ir pensiju piemaksu atjaunošana, sociālās aprūpes centru darbinieku atalgojuma palielināšana, kā arī jauni sociālie pakalpojumi.
Vārdi “Liepāja”, “Kuldīga, Saldus”, “Pierīga”, “Bauska” un “Daugavpils, Krāslava” prasa uzmanīties visiem, kuri izmanto sabiedrisko autotransportu uz vai no šīm pilsētām: jau šā gada 1. augustā stāsies spēkā jauna kārtība autobusu reisu organizēšanā, kas nozīmē valsts dotēto reisu skaita samazināšanu un daļējā aizvietošanā ar tīri komerciālu transportu, par kura parādīšanos īstas skaidrības nav.
Latvijas Restorānu biedrība, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija un Latvijas Tirgotāju asociācija aicina valdību ļaut ēdināšanas uzņēmumiem brīvi uzņemt viesus arī iekštelpās, pretējā gadījumā viesmīlības nozarei pieprasot arī turpmāk nodrošināt valsts atbalsta sniegšanu Covid-19 pandēmijas dēļ grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja vietniece Iveta Benhena-Bēkena norāda, ka šāds risinājums nav ilgtspējīgs un sabiedrībai jāapzinās, ka atgriešanos pie normālas dzīves garantē vienīgi vakcinācija.
No šodienas kafejnīcās, krogos un restorānos daļa apmeklētāju atkal var mieloties iekštelpās. To, kurus apmeklētājus drīkst laist iekšā, bet kuriem tāpat kā iepriekš ir jāmielojas ārpusē, noteiks sabiedriskās ēdināšanas iestādes darbinieks, kura pienākums būs pārbaudīt derīga Covid-19 sertifikāta esamību. Ēdinātāji protestē, ka no viņiem tiek prasīts pildīt kontroliera lomu un šķirot apmeklētājus.
Jebkādas bažas un jautājumus par jauno tehnoloģiju ietekmi uz indivīdu un sabiedrību šo tehnoloģiju ieviesēji traktē par tumsonību – tie, kas par 5G interesējas, ir folijcepurītes, kas par vakcīnām – pamuļķi antivakseri. Tomēr zinātniskā fantastika nav nekādas muļķības, bet gan zinātnes priekšvēstnese. Latvijas Zinātnes padome atbalstījusi 300 000 eiro piešķīrumu pētījumam, kura mērķis ir komunikācija bezvadu tīklā caur cilvēka ķermeni.
Ar Krievijas privāto militāro kompāniju “Vagner” saistīti cilvēki jau ir snaikstījušies ap Baltijas valstīm. Nule Kremļa propagandas kanāli laiduši klajā šiem algotņiem veltītu komplimentāru mākslas filmu, par ko aplaudē arī mūsu vietējie – tā dēvētie antifašisti, ignorējot faktu, ka vagneriešu iedvesmotāji tie paši nacisti vien ir. Potenciālo interešu zonās, Latviju ieskaitot, Kremlis testē vietējo aborigēnu atsaucību, un “Vagner” ir viņu darbarīks – profesionāli zaļie cilvēciņi, pilna servisa kara aģentūra.
Latvijas Preses izdevēju asociācija, Latvijas Raidorganizāciju asociācija un Latvijas Reklāmas asociācija vērsusies pie valsts augstākajām amatpersonām ar aicinājumu atlikt nodokļu reformas uzsākšanu no 2021. gada 1. jūlija. Pēc nozares ekspertu aplēsēm, autoriem šīs nodokļu izmaiņas nevis uzlabos situāciju, bet pasliktinās.
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas uz Zemes zinātņu fakultātes Cilvēka ģeogrāfijas pētnieki pandēmijas otrā viļņa laikā novērojuši izmaiņas Latvijas iedzīvotāju apmierinātībā ar dzīvi un labsajūtā. Daļa sirgst ar bezmiegu, daļa jūtas nomākti. Iemesls, visticamāk, ir gan ilgstošie pulcēšanās ierobežojumi, kas lika piemēroties attālinātai strādāšanai un liedza satikt draugus, kā arī ienākumu samazināšanās vai pat darba zaudēšana.
Latvijas okupācijas pirmo gadadienu 1941. gada 17. jūnijā okupanti svinēja, apjūsmojot Latvijā iebraukušos, t.i., iebrukušos Padomju armijas tankus, nevis sociālistisko revolūciju. Tieši šiem tankiem veltītu rīmju slīpēšana bija sākusies jau 1940. gadā un turpinājās arī pēc padomju tanku atgriešanās Latvijā 1944./1945. gadā.
Pazīstamais politiķis Ģirts Valdis Kristovskis vismaz pusotru gadu kontaktējies ar Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) virsniekiem, un par iespējamo savstarpējo sadarbību – lasāms viņa paša sarakstītajā un 2017. gadā izdotajā grāmatā “Pieskāriens”.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks pandēmijas ierobežojumu mīkstināšanu izmanto, lai apmeklētu sabiedrotos. Šonedēļ viņš atrodas Itālijā, bet pirms tam vizitēja Turcijā, un no diplomātisko apstākļu viedokļa šī bija visai sarežģīta vizīte. Latvijas parlaments bija nule pieņēmis deklarāciju par Osmaņu impērijas īstenoto genocīdu pret armēņiem, kas izraisīja Turcijas valdības sašutumu.
Laikā, kad Valsts kontrole jau divreiz norādījusi valdībai un politiķiem, ka nepieciešams beidzot sakārtot izdienas pensiju sistēmu, nevis nekritiski dot arvien jaunām darbinieku grupām iespēju doties pensijā pirms oficiālā pensionēšanās vecuma, Saeimā apspriež tiesnešu izdienas pensijas.
Ir vispārzināms, ka pandēmijas atnākšana sevišķi smagi skāra sociālās aprūpes centrus. Agrāk tos sauca par pansionātiem, vēl agrāk par nabagmājām, jo lielākoties tajos ievietoti veci, slimi un nevienam nevajadzīgi cilvēki. Arī pa kādam jaunietim. Pēc Neatkarīgās lūguma Slimību profilakses un kontroles centrs apkopojis statistiku par saslimušajiem ar Covid-19 un mirušajiem. Skaitļi ir baisi.
Mērenu paniku iekšlietu sistēmas ierindas darbinieku vidū izraisījis Saeimas lēmums nozares ministra amatā iecelt deputāti Mariju Golubevu. Pēc izglītības vēsturnieci un filoloģi. Stresu veicinošs papildu faktors ir ministres īpašā politiskā orientācija uz dzimumu jautājumiem un vēlme veicināt valstī imigrāciju no trešajām valstīm.
Nule kā amatos stājušies četri ministri – iekšlietu ministre Marija Golubeva, izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, labklājības ministrs Gatis Eglītis un ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs – nav nekādi tukšinieki. Pērn, strādājot valsts darbā, viņu ienākumi gadā mērāmi desmitos tūkstošu eiro, visiem pieder īpašums vai kāds transportlīdzeklis. Piemēram, labklājības ministram – luksusa klases automašīna “LEXUS RX450H”.
Atšķirībā no Saeimas vēlēšanām, kurās deputātu mandātus ir diezgan liela iespēja iegūt jaunām “asinīm”, kas nav paspējušas sasmērēties un vēlētājiem sola to, ko viņi vēlas, šajās pašvaldību vēlēšanās iedzīvotāji lielākoties balsoja par zināmiem kandidātiem, tajā skaitā esošiem vai bijušiem pilsētu mēriem.
