Kas notiks ar elektrības mazumtirdzniecības cenām?

Elektrības biržas cenas Latvijai šī gada pirmajos mēnešos ir kopumā kāpušas un aizvakar sasniedza rekordu 309,00 eiro par megavatstundu (MWh). Jautājums, kāpēc tā notiek un kā tas ietekmēs elektrības cenas gala lietotājiem?

Aizvakardienas elektrības cenu maksimums bija 773,00 eiro/MWh no plkst. 8 līdz 9 no rīta. Pievēršoties mērenākajām vidējo cenu izmaiņām, šī gada pirmo trīs mēnešu jeb 1. ceturkšņa vidējā cena 110,55 eiro/MWh bijusi pamanāmi augstāka nekā 87,43 eiro/MWh caurmērā pagājušajā gadā un līdzīgi aizpagājušajā gadā, bet toties divreiz zemāka nekā 225,91 eiro/MWh vidēji 2022. gadā. Un ticēsim biržas arhīvam, kas glabā atmiņas par pasakaino cenu 34,05 eiro/MWh sensenos laikos - vidēji 2020. gadā.

Vēja parki elektrību biežāk nedevuši nekā devuši

2025. gads ir iegājis Latvijas enerģētikas vēsturē ar to, ka 9. februāra plkst. 14.05 Latvijas elektroapgādes tīkls tika pārslēgts no Krievijā lietotas frekvences uz Eiropu pārstāvošās Polijas frekvenci. Tūlīt pēc tam sekoja tāds elektrības cenu uzrāviens līdz 269,25 eiro/MWh 16. februārī, it kā vārds vārdā piepildītos Krievijas propagandistu pareģojumi par Baltijas valstu enerģētikas un galu galā arī šo valstu izputēšanu, jo bez Krievijas labvēlības un palīdzības tās pastāvēt nevarot. Nepiepildījās viņu paredzējumi par elektroapgādes pārrāvumiem. Pēc tam nāca četras dienas ar ļoti zemām cenām ap 25 eiro/MWh marta sākumā un divas superzemo cenu dienas ar sešiem un desmit eiro par megavatstundu vidēji 22. un 23. martā. Taču marta pēdējā diena ar 309,00 eiro/MWh brīdināja, kanekur tālu prom no 2022. gada mēs tikuši neesam. 1. aprīļa cena 185,53 eiro/MWh turpina strauji vilkt uz augšu šā gada cenas virs pagājušā gada cenām, toties šodienas, 2. aprīļa cena 62,67 eiro/MWh ļoti mērena pēdējo gadu un mēnēšu salīdzinājumā.

Cik nu no var spriest par pagaidām īso laika periodu pēc Krievijas maiņstrāvas frekvences nomaiņas uz Eiropas frekvenci Polijas frekvences veidā, elektrības lietotāji tagad atkarīgi nevis no Krievijas, bet no dabas žēlastības: “Ūdens ir ierobežots resurss. (...) Baltijas valstīs aizvadītajā nedēļā bija mazāk vējaini laikapstākļi, kā rezultātā vēja staciju izstrāde kritās par 47% pret iepriekšējo nedēļu. Papildus tam par 24% samazinājās arī saules staciju izstrāde,” par elektrības cenu celšanos paskaidroja “Latvenergo". Elektrības cenas Baltijā tagad visvairāk atkarīgas no tā, kā griežas vai negriežas Lietuvā uzstādītā vēja parka ģeneratoru spārni.

Ik pa laikam šie spārni griežas ar lielu spēku un tāpēc 22. martā elektrības vidējā cena Latvijā bijusi 6,96 eiro/MWh. Lietuviešu ģeneratori varētu dot līdz 1 000 MW, bet var arī nedot neko, ja vēja nav. Salīdzinoši garie augsto elektrības cenu periodi brīdina, ka vējš Lietuvā vismaz šogad biežāk nepūš nekā pūš. Proti, brīdina, ka Latvijā ieplānoto vēja parku uzcelšana negarantē ne lētu elektrību, ne vispār elektrību. Tomēr vēja parki Rietumeiropu pārklājuši un “Latvenergo” apņēmies tos attīstīt bez nekādām subsīdijām, bet kā normālu biznesa praksi, kur - saprotams - iespējami maz ienesīgi brīži, taču paredzama arī ražīgs laiks, kad kompānija, kurai vēja elektrostacijas ir viens no darbības veidiem, strādās plašā amplitūdā ar pierasto HES un TEC un jauno vēja un saules elektrostaciju jaudām.

Lētās elektrības imports apgrūtināts

Aizvien jaunas problēmas atklājas arī ar elektrības pārvadīšanu starp teritorijām, kurās elektrības ražošanā konkrētajā brīdī ir pārpalikums vai iztrūkums. Latvijas klimata un enerģētikas ministrija (KEM) par 31. marta cenu rekordu sniedza skaidrojumu, ka tas ir sekas neplānotam pārtraukumam Lietuvas-Zviedrijas elektroenerģijas kabeļa “NordBalt” darbība.

“NordBalt” bija apturējušas tehniskas problēmu Zviedrijas koģenerācijas stacijā Nybro. Zviedrijā ir apdzīvota vieta ar šādu nosaukumu un vietējo enerģētikas uzņēmumu, kura mājaslapa sākas ar tukšmuldēšanu par uzņēmuma atbildību un ilgtspēju, tā arī nenonākot līdz informācijai par tā ražošanas jaudu un energonesējiem, no kuriem tas iegūst elektrību. KEM uzmundrina, ka Latvijas apgāde ar elektroenerģiju ir nodrošināta, izmantojot Daugavas HES kaskādes un Rīgas termoelektrostaciju jaudas.

Notikumi pēc frekvenču pārslēgšanas apstiprina “Neatkarīgās” 7. janvāra paredzējumu, ka “Krievija aprobežosies ar maza mērķīša sasniegšanu - ar kabeļa pārraušanas veicinātu elektrības cenu celšanos Baltijā, lai varētu norādīt, ka atteikšanās no sasaistes ar Krieviju ir ļoti ievērojami cēlušas elektrības cenas Baltijā”. “NordBalt” apturēšana tikai uz īsu laiku paspilgtināja to, ka kopš decembra beigām nav pieejama lielākā daļa no savienojuma starp Igauniju un Somiju! Savienojums tika pārrauts pirms sinhronizācijas, kas - pārrāvums - uzskatāms par ļoti draudīgu un bīstamu faktoru. Skaitļu valodā to izsaka attiecība, ka “EstLink” pēc pārrāvuma mīnus 650 MW kopā ar “NordBalt” apturēšanu nozīmē jaudas zaudējumu, kas līdzvērtīgs Latvijas elektriskās slodzes līmenim.

Ja Baltijas valstis ar to tiek galā samērā saprātīgi - bez elektrības padeves traucējumiem, tad tas pat ir panākums. Te jāatgriežas pie stāsta par dabas spēkiem, kuri pārvalda ne tikai vēju, bet arī ūdeni. Šā gada sākuma un pavasara sākuma pietece Daugavā ir ievērojami zemāka par iepriekšējiem gadiem, ar ko izskaidrojama liela daļa starpības starp elektrības cenām šā gada un pagājušā gada 1. ceturksnī. Visu šo apstākļu sakritība nav ne baltiešu muļķība, ne ļaunums, bet gan absolūts force majeur, ko vajadzētu gan ņemt vērā un izcelt kā pavisam nopietnu problēmu.

Elektrības cena ir nieks pret tarifu lielumu

2025. gada pirmā ceturkšņa dati pretēji tikai janvāra datiem parāda būtisku elektrības biržas jeb vairumcenu celšanos eiro/MWh:

Jo īpaši vairumcenas dubultošanās februārī pret pagājušā gada februāri pievērsa uzmanību tam, ka Centrālā statistikas pārvalde par 12 mēnešu inflācijas elektrības komponenti - par elektrības gala cenu celšanos patērētājiem uzrādīja tikai nepilnus 12%. Cik tas ticami, ka elektrības tirgotāji elektrību uzpirkuši divreiz dārgāk, bet pārdevuši tikai par 12% dārgāk? Centrālās statistikas pārvaldes skaidrojums pēc būtība bija tāds, ka lielāko sadaļu elektrības patēriņa cenās veido pārvades un sadales tarifi, nevis elektrības cenas. Kamēr tarifi netiek grozīti, elektrības cenas paliek daudz maz stabilas.

Tādā gadījumā jājautā, vai šie tarifi tūlīt par netiks grozīti pēc 2022.-2023. gadā šablona, ka tarifiem jāseko elektrības cenām, jo valsts uzņēmumiem “Augstsprieguma tīkls” (AST) un “Sadales tīkls” (ST) vajag aizvien vairāk naudas, ko norakstīt par elektrības zudumiem simtiem kilometru garajos vados no elektrostacijām vai Latvijas robežas līdz patērētājiem. Elektrības biržas cena, protams, neietekmē zudumu fizisko apjomu, taču ietekmē zudumu novērtējumu naudā, ja Latvijas valstij piederošiem uzņēmumiem “Latvenergo”, AST un ST savstarpēji jānorēķinās atbilstoši cenām, kādas izrēķinājis dators “NordPool” mītnē Oslo. AST un ST tarifu daudzkāršošana iepriekš tika apstiprināta pēc lieliem tračiem.

Pagaidām tomēr ticēsim AST un ST argumentiem, ka tagadējos tarifos ierēķinātas elektrības zudumu izmaksas nevis pēc 2024. gada, bet pēc 2022. gada elektrības cenām eiro/MWh:

*Vidējā cena no 1. janvāra līdz 2. aprīlim.

Par tarifu straujo palielināšanu daudz vārdu tika teikts pirms pāris gadiem, bet tagad no 2022. gada cenu iekļaušanas tarifu pamatojumā labums tāds, ka tarifiem nevajadzētu celties, kamēr elektrības cenas paliek zem saviem vēsturiskajiem maksimumiem.