Februārī zemās gaisa temperatūras dēļ elektroenerģijas cenas pieauga visās Baltijas valstīs, bet marta sākumā cenas būtiski samazinājušās, aģentūrai LETA norādīja AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) pārstāvji.
Latvijā un Igaunijā elektroenerģijas cena februārī pieauga par 65%, sasniedzot attiecīgi 151,58 eiro par MWh un 151,67 eiro par MWh, bet Lietuvā tā palielinājās par 70% - līdz 152,29 eiro par MWh.
Elektroenerģijas cenu paaugstināšanās saistīta ar patēriņa pieaugumu, ko izraisīja zemā gaisa temperatūra, kā arī ar vairāk nekā divas reizes zemāku vēja elektrostaciju ģenerāciju Baltijā. Tādējādi elektroenerģijas cenu noteica dārgāka gāzes elektrostaciju ģenerācija. Ju marta sākumā situācija ir uzlabojusies un cenas būtiski samazinājušās - marta pirmo piecu dienu vidējā cena ir 55,71 eiro par MWh.
Elektroenerģijas cenas pieaugums februārī skaidrojams ar patēriņa palielināšanos zemākas gaisa temperatūras dēļ - pēc siltā janvāra februārī Baltijas valstīs atgriezās ziemai raksturīgi laika apstākļi ar zemāku gaisa temperatūru, kas mēneša pirmajā pusē veicināja elektroenerģijas patēriņa pieaugumu, vienlaikus augot arī gāzes cenām. Tāpat visā Baltijas reģionā vēja elektrostaciju izstrāde bija divas reizes zemāka nekā janvārī, tādējādi pieaugošo pieprasījumu galvenokārt sedza dārgākas termoelektrostacijas. Šobrīd arī importa jaudas uz Baltiju ir samazinātas Somijas-Igaunijas savienojuma "EstLink-2" atslēguma dēļ, kura remontdarbi tiek plānoti līdz šā gada 1. augustam.
Salīdzinot februārī importētās elektroenerģijas daudzumu uz Baltijas valstīm ar janvāri, tas kopumā ir samazinājies par 13,9%. Elektroenerģijas imports samazinājies no Polijas - par 66,9%, no Zviedrijas - par 8,4% un no Somijas - par 1,4%. Importa samazinājums, pēc operatīvajiem datiem, kompensēts ar Latvijas ražošanas jaudām, mēneša laikā Latvijā saražojot vairāk elektroenerģijas, nekā valstī patērēts.
Igaunija, Latvija un Lietuva 2025. gada 9. februārī plkst. 14.05 veiksmīgi sinhronizēja elektroenerģijas sistēmas ar kontinentālo Eiropu, kas ir nozīmīgs vēsturisks solis Baltijas valstīm un visai Eiropai, stiprinot reģiona enerģētisko noturību un neatkarību. Sinhronizācija neveicināja elektroenerģijas cenu pieaugumu, un februārī Latvijas energosistēmas darbība bija stabila un droša, jo ģenerējošās jaudas un caurlaides spēja bija pietiekama, lai nosegtu Latvijas elektroenerģijas patēriņu.