Jau diviem Vakcinācijas projekta biroja darbiniekiem uzsākts administratīvā pārkāpuma process

© F64

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pirms mēneša uzsāka administratīvā pārkāpuma procesu Vakcinācijas projekta biroja vadītājai Evai Juhņēvičai, bet vakar – Vakcinācijas projekta biroja jaunajam darbiniekam – vakcinācijas procesa koordinatoram Edgaram Labsvīram. Tiesa, šie pārkāpuma procesi uzsākti par E. Juhņēvičas un E. Labsvīra iepriekšējiem pārkāpumiem valsts amatpersonu darbībā, ne saistībā ar viņu pašreizējo darbu. Neviens no šiem procesiem nav noslēdzies, un pagaidām neviens no viņiem sodīts nav.

Gan E. Juhņēvičai, gan E. Labsvīram administratīvā pārkāpuma process ir uzsākts par laikus neiesniegtām amatpersonas ienākumu deklarācijām par laiku, kamēr viņi pildīja valsts amatpersonas pienākumus. E. Juhņēviča pērn ieņēma Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres amatu, bet decembrī sāka pildīt “Rīgas Tūrisma attīstības biroja” iepirkuma komisijas priekšsēdētājas amatu. E. Juhņēviča nebija iesniegusi valsts amatpersonas deklarāciju par 2019. gadu un deklarāciju, stājoties amatā.

Savukārt E. Labsvīrs līdz pagājušā gada maija beigām vadīja Nacionālo veselības dienestu (NVD). Atstājot šo amatu, viņam mēneša laikā bija jāiesniedz attiecīga valsts amatpersonas deklarācija, ko viņš nebija izdarījis. Deklarāciju viņš iesniedza tikai pērn gada beigās, un šobrīd tā ir publiski pieejama.

Ienākumi, parādi un uzkrājumi

E. Labsvīra valsts amatpersonas deklarācijas liecina, ka NVD direktora amatu viņš atstāja 2020. gada 29. maijā, kļuvis par 11 823 eiro bagātāks. Tieši šādu summu viņš ir norādījis pie bezskaidras naudas uzkrājumiem. Kopš 2018. gada, kad viņš sāka strādāt NVD, uzkrājumi viņa amatpersonu deklarācijās parādījās, tikai atstājot amatu. Tāpat divu gadu laikā, kopš E. Labsvīrs strādāja NVD, viņam izdevās samazināt parādsaistības par 15 416 eiro, jo, stājoties amatā, viņa parādsaistības bija 120 230 eiro, bet atstājot amatu - 104 814 eiro.

Pērn piecu mēnešu laikā viņš algā no NVD saņēma 28 204 eiro, 2019. gadā par 12 mēnešu darbu - 30 988 eiro, 2018. gadā par 8,5 mēnešu darbu - 17 879 eiro. Darbu NVD viņš sāka kā direktora vietnieks, beidza - kā direktors.

Eva Juhņēvičai atšķirībā no Edgara Labsvīra nav ne skaidras, ne bezskaidras naudas uzkrājumu. Nav arī aizdevumu, parādu vai veiktu darījumu, kas pārsniegtu 20 minimālās mēnešalgas. Strādājot par Kultūras ministrijas parlamentāro sekretāri viņa kopumā saņēmusi 24 968 eiro (par aptuveni 7 mēnešu darbu). Algā par janvāri no “Rīgas Tūrisma attīstības biroja” E. Juhņēviča saņēmusi 4163 eiro, bet pagājušā gada decembrī viņas nopelnītais vēl nav zināms, jo valsts amatpersonām ienākumu deklarācija par iepriekšējo gadu ir jāiesniedz līdz 1. aprīlim.

Par nopelnīto Vakcinācijas projekta birojā jāatskaitās nebūs

Vakcinācijas projekta biroja darbinieki, pat neskatoties uz to, ka algas viņiem tiek maksātas no valsts budžeta un šī biroja vadošie darbinieki atalgojumā saņem ministru cienīgas algas, neskaitās valsts amatpersonas. Līdz ar to viņiem nav jāiesniedz valsts amatpersonas deklarācija, ne stājoties amatā, ne to pametot, ne arī kārtējā gada valsts amatpersonas deklarācija.

Arī sludināt publisku konkurss uz Vakcinācijas projekta biroja amata vietām, pēc iepriekš veselības ministra Daniela Pavļuta paustā, īstenībā neesot bijusi nepieciešamība, jo tie neesot ierēdņu amati. Konkurss bijis labās gribas izpausme.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka Vakcinācijas projekta biroja darbībai valdība ir atvēlējusi 641 800 eiro, paredzot, ka biroja vadītāja alga nedrīkst pārsniegt 4905 eiro, koordinatoram - 4247 eiro, asistentam - 2108 eiro mēnesī. Zemākā alga ir 1577 eiro mēnesī, ko ir atļauts maksāt sekretāram/asistentam.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.