Viņķele pieļāva iespēju maksāt par vakcinēšanos, Pavļuts – kategoriski pret

© Pixabay

Lai gan šobrīd vakcinēties gribētāju ir vairāk nekā pieejamo vakcīnu, visticamāk, pienāks brīdis, kad vakcīnu būs atliku likām, bet maz būs tādu, kuri vēlēsies potēties pret Covid-19. Tas nozīmē, ka vakcinēšanas organizētājiem būs jādomā, kā iedzīvotājus ieinteresēt vakcinācijā. Premjers Krišjānis Kariņš noliedz, ka valdībā būtu izskatīts priekšlikums par iedzīvotāju materiālu stimulēšanu. Tai pašā laikā “Re:Baltica” publiskotie valdības slēgto sēžu ieraksti liecina, ka vismaz vienā valdības sēdē tika pieminēta iespēja iedzīvotājiem maksāt par vakcinēšanos.

Vakcinācijas projekta birojs jau ir sācis domāt, kā ieinteresēt iedzīvotājus vakcinācijā.

Šobrīd lielākoties tiek izmantotas tradicionālas metodes - bukleti, reklāma radio utt. Nākotnē plānots, ka ar sabiedrību par pandēmiju vairāk komunicētu cilvēki no iedzīvotāju vidus, nevis valdības pārstāvji. Vakcinācijas projekta biroja organizētā VIP personu vakcinācija savā ziņā bija neordinārs risinājums Latvijā. Tiesa, šobrīd var strīdēties, vai tas bija veiksmīgs risinājums. Tas bija iecerēts kā stimuls senioru iedrošināšanai vakcinēties. Un tā arī būtu bijis, ja šo poti saņemtu VIP personas vien cienījamā vecumā, nevis arī tie, kuri vakcinācijas rindā, pateicoties viņu ierindošanai VIP kategorijā, aizsteidzās priekšā daudziem tūkstošiem senioru, sociālās aprūpes iestādēs dzīvojošajiem un strādājošajiem, onkoloģijas pacientiem, ar hroniskām slimībām sirgstošajiem.

Arī maksāšana par vakcinēšanos būtu neordinārs risinājums. “Re:Baltica” publiskotajās valdības slēgto sēžu stenogrammās lasāms, ka vismaz vienā valdības sēdē (2020. gada 1. decembrī) šāda iespēja tika pieminēta. Premjers Krišjānis Kariņš šajā sēdē iejautājās, vai ir iespēja, ka valsts kādā brīdī maksātu cilvēkiem, lai viņi potētos, un tādā veidā pasargātu pārējos sabiedrības locekļus. Vai arī gluži otrādi prasītu samaksu no tiem, kas atsakās vakcinēties. Ideju par materiālo ieinteresētību vakcinēšanas stimulēšanā toreizējā veselības ministre Ilze Viņķele nenoraidīja, vien pieļāva, ka šis jautājums būtu jāizpēta: “Tur ir jāprogrammē, jāpaskatās, vai ir pieredze. Vakcinēšanās ir tāda ļoti smalka padarīšana. Ir jāsaprot, vai mēs maksājam arī tiem, kas nāk paši vakcinēties, vai tikai tiem, kas negrib vakcinēties. Tur būs mums jāpadomā par šo ideju. Man šķiet, ka šis ir gadījums, kur jākonsultējas ar sociālantropologiem, ekonomistiem.”

Pašreizējais veselības ministrs Daniels Pavļuts kategoriski noraida ideju par maksāšanu par potes saņemšanu. “Šāds priekšlikums valdības dienas kārtībā nav bijis, un arī veselības ministrs Daniels Pavļuts to šobrīd neatbalsta. Vienlaikus diskusijas par iespējamām vakcinēto priekšrocībām notiek Eiropas Savienības līmenī. Saskaņā ar kopīgajiem Eiropas lēmumiem arī Latvijas valdība varētu izstrādāt priekšlikumus tehniskiem un administratīviem risinājumiem, kā vakcinētajiem Latvijas iedzīvotājiem gan iekšzemē, gan ceļojot apliecināt vakcinācijas faktu. Tāpat, balstoties uz zinātnieku atziņām, būs nepieciešams lemt par priekšrocībām vakcinētajiem, piemēram, papildu brīvdiena, atbrīvojums no pašizolācijas pienākuma u.c., \“ Neatkarīgajai uzsvēra Veselības ministrijas preses sekretāre Sintija Gulbe.

Premjers Krišjanis Kariņš Neatkarīgajai neatzinās, ka iepriekš valdības sēdēs būtu apspriests jautājums par materiālu vakcinēšanas stimulēšanu. Premjera preses sekretārs Sandris Sabajevs Neatkarīgo informēja: “Šādi priekšlikumi nav iesniegti un skatīti valdībā. Vakcinācija Latvijā ir brīvprātīga, iedzīvotājiem vakcīnas un vakcinācija ir bez maksas. Vakcinācijas procesā iedzīvotāju izpratne par vakcīnu drošību un lomu kopējās sabiedrības imunitātes iegūšanā ir ļoti būtiska. Līdz ar vakcinācijas procesa organizāciju sabiedrības plašāka informēšana un izpratnes veidošana ir daļa no Vakcinācijas biroja uzdevuma.”

Savukārt Vakcinācijas projekta birojam nav viedokļa šajā jautājumā. “Vakcinācijas birojs kā veselības ministram padota ministrijas struktūrvienība kopā ar citām Veselības ministrijas struktūrvienībām un veselības jomas iestādēm realizē vakcinācijas plānu. Birojs izolēti nepieņem lēmumus par vakcinācijas procesu,” Neatkarīgajai sacīja Vakcinācijas projekta biroja komunikācijas konsultante Agnese Strazda.

Izpēte

Zviedrija un Norvēģija, kura pirms pāris gadiem plānoja atteikties no skaidras naudas un pilnībā pāriet uz bezskaidras naudas norēķiniem, tagad iedzīvotājus mudina ikdienā lietot un mājās turēt arī skaidru naudu, jo bažījas, ka pilnībā digitālas maksājumu sistēmas padarīs tās neaizsargātas pret Krievijas radītajiem drošības apdraudējumiem. Turpretī Latvija veic pasākumus, lai ierobežotu skaidras naudas apriti.

Svarīgākais