Izglītība

Tā par savu skolu saka Daugavpils Valsts ģimnāzijas saimei piederīgie, citējot ģimnāzijas himnu, kuras autore ir ģimnāzijas absolvente.

Nereti biznesa idejas top brīdī, kad persona sastopas ar kādu problēmu, kurai vēl neviens nav izdomājis kvalitatīvu risinājumu.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iecerējusi līdz gada beigām skolēnu vajadzībām iegādāties portatīvos datorus. Ministru kabinets šim mērķim atvēlējis 3,97 miljonus eiro. Pagaidām nav zināms, cik iekārtu iegādāsies par šo summu. Visticamāk, tas būs atkarīgs no uzņēmumu piedāvājuma.

Tuvojoties jaunajai mācību sezonai, Transporta un sakaru institūts (TSI) studentiem sagatavojis interesantus pārsteigumus. NRA aicināja uz interviju Josepu Gabelaju (Ioseb Gabelaia) ‒ vienu no daudzsološajiem (TSI) lektoriem. Dzimis un ieguvis pirmo augstāko izglītību Gruzijā, pēc tam viņš vairākus gadus studējis un pasniedzis mārketingu un komunikāciju zinātni Amerikā, bet šoruden gatavojas aizstāvēt apvienoto doktora grādu mārketingā un izglītībā.

Pēc nepilna mēneša augstskolās līdzīgi kā citās izglītības iestādēs atsāksies mācību process. Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi dažādus ieteikumus Covid-19 drošības pasākumiem un darba organizācijai, taču gala lēmumu, kā atsākt izglītības procesu, pieņem katra mācību iestāde pati.

Latvijas augstskolās ir noslēgusies jauno studētgribētāju uzņemšana pamatstudijās. Kā liecina citu gadu pieredze, drīzumā noteikti sekos arī papilduzņemšana, jo ne visās studiju programmās izdevies aizpildīt budžeta vietas, piemēram, uz pedagoģijas programmām nelaužas jauniešu bari. Tikmēr ir virkne programmu, kas jau gadiem ir reflektantu iecienītas, piemēram, datorzinātnes, medicīna.

Izrādās, Latvijā esot teju visvājākie skolu direktori visā Eiropas Savienībā, - iepazinusies ar OECD pētījumu, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) šādu secinājumu darīja zināmu skolu direktoriem, kuri pagājušonedēļ bija pulcējušies Rīgā. Direktori satrūkās, sāka meklēt OECD skarbos vārdus, bet... neatrada. Nuja, direktoriem laikam pietrūka meklēšanas kompetences, un gan jau Šuplinskai beigu beigās būs taisnība: vairums direktoru ir veci, tehnoloģijās atpalikuši un līdz ar to izmetami no aprites.

Līdz ar Covid-19 pandēmijas noteiktajiem ierobežojumiem, mācību gads pārtrūka arī pirmsskolas izglītības iestādēs (PII). Bērni nonāca dažādās situācijās – daļa turpināja apmeklēt bērnudārzus, citus pieskatīja ģimenes locekļi, taču sagatavošanās skolai bija un joprojām ir aktuāla visām topošo pirmklasnieku ģimenēm.

Ministriju logos gaisma nedziest līdz naktij, jo valdība nerimst rūpēties par iedzīvotāju veselību un labklājību. Nav aiz kalniem jaunais mācību gads, un ir visādas bažas, kā tad nu būs, kā bērni izglītosies jaunā koronavīrusa ēnā?

„Reformas var būt gan ar pozitīvu, gan negatīvu ievirzi. Bet to, ko dara ministre Šuplinska, es pat nesauktu par reformām: pie varas ar cirvi rokās ir nonācis viens politiskais spēks, kurš savas izpratnes līmenī vienkārši skalda,” jau 4.martā Latvijas Koledžu asociācijas priekšsēdētājs un Latvijas Juridiskās koledžas direktors Tālavs Jundzis teica intervijā Neatkarīgajai.

Krišjāņa Kariņa valdība izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas personā ir apņēmības pilna līdz šā gada 1. septembrim ne tikai slēgt, bet pārdot 700 atlikušo skolu ēkas, lai par iegūto naudu nopirktu planšetdatorus pilnīgi visiem Latvijā atlikušajiem 215 tūkstošiem skolēnu.

„Mēs tagad krājam naudu, lai nopirktu ziemai malku. Pateicoties pašvaldības pabalstam, iepirkām miltus un putraimus. Vīrs strādā pie saimniekiem, saņem algu, rudenī lēti iegādāsies kartupeļus. Jaunākā meita gatavojas iet pirmajā klasītē, puika būs jau septītajā. „Humpalās” dabūjām drēbītes, bija gluži jaunas. Par kādiem datoriem runā ministre? Par kādiem internetiem? Līdz tiem mums ir kā līdz kosmosam,” kādā nejaušā tikšanās reizē man stāsta sieviete. Viņas ģimene dzīvo laukos, viņa lūdz neizpaust savu vārdu: kaimiņi smiešoties.

Izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (Jaunā konservatīvā partija) vadītā ministrija (IZM) gatavojot izmaiņas Izglītības likumā, kas noteiks, ka attālināta mācīšanās ar viedierīču palīdzību turpmāk būtu viena no klātienes mācību formām, kā arī paredzēs, ka ierīce ar interneta pieslēgumu ir viens no individuālajiem mācību piederumiem, ko skolēnam nodrošina ģimene.

Ir sākusies reflektantu uzņemšana augstskolās, pēdējo gadu uzņemšanas statistika liecina, ka starp populārākajām izvēlēm ir studiju programmas, kas saistītas ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomu. Lai arī ik gadu augstskolas attiecīgajās programmās kopā saņem vairāk kā 1000 pieteikumus (tiesa, ne visi studijas arī pabeidz), darba devēji nerimst atkārtot – mums vajag vēl vairāk IKT jomas speciālistus. Viņu vārdus apliecina arī darba sludinājumu pārskats, piemēram, „CV Online” mājas lapā šobrīd ir publicētas gandrīz 400 vakances IKT jomā, tikmēr daudzās citās nozarēs tās nepārsniedz 50.

Lielākai daļai valsts augstskolu rektoru ienākumi turpina palielināties – dažiem pieaugums gada griezumā pat vairāki desmiti tūkstoši eiro. Viņu ienākumus neveido tikai alga par augstskolas vadīšanu, vairumam ir citi avoti, kas padara maku vēl biezāku.

Valdošās koalīcijas politiķiem tādi jēdzieni kā „atklātība”, „caurspīdīgums”, „demokrātija” un „tiesiskums” ir derīgi tikai tad, kad tie jālieto kādās priekšvēlēšanu reklāmās, arī uzstājoties televizorā. Tiklīdz uzmanīgāk paraugāmies uz šo kungu un dāmu praktisko darbību, paveras skaudra kontrasta aina. Darbi ir tieši pretēji tiem principiem un vērtībām, kas tiek lozungotas.

Koalīcija piebremzējusi Jaunās konservatīvās partijas mēģinājumu bez kāda konkursa uzdāvināt no valsts budžeta vienu miljonu eiro Žila Verna Rīgas franču skolai – privātai mācību iestādei, kurā mācās ārzemju diplomātu, Jūrmalas jaunbagātnieku, pašmāju politiķu un ierēdņu bērni. Tā kā mācību maksa skolā svārstās ap 5000 eiro gadā, vismaz dekoratīvs konkurss šādas dāvanas pasniegšanai būs jāorganizē.

„Ar Šuplinskas un viņas ierēdņu radīto likumprojektu ir tā, ka šķiet: šie cilvēki vienkārši nesaprot, ko sacerējuši,” mūsu sarunas beigu akords ir kā... beigu akords. Pēdējo vērtējumu tiešāk pateikt vairs nevar. Un to pauž Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts, kurš ir kompetentākais augstskolu „reformas” kritiķis un kurā ieklausās visi, kas sajūt Izglītības ministrijas ievārītās putras nelabo garšu. Jācer, ka viņā ieklausīsies arī Saeimas deputāti, kuriem būs jāiet cauri Augstskolu likuma grozījumu brikšņiem, kurus sagatavojusi Ilga Šuplinska (JKP) un Izglītības ministrija.

Latvijas Kultūras akadēmija programmu “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija”* veidojusi saskaņā ar aktuālajām pasaules tendencēm – moderni pārvaldības procesi, ilgtspēja, mantojuma tiesību aspekti, resursu piesaiste un menedžments, digitalizācija un tehnoloģiju iespējas, lai mantojumu padarītu pieejamu un saistošu. Tāpat būtiski ir veicināt intelektuālu diskusiju par mantojuma interpretāciju un mūsdienīgu skatu komunikācijā, lai mantojums tiktu ieraudzīts, sadzirdēts un sajusts.

Iespēju vasaras brīvlaikā pastrādāt algotu darbu izmanto daudzi pusaudži, tā viņiem ir iespēja gan nedaudz piepelnīties, gan gūt pirmās darba iemaņas. Pieteikšanās brīvajām vakancēm jau sākusies.

Lai stiprinātu latviešu valodas ilgtspēju, lingvistisko kvalitāti un konkurētspēju pasaules valstu kontekstā, 2018. gada decembrī starts tika dots apjomīgam valsts pētījumu programmas projektam „Latviešu valoda”, kas ilgs trīs gadus.

Rīgas valsts tehnikums (RVT), kas ir dibināts 1919. gada 29. decembrī, visu 2019. gadu aizvadīja simtgades zīmē. Simtgades jubilejas gads noslēdzās ar svinīgo pasākumu Rīgas Latviešu biedrības namā 2019. gada 13. decembrī