Intervija ar LR ārlietu ministri Baibu Braži (JV): par to, kāpēc Trampa izsludinātie kara beigšanas varianti neiedarbojās; par ASV un ES lēmumu pretrunām; par “Rail Baltica” jēdzību vai bezjēdzību; par to, vai krievu militārās spējas mazinās; par Latvija attieksmi pret Izraēlas un Palestīnas konfliktu. Un vēl par daudz ko citu.
Kā Tallinā sadzīvo igauņi un krievi, kur slēpjas magnēts, kurš pilsētai pievilina tūristus un vairo iedzīvotāju skaitu, kādēļ Tallinas iedzīvotājiem sabiedriskais transports ir bez maksas; kādēļ Tallina būvē jaunas tramvaju un trolejbusu līnijas; ko Tallinai dos “Rail Baltica”, kādēļ Tallinai vajadzīgs nakts mērs; kas mūs Baltijas valstis var paglābt šajā trauksmainajā laikā – “nra.lv” saruna ar Tallinas mēru Jevgeņiju Osinovski.
Jau pavisam drīz pašvaldību vēlēšanas, kuras zināmā mērā noteiks mūsu tuvākās apkārtnes dzīvi uz turpmākajiem četriem gadiem. Obligāti jāliek piebilde “zināmā mērā”, nevis stingri “noteiks”, jo Latvijā politiskās partijas tikai ļoti retos gadījumos uzstājas kā konkrētu ideju virzītājas. Tās drīzāk cenšas uzminēt vēlētāju noskaņojumu un tam pielāgoties. Rezultātā notiek nevis ideju un konkrētu piedāvājumu cīņa, bet gan balsu makšķerēšana visos iespējamos veidos.
Kāpēc mums vajadzīgi dziesmu svētki? Varbūt “ietaupīt” kapeikas un atcelt tos kā “nacionālistu saietus”? Taču mūsu Muzikālā tautas fronte piedzima jau 1873. gadā, un to nedrīkst nedz pamest, nedz noliegt. Vasarā notiks “mazie” svētki: skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Par tiem un par daudz ko citu – “Neatkarīgās” saruna ar dziesmu svētku virsdiriģentu Romanu Vanagu.
Inflācija šobrīd ir būtiski mazinājusies, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem - norāda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Tomēr šobrīd esot svarīgi nepieļaut jaunu inflācijas kāpumu.
Viņš arī uzsver, ka ir virkne jomu ārpus Latvijas Bankas ietekmes, kuras inflāciju veicina. Piemēram, pārtikas cenas.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzskata, ka būtu nepieciešams stiprināt Klimata un enerģētikas ministriju. Savukārt, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) funkcijas varētu uzticēt citām ministrijām.
Tik daudz šķēpi lauzti ap “Rail Baltica” projekta realizāciju, jo īpaši ap jautājumu – ienāks vai neienāks “Rail Baltica” Rīgā un lidostā “Rīga”. Satiksmes ministrs Atis Švinka (“Progresīvie”) sarunā ar “nra.lv” atklāj pašreizējo risinājumu, un tas nav pārāk iedvesmojošs.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības (VARAM) ministre Inga Bērziņa norāda, ka patlaban neesot konkrētu priekšlikumu par iespējamu ministriju apvienošanu. Šādu ideju iepriekš bija piedāvājis Arvils Ašeradens (JV).
Saeimas deputāts Raimonds Čudars (JV) atklāj, ka šobrīd Budžeta un finanšu komisijā tiek diskutēts par iespējamiem grozījumiem akcīzes likumā, kas paredzētu lielāku pieejamās degvielas apjomu zemniekiem.
Saruna ar Vidzemes Augstskolas vadošo pētnieku Gati Krūmiņu: par domāšanas un instinktu iestigšanu padomju laikā; par to, vai ar Krieviju var kaut ko sarunāt; par to, ka dažādu iemeslu dēļ par deportācijām un okupāciju daudzi latvieši uzzināja tikai Atmodas gados; par to, kāda bija inteliģences loma pirmsatmodas gados; par to, kāpēc krievi svin karu.
Vecrīgas sirdī atrodas mākslas muzeja “Rīgas birža” ēka, kura celta laikā no 1852. līdz 1855. gadam, atdarinot Venēcijas renesanses “palaco” formas. Muzeja pastāvīgās ekspozīcijas veido gadsimtos uzkrātās Rīgas ārzemju mākslas kolekcijas, kas ir daļa no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma. Kā nosargāt vēsturiskās kultūrvērtības dažādu kataklizmu vai kara gadījumā? Mūsu muzeju speciālisti ir gatavi arī šādām nelaimēm, stāsta muzeja vadītāja Daiga Upeniece.
“Neatkarīgās” žurnālisti Elita Veidemane un Bens Latkovskis diskutē par “uzvaras svētkiem”, ko svin Krievijā un kam ir maz sakara ar darbībām Otrajā pasaules karā, bet ir visai cieša saistība ar īpatnu, perversu reliģiju, kas pārņēmusi kaimiņvalsti.
Ekonomikas ministrs norāda, ka aizvadītajā gadā trīskāršots to darbinieku skaits, kuri strādā ar investīcijām. Galvenokārt domāts par jaunu nekustamo īpašumu attīstīšanu un arī ar to saistītās birokrātijas mazināšanu.
Par to, vai auto ar iekšdedzes dzinējiem tiks aizliegti, par Gaisa aizsardzības likumu – vai drīkstēs kurināt malku un granulas, par elektroauto “indīgo” akumulatoru un vēja ventilatoru pārstrādes iespējām, par to, vai lietuvieši mūs “apēdīs”, par atomelektrostaciju mājas pagalmā, par sektantu kustību ar nosaukumu “zaļais kurss” un daudz ko citu – “Neatkarīgās” intervija ar klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni (ZZS).
Atliek Rīgā uz minūti nolikt auto ne pārāk pareizā vietā, un uzreiz sodītāji ar soda kvītīm klāt. Ja reiz Rīgas autovadītāju sodītājiem ir uztrenētas tik lieliskas maņas izķert pārkāpējus, kādēļ gan viņus nenorīkot kādu laiku pastrādāt uz valsts austrumu robežās izķert migrantus?
Pirms Rīgas domes vēlēšanām devos uz Zaigas Gailes arhitektu biroju, lai uzzinātu, ko pazīstamā arhitekte domā par Rīgas pilsētvidi, tās attīstību un ko viņa gribētu sagaidīt no nākamajiem Rīgas vadītājiem.
Atceroties leģendāro 4. maija balsojumu par neatkarības atjaunošanu, ir interesanti atsaukt atmiņā, ka tā nebija pēkšņa aktivitāte — balsotāji uz šo rīcību bija virzījušies gadiem ilgi. Viens no toreizējiem AP deputātiem ir Alekss Grigorjevs, tolaik pazīstams kā “Atmodas” krievu versijas redaktors, vēlāk — ilggadējs ASV palīdzības programmu darbinieks Ukrainā, Moldovā, Gruzijā.
Valstu un tautu gatavību karot raksturo ne vien aizsardzībai atvēlētie procenti no iekšzemes kopprodukta un šīs naudas pārstrādāšana tankos, raķetēs un dronos, bet arī testoterona līmenis cilvēkos, kuriem šie ieroči uzticēti.
Eižens Počs – pēdējais Latvijas PSR ārlietu ministrs, ilggadējs diplomāts PSRS vēstniecībā ASV, PSRS Ārlietu ministrijas Konsulārās pārvaldes priekšnieka pirmais vietnieks, PSRS un pēc tam Krievijas Federācijas vēstnieks Āzijas un Āfrikas valstīs, viens no Latvijas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas izstrādāšanas dalībniekiem. Kā bijušā augstākā ranga diplomāta acīm izskatās šodienas situācija ASV un Krievijas attiecībās un kā šīs attiecības ietekmēs Latvijas drošību – Neatkarīgās intervija ar Eiženu Poču.
Pirmdien visu pasauli pārņēma uztraukums par notikušo Eiropā, kad daudzās valstīs Pireneju pussalā uz desmit stundām pilnībā pazuda elektrība. Portālam “nra.lv” bija ekskluzīva iespēja uzzināt, ko juta un ko pārdzīvoja Portugāles iedzīvotāji. Latviete Gundega Grīnšteine jau 15 gadus dzīvo Porto, strādā, mācās un audzina divus puikas. Viņa stāsta, kādas bija viņas sajūtas, ko viņa pārdzīvoja, kā pārvarēja stresu un kas palīdzēja saglabāt mieru haosā.
Dokumentālā kino režisore, vairāku satriecošu grāmatu autore Dzintra Geka uzskata: ir vajadzīgas gan filmas, gan grāmatas par pagājušā gadsimta šausmām, ko organizēja un realizēja austrumpuses okupanti. Lai neaizmirstu. Lai mācītos no kļūdām. Lai izskaustu vientiesību. Tieši tāpat kā padomju karaspēks iebruka Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, iznīcinot cilvēkus, tāpat Krievijas karaspēks tagad iebrucis Ukrainā. Nekas nav mainījies. 1990. gada 4. maijs – Neatkarības deklarācijas pieņemšana – bija cerību stars Latvijai. To atceras arī Dzintra Geka. Vai turpmāk kas mainīsies?
