“Ja pie vainas būtu kāda dabas katastrofa vai pandēmijas nepārvaramā vara, tad varētu saprast, bet nē, tā ir konkrētu cilvēku konkrēti izstrādāta cūcība, kas ir noorganizēta Eiropas līmenī. Turklāt par to neviens nevēlas runāt, un tas tracina,” analizējot situāciju, kādā tiek nolikti ražotāji krasā energoresursu cenu kāpuma apstākļos, teic Valdis Zariņš, SIA “Lode” valdes loceklis. Šodien intervija ar Valdi Zariņu.
Energoresursu cenu paaugstināšana rada pamatīgas problēmas ražotājiem. Kā ar tām cīnās jūsu uzņēmums?
Tikko mums bija gara valdes sēde, kurā apspriedām šo situāciju. Lai saprastu, kas notiek... Uz mūsu planētas šogad nav nokritusi komēta, nav iestājusies polārā ziema, neviens sinoptiķis nestāsta, ka tā tūlīt atnāks, bet ir iestājies enerģētiskais šoks. Kā tas vispār varēja notikt?
Mēs iedziļināmies situācijā, kad dramatiski mainās energoresursu cenas gan sadzīves patērētājiem, gan ražotājiem, bet mēs arī konstatējam, ka atbildīgās personas teic puspatiesības, liekuļo vai izmanto trešās šķiras argumentus. Gāzes un elektroenerģijas cenas ir stāvus augšā pilnīgi visiem Eiropas patērētājiem, savukārt lielajā gāzes ieguves valstī - Krievijā - šajā ziņā nav mainījies pilnīgi nekas. Es vēl pagājušajā ceturtdienā sazvanīju kādu savu Krievijas draugu un pajautāju: vai jūsu iedzīvotājiem gāzes cena mainās? Nē, nemainās. Arī maniem konkurentiem, kuri Krievijā ražo ķieģeļus - gāzes un elektrības cenas nemainās.
Tātad - komēta nav nokritusi, gāzes ieguve nav samazinājusies, bet Eiropas Savienībā gāzes un elektrības cena uzlidojusi tādā kosmosā, kādā tā nav bijusi pēdējos 20 gadus. Kā tad tā?
Daži cilvēki uz šo jautājumu noteikti varētu atbildēt... Krievijā gāzes ir tik, cik vien vajag, Krievija gāzi tirgo visu laiku, tikai konkrēti ES cilvēki, kuri atbild par gāzes iepirkšanu un uzglabāšanu vai par tā nelaimīgā gāzesvada uzbūvēšanu, acīmredzot nav kaut ko izdarījuši laikā un vietā. Tā bija šo intelektuālo būtņu cilvēcīga kļūda? Vai arī tā bija vienkārši kāre iedzīvoties uz patērētāju rēķina? Mums rādīja dažādus grafikus un tabulas, stāstīja par biržas indeksiem, mēģinot paskaidrot, ka tāpēc mums - skolotājiem, ārstiem ķieģeļu ražotājiem, žurnālistiem un visiem pārējiem - būs jāmaksā vairāk. Tāda cena, kāda būs tagad, Eiropā nekad nav bijusi.
Bet kāda ir situācija “Lodē”?
Dramatiska. Visu laiku esam pirkuši gāzi par saprātīgām cenām, vienlaik augstāk, citkārt zemāk. Tā strādājām gadiem, strādājām ar peļņu, devām darbu cilvēkiem, nomaksājām visus nodokļus Latvijas valstij. Pēkšņi augustā parādījās informācija, ka elektrībai un gāzei cenas strauji augs. Septembrī ar mums pārtrauca līgumu elektroenerģijas piegādātājs, jo cena par vienu kilovatstundu uzauga divreiz. Lai elektrokompānija neciestu zaudējumus, viņi ar mums lauza līgumu, un tas bija korekti. Bijām spiesti noslēgt jaunu līgumu, kurā elektrības cena bija divreiz augstāka.
Vai bija kāds skaidrojums, kāpēc pieauga elektroenerģijas cena?
Viens otrs mēģināja iestāstīt, ka Zviedrijas upēs esot bijis zems ūdens līmenis, tāpēc hidroelektrostacijas neesot spējušas saražot pietiekami daudz enerģijas. Sak, noticiet visi šim iemeslam! Tā ir tikai daļēja taisnība, turklāt - mazākā taisnības daļa. Eiropā elektroenerģiju no hesiem un atomelektrostacijām iegūst mazāk nekā 50% no visas enerģijas kopumā. Lielāko daļu iegūst, vienkārši sadedzinot gāzi. Tāpēc - ja gāzes cena aiziet kosmosā, arī elektrības cena ir turpat. Mums ir paziņots: ja no 1. janvāra vēlaties pirkt gāzi, jums par to būs jāmaksā piecas reizes vairāk. “Lode” rentabli spēj strādāt līdz līmenim, ja gāzes cena tiek paaugstināta tikai trīs reizes, nevis piecas. Līdz ar to mums nācās pieņemt lēmumu par to, ko mēs darīsim gada pirmajos trīs mēnešos, jo ir signāli, ka gāzes cenas būs tik milzīgas tikai gada pirmajā kvartālā, savukārt otrajā un trešajā kvartālā tās cena būs tikai divreiz augstāka, salīdzinot ar tagadējo.
Tad jau jums dzīve turpināsies?
Jā, mēs turpināsim strādāt no aprīļa. Bet pieaugumu gāzes cenā mēs pāradresēsim saviem klientiem, proti, par ķeģeļiem un par citu mūsu produkciju pircējiem nāksies maksāt vairāk.
Bet ko darīsit pirmos trīs gada mēnešus?
Nestrādāsim. Mēs nevēlamies strādāt ar zaudējumiem, tāpēc apturēsim savu darbību, sākot no janvāra. Mēs nededzināsim gāzi, lai ražotu ķieģeļus, kuriem būtu divreiz augstāka pašizmaksa nekā tagad. Gada trīs pirmos mēnešus mums nebūs jāatlaiž cilvēki, dosim viņiem citus darbus, jo katram ir jāuztur ģimene. Mēs nedrīkstam zaudēt labus speciālistus. Protams, pēc tāda pamatražošanas pārtraukuma mūsu uzņēmuma rādītāji nākamgad nebūs tik labi, kādi tie bija šogad, arī nodokļu summa būs mazāka.
Tas pats, kas notiek ar gāzi, notiek arī ar elektrību. Ir cerības, ka nākamvasar, “kad Zviedrijas upes būs saražojušas elektrību”, elektrības cena kļūs zemāka.
Līdzīga situācija acīmredzot veidojas arī citos uzņēmumos.
Tieši tā. Uzskatu, ka arī citiem uzņēmumiem uz šo gāzes un elektroenerģijas cenu katastrofālo paaugstinājumu vajadzēt reaģēt līdzīgi, kā to izdarījām mēs. Vai nu mēs atlaižam savus darbiniekus un sūtām viņus sēdēt darba biržā, vai nu mēģinām saglabāt viņu darba vietas. Valdes sēdē mums vajadzēja izšķirties, kas mums ir svarīgāk - ražot produkciju un ciest zaudējumus vai tomēr neciest? Aprēķinājām, ka pirmos trīs mēnešus ir labāk neražot ķieģeļus. Ja vēl pie vainas būtu kāda dabas katastrofa vai pandēmijas nepārvaramā vara, tad varētu saprast, bet nē, tā ir konkrētu cilvēku konkrēti izstrādāta cūcība, kas ir noroganizēta Eiropas līmenī. Turklāt par to neviens nevēlas runāt, un tas tracina.
Vai neesat vērsies pie valdības, piemēram, pie ekonomikas ministra Vitenberga?
Valdība neko nepalīdzēs. Tas ir visas Eiropas jautājums, un mūsu nabaga valdība nespēj tikt galā pat ar antivakseru propagandu. Lai tā mēģina atrisināt vismaz šo problēmu. Kur nu vēl prasīt, lai valdība iedziļinātos energoresursu ārprātīgā cenu kāpuma problēmā un mēģinātu saprast, kāpēc noticis acīmredzami neveiksmīgais ES un Krievijas darījums enerģētikas jomā, kurš aiz tā stāv un kuram tas bija vajadzīgs. Publiskajā telpā par to netiek runāts, tā vietā liekot kaut kādus muļķīgus argumentus par ūdens līmeni Zviedrijas upēs un augstajiem biržas indeksiem... Nevajag mūs uzskatīt par nesaprātīgiem mērkaķiem! Vācijas un Francijas bijušie premjeri, kuri strādā Krievijas “Gazprom”, ir piedalījušies šā “jaukā” pasākuma organizēšanā, tāpēc nevajag vainot upju zemo ūdens līmeni.
Vai tad, kad 1. janvārī apturēsiet ķieģeļu krāsnis, tām netiks nodarīti bojājumi?
Nu protams, ka tiks. Krāsns iekšpusē pastāvīgi ir ap 1000 grādu temperatūra, un, ja krāsni aptur, šuves sāk plaisāt. Krāsni tās “dzīves” laikā drīkst apturēt kādas reizes “padsmit”, bet katra lieka reize tās mūžu padara īsāku. Un šī reize būs pilnīgi lieka.
Apdrošināšana šādos gadījumos neder?
Apdrošināšana neparedz šādus gadījumus.
Esmu dzirdējusi, ka tieši divos pandēmijas gados viens otrs uzņēmums ir guvis vislielāko peļņu. Kā ir ar jums?
Ar mums tieši tā arī ir. Pandēmijas laikā tika investēts būvniecībā - ceļos, tiltos, ēkās. Cieta viesmīlības un ēdināšanas jomas, savukārt būvmateriālu ražotāji un būvnieki ir ieguvuši: mūsu ražotie materiāli šos divus gadus tika pārdoti kā vēl nekad. Mēs tikām iedalīti tajā grupā, kuriem šos divus gadus veicas, varbūt tagad - līdz ar energoresursu cenu kāpumu - veiksme no mums novērsīsies. Bet tas, ceru, nebūs uz ilgu laiku.
