Uldis Apsītis: Jaunais digitālais rīks ceļā uz pilsonību – lai iedrošinātu nepilsoņus

© Madara Puķe

„Kā padomju okupācijas gados izmainījās latviešu īpatsvars Latvijas iedzīvotāju vidū?”, „Kāpēc 11. novembrī Latvijā tiek atzīmēta Lāčplēša diena?” – šādi un līdzīgi jautājumi tiek uzdoti jaunajā digitālajā rīkā, ar kura palīdzību interesenti var pārliecināties par savām zināšanām un sagatavoties pārbaudēm Latvijas pilsonības iegūšanai.

Ar jauno digitālo rīku var iepazīties šeit. Par jauno rīku stāsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietnieks Uldis Apsītis.

Pastāstiet, lūdzu, par jauno digitālo rīku.

Tā ir iespēja izmēģināt naturalizācijas eksāmenu, atbildot uz jautājumiem gan par valodu un valsts likumiem, gan par vēsturi un kultūru, gan par Satversmi un himnu. Šāds rīks atvieglos uzdevumu - nolikt eksāmenu, un varbūt cilvēki mazāk baidīsies no šīs zināšanu pārbaudes.

Tiešām cilvēki baidās?

Mēs regulāri veicam mērķa grupu aptaujas. Aptuveni ceturtā daļa, atbildot uz jautājumu, kāpēc viņi nenaturalizējas, teic, ka baidās no eksāmena.

Manuprāt, eksāmens ir ļoti viegls.

Tā tikai mums šķiet. It sevišķi valodas daļa sagādā grūtības. Mums, protams, tāds eksāmens būs viegls. Tiem, kuri latviešu valodu ikdienā plaši nelieto, šī eksāmena daļa būs diezgan sarežģīta. Ar katru gadu samazinās to cilvēku skaits, kuri nokārto nepieciešamās pārbaudes, lai iegūtu pilsonību. Tieši tāpēc - lai iedrošinātu cilvēkus, esam sagatavojuši šo elektronisko rīku, kas parāda, ka eksāmens nav ārkārtīgi sarežģīts. Bet ne tikai iedrošināšanai tas domāts - arī lai mācītos. Kad rīkā cilvēks atzīmē, viņaprāt, pareizās atbildes, rīks pēc tam „atbild” - ir pareizi vai nav.

Varbūt pats esat piedalījies kādā eksāmenā - lai gūtu priekšstatu par to, kā tas notiek?

Vienreiz paklausījos. Protams, cilvēkos eksāmena brīdī ir satraukums. Viena lieta ir klausīšanās un saprašana, pavisam cita - runāšana. Protams, jaunajā eksāmena rīkā runāšana nav ielikta, cilvēkiem pašiem jātrenējas.

Vai tas ir pozitīvs moments, ka cilvēki iegūst LR pilsonību? Viņiem tā ir vajadzīga?

Tiem, kuri patiešām vēlas, LR pilsonība ir jāiegūst. Savukārt tiem, kuri negrib, šāds elektroniskais rīks ir vienaldzīgs. Cilvēkam pašam ir jāizšķiras - viņam to vajag vai ne. Ja cilvēks šeit ir nodibinājis ģimeni, šeit strādā, viņš ir nodomājis palikt Latvijā un to atbalstīt, tad - kāpēc gan ne? Turklāt ir arī tādas profesijas, kas ir pieejamas tikai pilsoņiem. Savukārt tiem, kuriem joprojām ir nepilsoņu pases, ir savs arguments necensties iegūt LR pilsonību: ar veco pasi nav problēmu ieceļot Krievijā.

Cik ilgā laikā tapa elektroniskais rīks?

Aptuveni gada laikā. Viena lieta - tehniskais risinājums, pavisam cita - izveidot jautājumu un uzdevumu kopumu, lai viss ir saprotami un loģiski. Digitālā rīka pieejamība bija aktuāla jau ilgāku laiku, un īpaši svarīga tā kļuva pandēmijas laikā, kad saskarsme klātienē bija ierobežota.

***

Naturalizācijas process sākās 1995. gada 1. februārī, un līdz 2020. gada 31. decembrim tika saņemti 148 478 naturalizācijas iesniegumi par 161 911 personām. Pēc Fizisko personu reģistra datiem, 2020. gada 1. janvārī iedzīvotāju skaits Latvijā bija 2,083 miljoni (tagad jau mazāk), no kuriem 85% jeb 1,768 miljoni iedzīvotāju bija Latvijas pilsoņi, 10%, tas ir, 216 682 bija Latvijas nepilsoņi, savukārt 5% jeb 98 200 - ārzemnieki.

Pagaidām grūti prognozēt, vai digitālais rīks palīdzēs izšķirties nepilsoņiem par LR pilsonību. Eksāmens, objektīvi vērtējot, ir vienkāršs, tāpēc tā „uzvarēšanai” nav jāpieliek titāniska intelektuālā piepūle. Acīmredzot tiem vairāk nekā 200 000 nepilsoņu ir citi argumenti, ne tikai eksistenciālas bailes no dažiem elementāriem jautājumiem. Un „citu argumentu” vidū nereti ieraugām dziļu nicinājumu pret Latviju, tās vēsturi un kultūru. Tik klīniskos gadījumos nelīdzēs neviens digitālais rīks.

Intervijas

Kāpēc premjere Evika Siliņa kolēģiem atgādina par mērenību ēšanas paradumos; ko neuzcels Hosams Abu Meri; kāpēc vajadzīgas slimnīcu padomes; kāpēc Anda Čakša padzen ministrijas vadošos darbiniekus un ko no viņas mēs un pasaule varam mācīties – “Neatkarīgās” saruna ar ārstu Pēteri Apini.

Svarīgākais