Ekonomika

Uz Covid-19 rēķina Latvijai apsolītie četri miljardi eiro ir kā pliķis jeb naudas izteiksmē mērāms pazemojums, lai pārbaudītu valsts iedzīvotāju un pārvaldes aparāta reakciju, – vai tiešām Latvija joprojām grib atrasties Eiropas Savienībā un eirozonā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publicētais pārskats par šā gada četros mēnešos saņemto nodokļu, nodevu u.c. valsts noteikto maksājumu apjomu apliecina pašsaprotamo, ka arī Latvijai tiks piestādīts rēķins par Covid-19 ballīti.

Vēsais pavasaris un krīze nav labākais stimuls saldējumu iegādei, tomēr ražotāji cer uz siltu vasaru, tāpēc šogad viņi sarūpējuši vairākas jaunas saldējumu šķirnes ‒ ar rabarberiem, ērkšķogām, smiltsērkšķiem un pat kaņepēm, savukārt klasiskās vērtības ietērpuši neparastās formās.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunākie dati par dīkstāves pabalsta apmēru atspēko VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes un viņas izplatīto datu iedvesmoto politiķu apvainojumus dīkstāves pabalstu saņēmējiem un viņu darba devējiem par izvairīšanos no godīgas nodokļu nomaksas.

Labklājības ministrija saņēmusi no valdības naudu, lai piemaksātu dīkstāves palīdzības pabalsta saņēmējiem 50 eiro par katru viņu apgādībā esošu bērnu, bet reālā piemaksu summa izrādās vidēji 33,29 eiro.

Latvijas iedzīvotājiem nāksies piemaksāt apmēram 15 eirocentus par katru dzērienu depozīta sistēmas pudeli ar izredzēm 10 eirocentus dabūt atpakaļ, bet bez pārliecības, ka sistēma vērsta uz vides aizsardzību.

Valstī izsludinātā ārkārtējā stāvokļa un Covid-19 krīzes dēļ šobrīd kavējas vairāku veikalu atvēršana, bet daži šogad iecerētie vispār netiks atvērti.

Nepilnu divu gadu laikā ir piepildījies un pārpildījies “Neatkarīgās” paredzējums “apsteigsim Ķīnu kā nieku” pēc iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes ātruma. Toreiz atpalikām par nieka pusotru procentpunktu, bet tagad esam priekšā par 4,8 reizēm!

Gandrīz pusei jeb 48 procentiem pircēju ir samazinājušies ienākumi salīdzinājumā ar laiku pirms Covid-19 ieviestās ārkārtējās situācijas dēļ, 63 procenti rūpīgāk plāno pirkumus, lai samazinātu izmaksas. Mazumtirdzniecības uzņēmuma „Maxima Latvija” vadītājs Viktors Troicins uzskata, ka Latvijas atveseļošanai pēc krīzes palīdzētu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana arī maizei, pienam un gaļai, līdzīgi kā tas šobrīd ir augļiem un dārzeņiem. Tas sildītu ekonomiku un Latvijas ģimeņu rīcībā atstātu mazliet vairāk naudas, ko iedzīvotāji varētu izmantot citu preču un pakalpojumu iegādei.

Ļoti negribīgo un mikroskopiskā apmērā veikto pabalstu izmaksu valsts noteikto saimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ darbu zaudējušajiem cilvēkiem Krišjāņa Kariņa valdība var attaisnot ar caurmērā lieliem un strauji augošiem mājsaimniecību uzkrājumiem bankās, taču šo uzkrājumu sadalījums starp miljoniem un varbūt pat miljardiem eiro vieniem un overdrafta parādiem citiem ir valsts noslēpums.

Lai gan marta sākumā uzņēmumi vēl strādāja ierastajā režīmā un veikalos nebija nekādu pulcēšanās ierobežojumu, tirgotāji jau juta krīzes tuvošanos – pircēji pastiprināti pirka pārtikas preces ar ilgu derīguma termiņu, bet apģērbu, apavu, rotaslietu, sadzīves tehnikas un atpūtas preču iegādi atlika uz vēlāku laiku. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija spilgti parāda, kuras preču nozares krīze ir sekmējusi, bet kuras – gremdējusi.

Šobrīd iespējams nopirkt biļetes lidojumiem nākamajai nedēļai no lidostas „Rīga” uz aptuveni 20 galamērķiem. Taču biļešu iegāde nav garantija, ka šie lidojumi tiešām jau nākamnedēļ notiks.

Labklājības ministrija ir prasījusi un dabūjusi no valdības dīkstāves palīdzības pabalstu izmaksāšanai 3,3 miljonus eiro par spīti tam, ka valdībai iesniegtie pabalstu summas aprēķini ir pretrunā ar tās pašas ministrija publicēto pabalst izmaksas kārtību, pēc kuras pabalstu kopsumma būs divas vai trīs reizes mazāka.

Dīkstāves pabalsts ir terminēts atbalsta pasākums, kurš tiek piemērots īpašos krīzes apstākļos un no kura netiek maksāti nodokļi. Taču nodokļu nomaksa iedzīvotājiem ir svarīga no vairākiem aspektiem – lai viņi būtu sociāli aizsargāti un, dodoties pelnītā atpūtā, saņemtu pensiju, kā arī atgūtu no valsts pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, iesniedzot attaisnotos dokumentus par ārstniecībā un izglītībā iztērēto summu.

Lai gan Latvija pēdējos 25 gados jau trīs reizes bija piedzīvojusi krīzes – 1995. gadā, 1998. gadā un 2008. gadā, valsts nebija gatava Covid-19. Neatkarīgās aptaujātie ekonomisti atzīst, ka šī krīze nelīdzinās nevienai no iepriekšējām, to neviens neparedzēja, tāpēc arī nevar prasīt gatavību tai, tomēr Latvija savā ziņā ir labākā situācijā nekā citas valstis. Mūsu valsti Covid-19 sasniedza vēlāk, dodot laiku sagatavoties, turklāt Latvija bija ņēmusi vērā dažas iepriekšējās krīzes mācības.

Ornitologi ir izveidojuši atjautīgu shēmu, kā, izmantojot svešus īpašumus, tikt pie naudas, – viņi veido mikroliegumus Latvijā plaši izplatītam putnam, bloķē saimniecisko darbību tūkstošiem hektāros zemes, atņemot lauku cilvēkiem viņu iekrājumus, un paši sev par to piešķir nodokļu maksātāju naudu grandiozos apjomos. Projekta nosaukums – LIFE AQPOM: Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā.

«Dīkstāves palīdzības pabalsta izmaksu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) uzsāks nākamajā nedēļā,» šī iestāde trešdien apliecināja Neatkarīgajai.

Ārkārtas situācijas radītā piespiedu dīkstāve un iespēja alkoholiskos dzērienus iegādāties internetā palielinājusi grādīgo dzērienu noietu. Vairāk nekā iepriekš tiek pirkti vīni un stiprie alkoholiskie dzērieni.

Šajā, pašā pēdējā uz papīra drukātajā Neatkarīgās Rīta Avīzes numurā tiek izmantotas poligrāfijas iespējas, lai sniegtu pārskatu un skaidrojumu par to, kā avīze visā savas drukāšanas laikā izskatījusies un mainījusies.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) aprēķini liecina, ka degvielas un elektrības cenas piena ražošanas pašizmaksā aizņem tikai 7 līdz 15 procentus atkarībā no saimniecības lieluma, tādējādi pretēji atsevišķu ekonomistu apgalvojumiem šo resursu cenu samazināšanās nekompensē piena iepirkuma cenu kritumu. Tas, pēc Starptautiskā Piena pētniecības tīkla IFCN aprēķiniem, tuvākajos mēnešos pasaulē gaidāms vismaz 20 procentu apmērā.

Lauksaimniecība ir svarīga tautsaimniecības nozare Latvijā. Un ne tikai tāpēc, ka tā ir pārtikas ražošanas pamats, bet tā dod darbu arī vairāk nekā 40 tūkstošiem iedzīvotāju, rada pievienoto vērtību, sniedz resursus citām nozarēm, veido daļu no eksporta, kāpinot iekšzemes kopproduktu. Lai gan pārtika vienmēr būs vajadzīga, arī krīzes laikā, grūti laiki pienākuši arī lauksaimniecībai.

Pirmais dīkstāves pabalstu izsniegšanas mēnesis beidzies ar 6,6 miljonu eiro sadalīšanu starp 24,5 tūkstošiem cilvēku un valdības lēmumiem kaut tikai simboliski palielināt gan pabalstus saņemt cienīgo cilvēku skaitu, gan pabalstu summas.