Kirovs Lipmans: Man ir kas labs savai valstij jāatstāj

KOMANDA. „Man ir ļoti laba darbinieku komanda, kura reizēm mani iedvesmo līdz asarām. Esmu pateicīgs par šo cilvēku atdevi darbam un pozitīvo attieksmi pret mani personīgi, tāpēc pirms valsts svētkiem saku viņiem: „Paldies!”” ‒ teic Kirovs Lipmans © Igors Timofejevs/F64

Intervija ar AS „Grindeks” galveno akcionāru un padomes priekšsēdētāju Kirovu Lipmanu.

Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kurā ne tikai ir saglabāta, bet arī attīstās nacionālā farmācijas industrija. Kas ir bijis pamatā šim veiksmes stāstam?

Latvijā farmācijai ir vēsturiskas tradīcijas. Šai nozarei ir ļoti svarīgi izprast attīstības iespējas, saskatīt priekšrocības un izmantot tās attīstībā. Mūsu uzņēmuma pirmsākumi meklējami 1946. gadā, kad vitamīnu un hormonu rūpnīca Vitamīnu un hormonu rūpnīca no Pārtikas rūpniecības ministrijas tika nodota Latvijas Zinātņu akadēmijas pārvaldībā, lai to pārveidotu par eksperimentālo rūpnīcu, kas vēlāk ieguva nosaukumu „Grindeks”. Pēc 11 gadiem kā eksperimentālo ražotni to iekļāva Organiskās sintēzes institūta sastāvā, un tā kļuva par vienu no lielākajiem zāļu pētniecības centriem bijušās PSRS teritorijā. Apvienojot Organiskās sintēzes institūta un Eksperimentālās rūpnīcas kapacitāti, bija ļoti liela iespēja izstrādāt jaunus produktus, jo bija pieejams gan finansējums, gan izcili speciālisti. Godīgi sakot, tas nebija vienkāršs veiksmes stāsts, bet gan smaga un ilga darba rezultāts, kura pamatā bija augsti kvalificēti visu līmeņu darbinieki. Paskaidrošu, ka visi medikamenti vispirms tika radīti un aprobēti Eksperimentālajā rūpnīcā un tikai tad ieviesti masveida ražošanā jaunuzbūvētajā rūpnīcā, ko tagad pazīstam ar nosaukumu „Olainfarm”. Toreiz „Grindeks” nevarēja saukt par rūpnīcu, bet gan par eksperimentālo ražotni Organiskās sintēzes institūta sastāvā.

Situācija mainījās pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad notika gan „Grindeks”, gan „Olainfarm” privatizācija, mēs kļuvām par neatkarīgiem farmācijas ražotājiem.

Grindeks” ir lielākā farmācijas kompānija valstī ar ievērojamu augsta līmeņa speciālistu skaitu. Ko tas nozīmē Latvijas kontekstā?

Ar katru gadu „Grindeks” pierāda, ka uzņēmums aug un attīstās gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi. Kopumā „Grindeks” Latvijā vien ir ap astoņi simti strādājošo, bet, skaitot kopā mūsu koncernā iesaistītos uzņēmumus, tostarp Slovākijas un Igaunijas rūpnīcas un „Kalceks”, kā arī pārstāvniecības 11 pasaules valstīs, „Grindeks” dod labi apmaksātas darba vietas 1480 cilvēkiem.

Jaunos speciālistus piesaistām, īstenojot dažādus, izglītību veicinošos projektus, sadarbojamies ar izglītības iestādēm, tostarp Olaines tehnoloģiju koledžu, LU, RSU un RTU, un, protams, Organiskās sintēzes institūtu. Mūsu nozarē nepieciešama vidējā tehniskā vai augstākā līmeņa profesionālā izglītība - mums vajag ļoti plaša spektra speciālistus - farmaceitus, ķīmiķus, mediķus un citus saistošo jomu profesionāļus. Es uzskatu, ka mēs esam tikai pašā ceļā sākumā, jo, lai sasniegtu izvirzītos mērķus, ir nepieciešama nemitīga attīstība, ko var dot sadarbība ar visa līmeņa izglītības un zinātnes institūcijām. Par saviem centieniem esam saņēmuši ļoti pozitīvas atsauksmes ar piebildi, ka šāda sadarbība bija nepieciešama jau sen.

Vai „Grindeks” paver iespējas strādāt arī zinātnē, veikt zinātniskos pētījumus?

Farmācija nav atdalāma no zinātnes, un jaunu zāļu izstrāde un ieviešana ir cieši saistīta ar pētniecisko darbu. Vispirms jau pašā uzņēmumā ir profesionāli darbinieki, kas strādā pētniecības un attīstības jomā, turklāt mēs sadarbojamies ar zinātniekiem dažādos pētniecības centros un institūtos kā Latvijā, tā arī ārpus valsts robežām.

Pirms dažiem gadiem Latvijas Organiskās sintēzes institūts tālākai izpētei mums nodeva jaunas kandidātzāles, kas paredzētas sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai. Šobrīd topošais oriģinālais medikaments atrodas klīniskās izpētes stadijā. Esam sadarbības partnera meklējumos, lai kopīgi veiktu tālākos pētījumus. Nevaram apsolīt, ka jau pēc gada vai diviem šīs kandidātzāles būs pieejamas pacientiem - priekšā ir vēl klīnisko pētījumu otrā un trešā stadija.

Vai šis paskaidrojums sniedz atbildi uz jautājumu: kāpēc Grindeks” pamatportfelī ir tā sauktie ģenēriķi?

Jā, jo jaunu oriģinālu produktu radīšana prasa ļoti ilgu laiku - pat desmit un vairāk gadu, kā arī milzīgu finansējumu - desmitiem miljonu eiro. Jau minēju, ka mums ir ļoti profesionāli darbinieki, kuri dažu gadu laikā spēj izstrādāt un uzsākt ražošanu augstas kvalitātes ģenēriķiem. Kā vadlīniju uzņēmuma attīstībai esmu noteicis gadā vismaz četru piecu ģenēriķu preparātu ražošanas uzsākšanu. Tas ir ļoti pozitīvs mūsu uzņēmuma attīstības process, kas veicina gan atpazīstamību, gan ražošanas apjomu, gan ekonomisko izaugsmi.

Vairāk nekā 90% produkcijas „Grindeks” eksportē. Turklāt maldīgs ir priekšstats, ka eksporta tirgi ir tikai bijušās NVS valstis - ar jaunajiem ģenēriķiem „Grindeks” ļoti sekmīgi iekaros arī Eiropas, Āzijas un Amerikas tirgus.

Tieši tā! Mans uzdevums ir veidot situāciju, lai kompānija kļūtu neatkarīga no vienas vai otras valsts. Iepriekš absolūtais pārdošanas apjoms tika realizēts Krievijā un pārējās NVS valstīs. Taču Krievijas tirgus un valūta ir ļoti nestabila. Tāpēc iedvesmoju mūsu komandu reģistrēt „Grindeks” ražotās zāles Eiropas, Dienvidaustrumāzijas un Amerikas valstīs. Vēl pirms diviem gadiem neviens no mūsu produktiem nebija reģistrēts Eiropā, izņemot, protams, Baltijas valstis, bet tagad tādu ir jau daudz, it īpaši segmentā, ko piedāvā „Kalceks”. Aktīvi strādājam arī pie „Grindeks” ražoto zāļu reģistrēšanas daudzās pasaules valstīs. Esmu ļoti priecīgs, ka pieņēmām šo vēsturisko lēmumu un ar saviem produktiem sekmīgi startējam pasaules tirgos.

Vai tas nozīmē, ka iziesiet no Krievijas un NVS tirgus?

Nē, taču pārdošanas stratēģija no jaunā gada būs cita. Šobrīd norēķini notiek rubļos, neatkarīgi no valūtas kursa, bet turpmāk, jau slēdzot līgumu, būs fiksēta cena un Krievijas rubļa valūtas svārstības to neietekmēs. Es taču esmu ekonomists un protu domāt ekonomiski.

Ar ko pasaulē salīdzinoši neliela kompānija var iekarot plašus eksporta tirgus?

Vēlos uzsvērt, ka „Grindeks” nosaukums pasaulē ir labi pazīstams. Atzīšos, ka šobrīd mani augstu stāvoši un ietekmīgie radinieki un draugi, kas vienlaikus ir mūsu sadarbības partneri ASV un Kanādā, aktīvi strādā, lai ASV un Kanādā tiktu reģistrēts vēl vairāk „Grindeks” ražoto zāļu. Jau tagad esam pārstāvēti Kanādā, taču ceru, ka drīzumā reģistrēto zāļu skaits šajās valstīs būs krietni lielāks, kas pavērs mums vēl plašākas eksporta iespējas un ļaus paplašināt ražošanu. Jums varbūt nešķiet reāli mani

ambiciozie plāni ‒ līdz 2025. gadam sasniegt 500 miljonu eiro apgrozījumu gadā un vēl pēc dažiem gadiem sasniegt jau miljardu eiro apgrozījumu gadā.

Šogad apgrozījums sasniegs turpat 200 miljonu eiro apgrozījumu, bet minētās iespējas, reģistrējot mūsu zāles daudzās valstīs, mums ļaus īstenot ambiciozos mērķus jau tuvākajos gados. Piebildīšu, ka 2003. gadā, kad sāku vadīt „Grindeks”, tā apgrozījums bija 10 miljoni latu gadā, un tas tika uzskatīts par ļoti labu sasniegumu. Esmu ļoti pateicīgs uzņēmumā strādājošajiem, jo tikai ar viņiem kopā es varu vest „Grindeks” uz jauniem panākumiem.

Ko jums pašam nozīmē strādāt Latvijā, ko nozīmē strādāt Latvijai?

Mani senči Latvijā dzīvo kopš 17. gadsimta, un māte man vienmēr teica: „Tu dzīvo Latvijā, un tev šai valstij aiz sevis ir kaut kas jāatstāj". Varu atklāti pateikt, ka gan ASV, gan Kanādā man dzīvo māsīcas un brālēni, kuri ieņem augstus valsts amatus un ir ļoti bagāti cilvēki. Deviņdesmitajos gados, kad šeit notika politiskās pārmaiņas, viņi man rakstīja, zvanīja un izmisīgi sauca pie sevis. Ja es aizbrauktu, mana dzīve būtu sakārtota un ļoti laba. Taču es teicu: „Nē, es palikšu Latvijā, jo šī ir mana valsts, un es izdarīšu visu, lai šī būtu laba un bagāta valsts.” Domāju, ka esmu pietiekami devis Latvijai gan uzņēmējdarbības jomā, gan sporta dzīves atbalstā. Tāpēc ar saviļņojumu atminos to brīdi, kad saņēmu augstāko Latvijas valsts apbalvojumu - Triju Zvaigžņu ordeni. Es brīnos, ka cilvēki reizēm neizprot, ko nozīmē būt patriotam, bet tam ir ļoti liela nozīme, jo mēs katrs ar savu darbu dodam ieguldījumu savas valsts attīstībā. Es redzu, ka daudzi procesi mūsu valstī varētu notikt labāk, taču vienalga ‒ šī ir mana valsts.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais