Banku klientiem jāsaprot pareizi Noguldījumu garantiju fonda jēdziens un solījums, ka “jebkuram Latvijas banku un krājaizdevu sabiedrību klientam – gan fiziskām, gan juridiskām personām – saskaņā Noguldījumu garantiju likumu, tiek nodrošināta atlīdzības izmaksa par visu veidu noguldījumiem visās valūtās līdz 100 000 eiro katrā bankā...” Jebkuram noguldītājam jābūt gatavam “saskaņā ar likumu” nedabūt neko.
Vienas un tās pašas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) mājaslapā atrodami materiāli ar pilnīgi pretēju saturu. Reklāmas tekstu stilā noformētais apgalvojums, ka “jebkuram Latvijas banku un krājaizdevu sabiedrību klientam - gan fiziskām, gan juridiskām personām - saskaņā Noguldījumu garantiju likumu, tiek nodrošināta atlīdzības izmaksa par visu veidu noguldījumiem visās valūtās līdz 100 000 eiro katrā bankā”utt. ir atrodams šeit. Pēc tik pārliecinoša apgalvojuma par noguldījumu garantijām “jebkuram” ir grūti iedomāties, ka vispār pastāv nosacījumi, pie kuriem nekādas valsts garantijas nav spēkā. Tomēr tādi nosacījumi ir. Paldies FKTK par to, ka šoruden iestāde publicējusi “Latvijas Vēstnesī” oficiālu dokumentu, kurā uzskaitīti noguldītāji, kam valsts nesola kompensēt kaut vai nelielu daļu no tā, ko noguldītāji zaudējuši valsts uzraudzītās bankās.
FKTK Noregulējuma un aizsardzības sistēmu departamenta direktore Jeļena Ļebedeva Neatkarīgajai paskaidroja, ka dokuments ir sekas “PNB bankas” izputēšanai. Bankā bijuši noguldītāji, kuriem “saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu” nekādas kompensācijas nav pienākušās, bet viņi to uzzinājuši tikai tad, kad FKTK viņiem izskaidrojusi, kas likumā gan tieši nav pateikts, bet kas tur esot domāts. Šo domu izteikšana vārdos lieku reizi atgādina par sistēmu, kurā gan strādājošas, gan apturētas bankas klientam jāpriecājas par katru reizi, kad viņš tiešam saņem atpakaļ pats savu naudu, kas bija nonākusi bankā.
“Latvijas Vēstneša” publikācijā ir uzskaitīti 13 iemesli, kuru dēļ banku klienti nesaņems nekādu kompensāciju par bankā palikušu naudu ar plaši izreklamētā Noguldījumu garantiju fonda starpniecību. Pārskatāmības labad šos iemeslus iespējams sadalīt trijās grupās.
Pirmajā grupā ar 13. numuru apvienoti divi gadījumi attiecībā uz “noguldījumiem, ar kuriem pēdējo divu gadu laikā no noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienas nav veikti nekādi darījumi un kuru vērtība ir mazāka par 10 eiro”. Ar to domāti noguldījumi, par kuriem neviens nekādu kompensāciju nav pat mēģinājis prasīt divu gadu laikā pēc bankas apturēšanas. Šādi gadījumi vienmēr tiek plaši izziņoti, tāpēc tos nepamanīt šīs bankas klientiem nav iespējams. Ja kāds savu naudu atpakaļ neprasa, tad viņam tā nav vajadzīga droši vien tāpēc, ka viņa paša vairs nav.
Otrajā grupā formulēti divi nosacījumi, kuros netiks kompensēta noziedzīgi iegūta nauda. FKTK saraksta 4. punktā par noziedzīgi iegūtas naudas kritēriju tiek nosaukts “stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums”. Ja tāds ir, tad atbildība par to vairs neattiecas uz banku uzraugiem. Toties ļoti slidens ir 5. punkts, kas liedz kompensēt noguldījumus, “kuru noguldītājs kā klients nav identificēts atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma noteikumiem”. Šādā gadījumā vieni noteikumi atsaucas uz citiem noteikumiem, par kuru saturu un tā traktējumu bankas klients reāli uzzinās tikai tad, kad viņam tiks atteikta naudas izmaksa. FKTK norādīja Neatkarīgajai uz divām iespējamībām, kā vispār bankā var nokļūt nauda no neidentificēta īpašnieka. Tā varētu būt bankas darbinieku kļūda, ne jau vispār neidentificējot bankas klientu, bet neidentificējot atbilstoši “proliferācijas” u.tml. nosacījumiem. Jautājums, kā bankas klients var zināt un ietekmēt to, kādā veidā viņu ir identificējuši? Vēl varētu būt arī tā, ka klients iesniedzis bankai viltotus dokumentus. Jautājums, kas noteiks, ir vai nav šie dokumenti viltoti. FKTK dokumenta 5. punkts neprasa, lai viltojums būtu apstiprināts ar tiesas spriedumu. Pietiek ar to, ka kādam tie šķiet viltoti, lai valsts garantijas vairs nebūtu spēkā.
Trešajā un pašā plašākajā grupā uzskaitītas juridiskas personas, kurām, J. Ļebedevas vārdiem runājot, “pašam jāsaprot, ko tās dara”. Proti, jāatšķir uzticamās bankas no neuzticamajām, ko neuzņemas FKTK kopā ar savu virsuzraugu - Eiropas Centrālo banku. Ja šie uzraugi spētu atšķirt uzticamas bankas no neuzticamām, tad neuzticamu banku vispār nebūtu, jo licences banku darbībai nesaņemtu. Komercbanku šķirošana labajās, kur naudu var glabāt, un sliktajās, kurām naudu nedot, uzkrauta dažādām finanšu iestādēm, kā arī pašvaldībām, kuru gada budžets pārsniedz 500 000 eiro (Latvijā - visām pašvaldībām) un tiešās valsts pārvaldes iestādēm, kam naudas zaudējumu vienkārši nosegs valsts budžets.
Savstarpējā uzraudzībā iesaistīto finanšu iestāžu saraksts ir garāks, nekā spēj iedomāties ar finanšu nozari nesaistīti cilvēki. FKTK skrupulozi nošķir un brīdina par katru noguldījuma veidu atsevišķi, ka nekādas kompensācijas par zaudējumiem izputējušās bankās nebūs kredītiestādes un krājaizdevu sabiedrības, finanšu iestādes, apdrošināšanas sabiedrības, ieguldījumu brokeru sabiedrības, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, privātie pensiju fondi un alternatīvo ieguldījumu fondi. Valsts garantijas neattiecas arī uz izputējušo banku emitētiem parāda vērtspapīriem un pašu kapitālu.
Uzmundrinošais nobeigums šim uzskaitījumam tāds, ka 2. līmeņa pensiju fondu nauda tiek nodrošināta īpašā veidā jeb lielākā apmērā, nekā to uzņemas Noguldījumu garantiju fonds ar 100 tūkstošiem vai atsevišķos gadījumos pat ar 200 tūkstošiem eiro. Ar dubulto summu tiek nodrošināti darījumi ar personai piederošu dzīvošanai paredzētu nekustamo īpašumu, sociālie pabalsti un kompensācijas par krimināla rakstura kaitējumu, tai skaitā par personas nepamatotu notiesāšanu. Tomēr pat 200 tūkstošu kompensācija būtu niecība pret vairākiem miljardiem eiro, kas jau izsūknēti no Latvijas iedzīvotājiem un izkaisīti pa finanšu iestādēm visā pasaulē, kur par šo naudu sola lielākus augļus. Tiklīdz kāda banka tiek apturēta, tā visi 2. līmeņa pensiju uzkrājumi tiek nodoti citu pensiju fondu pārvadīšanā un citu banku glabāšanā. “PNB bankas” maksātnespējas administrators Vigo Krastiņš Neatkarīgajai apliecināja, ka 2. līmeņa pensiju uzkrājumu pārvaldnieka “PNB Asset Management” 110 miljoni eiro pārceļojuši uz bankas “Citadele” meitas uzņēmumu “CBL Asset Management” kopā ar 66 493 “PNB Asset Management” klientiem, kuriem bankas izputēšana nav radījusi nekādus zaudējumus un tātad arī ne vajadzību lūgt kompensāciju par zaudējumiem.
J. Ļebedeva apņemas nodrošināt, lai vismaz Latvijā nevienas bankas īpašnieki un vadītāji nepaspētu savu banku līdz slēgšanai iztukšot tik lielā mērā, ka tajā vairs nebūtu apgrozāmo līdzekļu un rezervju, uz kuru rēķina pārcelt pensiju uzkrājumus uz nākamo banku.
