AS "Latvijas valsts meži" (LVM) ir izdevies saglabāt ieņēmumus no koksnes produktu realizācijas, kā arī samazināt izmaksas. Tas dod pārliecību, ka uzņēmuma darbības mērķi šogad tiks izpildīti - gan apjomu, gan ienākumu ziņā, intervijā aģentūrai LETA pauž LVM padomes priekšsēdētājs Jurģis Jansons. Viņš arī norāda: ja pandēmijas otrais vilnis nenesīs būtiskas izmaiņas, ir cerība, ka meža nozarē viss atgriezīsies ierastajā ritmā.
LVM apgrozījums šī gada pirmajā pusgadā bija 172,958 miljoni eiro, kas ir par 9,8% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, savukārt uzņēmuma peļņa pirms uzņēmuma ienākuma nodokļa samazinājusies par 39,8% un bija 49,229 miljoni eiro. Kā kopumā vērtēt pirmo pusgadu?
Šī gada pirmais pusgads LVM darbībā neatšķiras no citiem sektoriem, jo sabiedrības nespēja tikt galā ar vīrusu ietekmē visas dzīves jomas. Protams, salīdzinot ar citām nozarēm, kur gan apjoma, gan peļņas kritums sasniedz 50%, atsevišķos gadījumos pat 100%, LVM šī situācija nav tik dramatiska. Mūsuprāt, stabilitāti rada vēsturiski pieņemti pareizi lēmumi. Tādēļ uzņēmumam pašreiz izdevies gūt peļņu, kas ir divreiz lielāka, nekā plānots.
Vai bez Covid-19 bija vēl kādi citi faktori, kas pirmajā pusgadā ietekmēja LVM darbības rezultātus? Piemēram, kā ar to, ka praktiski nebija ziemas, kas ietekmēja darbus mežā ziemas periodā?
Klimata pārmaiņu kontekstā tiek uzskatīts, ka stabils ziemas sals, kāds reiz bijis, nākotnē vairs nav gaidāms. Tādēļ nevaram rēķināties, ka visu ziemu pa mežu varēs braukt bez problēmām ar jebkuru tehniku. Savukārt LVM jau vēsturiski ir pieņēmusi ilgtspējīgus lēmumus par investīcijām meža infrastruktūrā, tāpēc šis aspekts mežsaimniecisko darbību neietekmēs tik izteikti.
Cik lielā mērā LVM darbu līdz šim ir ietekmējis Covid-19 un tā izraisītā krīze?
Covid-19 ietekme ir ļoti dažāda. Ir arī nosacīti pozitīvas lietas, piemēram, ir pieaudzis dabas taku apmeklējums. Cilvēki arvien biežāk dodas mežā. Arī eksportā ir jomas, kur ir redzams ievērojams pieprasījuma kāpums pēc koksnes produktiem. Piemēram, tas attiecas uz koka mēbeļu sagatavēm: cilvēki daudz vairāk laika pavada mājās un paši vēlas saskrūvēt kādu plauktiņu vai citu mēbeli.
Kokrūpnieki cer, ka koksnes produktu tirgus drīz atdzīvosies. Pašreiz koksne no LVM tiek pirkta, produkti tiek ražoti un noliktavas tiek piepildītas, cerot uz pieprasījuma atgriešanos. Otrs scenārijs, par kuru esam dzirdējuši, ir austrumu, piemēram, Ķīnas, tirgus. Viņi ir gatavi nopirkt lielākus apjomus, bet ir pieprasīti citi koksnes sortimenti, nekā līdz šim ražoti Latvijā. Arī cenas ir zemākas.
Tas nozīmē, ka LVM darbības rezultātus Covid-19 būtiski neietekmēs?
Mēs pašlaik neredzam risku, ka LVM būtu to valsts uzņēmumu vidū, kuri dosies pie valdības lūgt atbalstu. Drīzāk otrādi - dividenžu apjoms par 2020.gadu, ko LVM iemaksās valsts budžetā, ir palielināts.
Vai izdosies īstenot visus šī gada plānus, tostarp par mežaudžu atjaunošanu?
Jā, uzņēmums šogad solītos teju 30 miljonus koku iestādīs, tas darbs jau ir tuvu noslēgumam. Meža atjaunošana un kopšana ir uzņēmuma vadības un arī pārraugošo institūciju absolūtā prioritāte.
Jāsaka, ka valsts varētu būt daudz elastīgāka attiecībā pret to, ko tās iedzīvotāji drīkst darīt. Likums, protams, ir visiem viens. Tādēļ mēs nonākam pie situācijas, ka valsts mežos, kurus pārvalda profesionāļi, ir tie paši nosacījumi, kas privātajos, kur katrs īpašnieks rīkojas atbilstoši savām zināšanām un saprašanai. Ierobežojumi būtībā ir paredzēti tieši privātajiem mežu īpašniekiem, lai ierobežotu ciršanas alkas un zem kopšanas cirtes nosaukuma nepaslēptu merkantilas intereses.
Diemžēl varam nonākt konfliktā ar likumu, ja mežkopībā rīkotos tā, kā iesaka zinātnieki. Līdzīgi kā cilvēku sabiedrībā: lai veidotu spēcīgu nākotnes sabiedrību, katram indivīdam, arī kokam, jānodrošina vislabākie apstākļi jau no pašas mazotnes. Tas nozīmē, ka jaunaudzes ir jāretina vēl intensīvāk, nekā to pieļauj pašreizējā meža likumdošana. Latvijā ir tendence visu maksimāli uzraudzīt un regulēt, turot cilvēkus par blēžiem.
LVM ir lielas teritorijas, kurās jūs redzat, ka saimniekot vajadzētu citādāk?
To mēs redzam, pirmkārt, visās jaunaudzēs. Tiesības kopt jaunaudzes atbilstoši zinātnieku rekomendācijām paredz meža nozarē saskaņotais projekts "Koku ciršanas noteikumu grozījumi", kuri mums ne visiem zināmu apsvērumu dēļ netiek virzīti apstiprināšanai.
Latvijā, tostarp meža nozarē, cilvēku domāšanā joprojām daudz darbojas padomju laiku teorijas. Mežkopībā tas ir jaunaudžu biezums: tolaik bija pieņemts, ka skuju koku jaunaudzes ir jāstāda maksimāli biezas, lai pēc 40 gadiem tās izretinātu un iegūtu t.s. koksnes "otro kubikmetru". Tagad šīs pārbiezinātās audzes ir izaugušas, un mēs redzam sekas. Koku stumbri ir tievi, koki izstīdzējuši un to skujas, labākajā gadījumā, ir pašā koka galotnē. Ir riski, ka mēs šādās audzēs ātri sagaidīsim sanitārās cirtes.
Pašlaik mežzinātne cenšas orientēt praksi uz to, ka jaunaudzes ir jāveido retas. Bet pretī tam ir gadu desmitiem skolā iemācītais, ka jāstāda ir biezāk. Zinātnieki stāsta un pierāda, ka jaunaudzes jāretina, bet iet grūti. Ir jānomainās paaudzēm.
Jūsu pieminētie noteikumi, kuri atrodas premjera atvilktnē, kā saprotu, tur ir nonākuši, jo pret noteikumiem iebilda ornitologi.
Ar ornitologiem, kuri strādā meža nozarē un rūpējas par meža putnu populācijām, būvējot ligzdas, plānojot aizsardzību, vācot zinātnisku informāciju un to publicējot, nav nekādu konfliktu. Situācija ir atšķirīga ar dažām sabiedriskām organizācijām.
Premjera pozīcija bija - vienojieties speciālistu līmenī un tad nāciet pie politiķiem. Notiek sarunas par šo jautājumu?
Ja atceraties, šī gada sākumā tika publicēta radošās inteliģences iniciēta vēstule, kuru bez tās faktiskajiem autoriem bija parakstījusi arī virkne sabiedrībā populāru cilvēku, tostarp kultūras un mākslas darbinieki. Kad meža nozares pārstāvji uzaicināja viņus atbraukt uz mežzinātnes institūtu "Silava" un LVM Vidusdaugavas reģionu, uzaicinot arī "Latvijas Finiera" vadītāju, lai pastāstītu, kā mēs veidojam attiecības ar mežu, atnāca viens cilvēks. Tādēļ es nezinu, kā īstenot sekmīgu dialogu, ja cilvēki to nevēlas.
Kādas ir galvenās tendences, kuras iekļautas jaunajā LVM stratēģijā?
Stratēģija nav jauna, bet ir aktualizēta. Šoreiz stratēģijā bija jāīsteno valdības uzdevums palielināt dividendes - vasaras vidū bija plānoti 70 miljoni eiro, pašreiz - jau 90 miljoni eiro. Tāpēc stratēģijā jāvērtē jaunas iespējas vai ceļi, kā šos līdzekļus iegūt. Mēs varam būt optimisti, ka pandēmija beigsies, cenas celsies iepriekšējā līmenī un līdz ar to šī papildu summa vienkārši tiks nopelnīta. Pašlaik stratēģijas ietvaros netiek plānota pamatražošanas samazināšana, jo uzņēmums to nevar atļauties. Netiek plānota arī papildu koku ciršana. Paviršam vērotājam tas varbūt šķiet vienkāršs risinājums LVM situācijā: nocērtiet pāris miljonus kubikmetru vairāk, un visas problēmas tiks atrisinātas. Tā tomēr nav: koku ciršanas apjomus nosaka valdība, tas galvenokārt ir politisks lēmums, un pašlaik lēmuma par ciršanas apjoma palielināšanu nav. Koku ciršanas apjomu nosaka arī ilglaicības princips. Tātad ir jāmeklē citi veidi. Pirmā lieta, uz kuru skatās šādos gadījumos, ir uzņēmuma attīstības izmaksas, sociālā atbildība, atpūtas vietu ierīkošana un ziedojumi. Pašlaik tiek īstenota izmaksu optimizācija gan uzņēmuma iekšienē, gan notiek rūpīgs darbs ar sadarbības partneriem, lai arī viņi censtos samazināt savas izmaksas. Pilnībā atteikties no sociālās atbildības programmām netiek plānots.
Vēl jaunums stratēģijā ir paredzētā jaunā kokaudzētava Kalsnavā. Pašlaik LVM ir trīs stratēģiskās kokaudzētavas - pie Strenčiem, Lubānas un Stendes, tomēr tās nespēj nodrošināt arvien pieaugošo stādu apjoma pieprasījumu. Tādēļ ir notikusi izšķiršanās par ceturto stratēģisko kokaudzētavu.
Attiecībā uz meža infrastruktūru: pēc postošā ugunsgrēka Stiklu purvā, secinājām, ka meža ceļu būvei ir ne tikai ekonomiskie aspekti - koksnes transportēšanas nodrošināšana -, bet arī meža apsardzība no uguns.
LVM padome ir sākusi neatkarīgu auditu ar mērķi izvērtēt apaļo kokmateriālu pārdošanas procesa atbilstību iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem, valdības apstiprinātajām Latvijas meža un saistīto nozaru pamatnostādnēm u.c. Kad audits noslēgsies? Kādas izmaiņas pēc tā var sekot?
Mēs cerējām, ka audits noslēgsies jau vasarā, bet audita veicējs vēl nav iesniedzis rezultātu. Acīmredzot darba apjoms, ko auditors uzņēmās, ir bijis šajā laikā "nepaceļams". Es gan arī negribētu to saukt par auditu, bet gan par LVM darbības izvērtējumu. Viens no izvērtējuma elementiem bija koksnes pircēju aptauja, ko organizēja pats uzņēmums. Atbildēja apmēram simts uzņēmumi, iesniedzot teju 400 priekšlikumus. Apmēram 80% no priekšlikumiem bija saistīti ar viedokli, lūdzot nemainīt koksnes piegāžu nosacījumus. Uzņēmēji grib Latvijā strādāt, viņiem ir pašiem savi ilgtermiņa līgumi un saistības, kuras jāievēro.
Šī pārbaude paredzēja izvērtēt LVM koksnes pārdošanas sistēmas atbilstību likumiem, meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēm un LVM stratēģijai. Ikviens no šiem dokumentiem ir ļoti ietilpīgs, tādēļ LVM padome ir veidojusi izvērtējuma paplašinājumus. Ir noslēgti līgumi par uzņēmuma darbības izvērtēšanu Konkurences likuma aspektā: LVM Konkurences likuma izpratnē ir liels uzņēmums, kurš nevar atļauties rīkoties, kā vien gribētu. Notiek izvērtējums par ekonomisko ietekmi produktam, kuru sauc par tehnoloģisko koksni. Ir viegli izrēķināms, ka brīdī, kad skandināvi nosaka augstu cenu papīrmalkai, ienākums būtu lielāks, nekā pārdodot tehnoloģisko koksni, kur viss ir kopā - papīrmalka, kurināmā koksne, koksne mehāniskai pārstrādei. Taču papīrmalkas tirgus ir apstājies - visu vasaru to neviens nepirka. Ja LVM nebūtu izveidots tehnoloģiskās koksnes produkts, ienākumi būtu nulle. Taču tehnoloģisko koksni uzņēmumi pērk. Izvērtējumā ir uzdots vērtēt tieši ekonomisko aspektu ilgākā periodā.
Kā mainās LVM pārvaldītā mežu teritorija un tajā esošie resursi?
Valsts mežu platības izmaiņas ir nelielas. Tie procesi, kas ir tās ietekmē, ir valsts zemes nodošana citām institūcijām, pārsvarā Aizsardzības ministrijas struktūrām, kā arī satiksmes infrastruktūras veidošanai, pēdējos piecos gados kopā nedaudz virs 10 000 hektāru. Visdrīzāk LVM meža zemes valstij nodos vēl, jo tiks būvēts "Rail Baltica". Notiek arī pretējais process, kad LVM nopērk meža zemes tirgū.
Pēdējos piecos gados uzņēmums ir nopircis gandrīz 6000 hektāru.
Kādās jomās nākotnē ir plānotas lielākās investīcijas?
Mums ir jātur īkšķi par trīs lietām. Pirmkārt, lai otrais pandēmijas vilnis nenes krīzi un nepasliktina uzņēmuma darbību. Mums jātur īkšķi arī par to, lai atkal neparādās kādas melnās PR kampaņas, kas nopietni grauj gan uzņēmuma, gan meža nozares, gan arī Latvijas reputāciju starptautiskā mērogā. Un mums jāturas, lai netiktu būtiski samazinātas mežsaimniecībai pieejamās meža teritorijas, valsts mežos palielinot dažādus dabas liegumus un aizliegumus. Piemēram, Latvijā simtgadīgi priežu meži parasti ir saimnieciskie meži, no kuriem apmēram vienu simtdaļu gadā nocērt un atjauno. Taču Eiropā tie tiek uzskatīti par nozīmīgiem biotopiem, jo viņiem vienkārši šādu mežu nav. Viņiem ir cita mežsaimniecība, tā ir intensīva, ekonomikā balstīta koksnes fabrika. Latvijā ir cits modelis. Ja kāds nepateiks, ka šie priežu meži ir liela vērtība un mums tie ir ekstensīvi jāsargā, LVM dabas takas būvēs arvien vairāk, jo uzņēmumam būs nauda, ko investēt tūrisma objektos. Ja šie iepriekšminētie trīs faktori atsevišķi vai kaut kādā kombinācijā mūs ietekmēs, tad dabas takas būs tās, no kurām uzņēmums atteiksies vispirms.
Šobrīd Eiropa izstrādā vairākas jaunas stratēģijas, piemēram, par zaļo kursu, kas drīzumā tiks ieviests. Kā uz to raugās LVM un kā uzņēmumam izdosies iekļauties zaļajā kursā?
Zaļais kurss ir laba ideja, taču jautājums, cik šī ideja tiek labi ieviesta un vai tās ieviešanas procesā netiek sakropļota līdz nepazīšanai. Līdzīgi, kā ar mazo ērgļu aizsardzību: vai ērgļi tiek sargāti un cilvēki motivēti ar tiem sadzīvot un pat priecāties par tiem, vai cilvēkiem tiek uzlikts brutāls aizliegums veikt saimniecisko darbību savā īpašumā piecu un vairāk hektāru platībā. Tas cilvēkus sanikno, un viņi ir gatavi tiesāties par šo jautājumu. Šajā gadījumā vaina jau nav ērgļos, bet gan izpildījumā.
Ja zaļais kurss nāks ar truliem aizliegumiem, tad, protams, mums visiem būs zināmas nepatikšanas. Zaļais kurss ir arī klimata pārmaiņu mazināšana, galvenokārt CO2 emisiju samazināšana. Kā to panākt? Ir divi veidi: viens veids ir apstādināt valstī jau tā diezgan vārgo ražošanu, bet otrs veids -savākt izmešus atpakaļ mežā ar fotosintēzes palīdzību. Uz to mērķtiecīgi ir vērsta LVM darbība, palielinot mežu ražību jeb koksnes ražotspēju. Valsts tiek lūgta atbalstīt meža nozares iniciatīvas, lai šī situācija mainītos arī privātajos mežos, lai cilvēki būtu ieinteresēti stādīt un kopt mežus, audzēt vērtīgākas un ražīgākas kokaudzes, lai tās augšanas procesā šo oglekli piesaista.
Dažreiz parādās diskusijas par to, kāpēc ir jācērt meži, kāpēc nevar ļaut tiem augt, dzīvot un tādējādi piesaistīt oglekli. Bet meži noveco, vecos mežos koki aug arvien mazāk, atmirst, sākas pūšanas process. Latvijas mežzinātnieki ir izrēķinājuši, ka cilvēku neskarts egļu mežs 140 gados ir piesaistījis tikpat oglekli, cik cilvēka stādīta egļu audze 70 gados. Īstenojot atbildīgu mežsaimniecību, varam savākt divas reizes vairāk oglekli nekā tā saucamajos dabiskajos mežos.
Vai LVM saskaras ar tādu problēmu kā nelikumīga koku ciršana, kokmateriālu zagšana?
Protams, dažādas nelikumīgas darbības mežos notiek. Problēma ar zagšanu būs aktuāla, kamēr vien Latvijā būs iespēja pārdot zagtus zāģbaļķus. Vairāk zog no krautuvēm jau nozāģētus baļķus, mazāk - no augošām mežaudzēm. Ļoti palīdz videonovērošanas kameras, arī māņu kameras, tādēļ pēdējā laikā šāda tendence ir samazinājusies.
Kā mainās Latvijas sabiedrības attieksme pret mežu, uzvedība tajā? Vai palielinās atkritumu atstāšana mežos?
LVM budžets atkritumu vākšanai pieaug, jo atkritumu mežā kļūst vairāk, zināma sabiedrības daļa joprojām nav iemācījusies nemēslot mežā. Es arī aicinātu cilvēkus nevis gaidīt, kad kāds sakops mežu, bet pašiem kādreiz pieliekties, pacelt mežā nomestu pudeli un pēc tam izmest to, kur pienākas. Tas daudz neprasa.
Taču diemžēl tā ir: mēs dzīvojam tādā sabiedrībā, kādā dzīvojam. Ja mēs nevaram noķert visus baļķu zagļus, tad tos, kas izmet drazu mežā, iespēja noķert ir vēl mazāka. Tādēļ uzņēmums tērē līdzekļus, lai mežus sakoptu.
Valdība ir pieņēmusi lēmumu, ka atļaus mežā izvietot arī vēja parkus. Vai LVM ir gatavi iznomāt savu zemi potenciālajiem vēja parkiem?
Šis lēmums ir pieņemts pavisam nesen un vēl nav apspriests padomes darbakārtībā. Liekas efektīgi. Kas tad tur - uzlikt vienu stabu, lai griežas spārni virs koku galotnēm. Tomēr galvenais jautājums ir par infrastruktūru: vēja parku apkalpošanai ir jāvelk kabeļi, jācērt ceļi, jābūvē aparātiem mājiņas. Tā visa ir atmežošana. Šis jautājums jāskatās kontekstā, to diskutējot, rēķinot un argumentējot. Valsts ar savu īpašumu, protams, var rīkoties pēc saviem ieskatiem. Būs valdības lēmums, būs jābūvē. Katrā ziņā vēja parku ideja nav slikta, jo jebkura neatkarība, tostarp enerģētiskā, ir apsveicama. Skandināvijā vēja parkus daudz būvē jūrā, kur ir vairāk vēja un netiek izmantots zemes resurss. Iespējams, skandināvi savu zemi un, īpaši, mežu vērtē augstāk nekā mēs.
