Latvijas iedzīvotāju tēriņi Ziemassvētkiem pieticīgāki nekā citur Eiropā

© Ģirts Ozoliņš/F64

Latvijas iedzīvotāji šogad noteikuši sev mazāku svētku budžetu nekā pērn, svētku tēriņiem atvēlot tikai 16% no kopējiem mājsaimniecības ienākumiem. Tas ir mazāk nekā pērn un pieticīgāk nekā vairākās citās valstīs.

Patērētāju uzvedība un plāni Ziemassvētkiem atspoguļo Covid-19 krīzes radīto nedrošību. Vairāk nekā puse (59%) Latvijas iedzīvotāju prognozē, ka salīdzinājumā ar pagājušā gada Ziemassvētkiem tērēs mazāk, liecina “Ferratum Group” Ziemassvētku barometra aptaujas rezultāti. Nedaudz vairāk nekā trešdaļa (36%) aptaujāto nemainīs savus tēriņu paradumus, savukārt 5% ‒ būs dāsnāki nekā pagājušā gada svētkos. Latvijas iedzīvotāji savos tēriņos ir piesardzīgāki nekā citās valstīs, kurās “Ferratum Group” veica aptauju (Bulgārijā, Rumānijā, Horvātijā, Dānijā, Norvēģijā, Igaunijā, Vācijā, Zviedrijā, Somijā, Nīderlandē un Austrālijā). Dāsnākie ir izrādījušies Bulgārijas iedzīvotāji, kuri svētku budžetam ir gatavi atvēlēt 25% no mājsaimniecības ienākumiem.

Teju trīs ceturtdaļas (74%) Latvijas iedzīvotāju šajos Ziemassvētkos plāno iztērēt līdz 200 eiro. Salīdzinājumam pirms gada šādu summu svētku tēriņiem plānoja veltīt 69% aptaujāto. No 200 līdz 400 eiro svētku laikā iztērēt plāno 16% aptaujāto (19% pērn), bet tikai desmitā daļa (10%) sabiedrības svētku tēriņiem veltīs vairāk nekā 400 eiro (12% pērn).

Svētku tēriņos ietilpst arī dāvanu gādāšana. Tirdzniecības centra internetā 220.lv un “Norstat Latvija” īstenotajā aptaujā secināts, ka, iegādājoties Ziemassvētku dāvanas, Latvijas iedzīvotāju vidū proporcionāli vairāk dominēs divas budžeta kategorijas ‒ līdz 50 un līdz 100 eiro. Tādus tēriņus ieplānojuši 65% mājsaimniecību. “Šobrīd tirdzniecība internetā ir vitāli svarīga ļoti lielai daļai patērētāju, tāpēc, balstoties uz iedzīvotāju paradumu novērojumiem un pētījumiem, ļoti aktīvi pielāgojam sortimentu aktuālajām vajadzībām. Apskatot Latvijas iedzīvotāju dāvanu sarakstu dažādās preču kategorijās, tiek secināts, ka starp TOP 3 preču grupām ierindojas skaistumkopšanas preces, preces atpūtai un izklaidēm mājās, kā arī dāvanas praktiskai lietošanai. Redzam, ka sievietes biežāk nekā vīrieši plāno iegādāties dāvanas ķermeņa kopšanai un skaistumkopšanai, tādas kā losjonus, smaržas un kosmētiku, tikmēr vīriešu vidū populārākas ir dāvanas praktiskai lietošanai ‒ elektronika un viedierīces, sadzīves tehnika,” atzīst 220.lv mārketinga un komunikācijas vadītāja Līga Bubko.

Likumsakarīgi, ka svētku laikā cilvēki galvenokārt iegādāsies pārtikas preces, saldumus un delikateses ‒ tā norāda 71% aptaujāto, atbildot uz jautājumu, par ko viņi turpmāko mēnešu laikā tērēs visvairāk. Pēc ģimenes pabarošanas un svētku galda uzklāšanas nākamā prioritāte ir bērni, jo nākamie populārākie tēriņu iemesli ir rotaļlietu un spēļu iegāde ‒ tā norāda 29% aptaujāto.

“Lai arī 73% aptaujāto joprojām strādā algotu darbu un viņu alga nav mainījusies, tomēr sabiedrībā valdošā spriedze, ko ietekmē Covid-19 pandēmijas izplatības kontrolei noteiktie ierobežojumi, liek būt piesardzīgākiem attiecībā pret tēriņiem. Teju trešdaļa sabiedrības tomēr ir izjutusi tiešu Covid-19 ietekmi, proti, 13% aptaujāto piedzīvojuši darba algas samazinājumu, 5% šobrīd atrodas dīkstāvē, savukārt 9% aptaujāto diemžēl ir zaudējuši darbu. Lai arī ne visas ģimenes krīze ir skārusi tiešā veidā, tomēr ikviens sabiedrības loceklis izjūt kopējo atmosfēru un līdz ar to kļūst piesardzīgāks,” stāsta “Ferratum Group” pārstāvniecības Latvijā vadītājs Artis Bērziņš.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais