Nu jau pagājuši 28 gadi, kopš veikalu plauktos pirmo reizi ieraudzījām „Dimdiņu” štovētos kāpostus. Vienmēr ir gribējies uzzināt – no kurienes nāk garšīgie kāposti, kas tos audzē un kur tos štovē? Gulbenes novada Lizuma pagastā pirms daudziem gadiem ir sākusies un arī šodien turpinās gan kāpostu audzēšana, gan pārstrāde.
Tas, ko mēs šodien pazīstam kā SIA „Dimdiņi” un „Dimdiņi agro”, sākās ar dažām kāpostu vagām un vietējiem tirdziņiem, kur saimniecība kā pirmie Latvijā sāka piedāvāt skābētus kāpostus un štovētos kāpostus spainīšos, kuru recepte ir nodota jau trešajā paaudzē.
Uzņēmuma vadītājs Oskars Brediks stāsta: „Ģimenes uzņēmums auga pakāpeniski - sākumā tie bija vien daži hektāri zemes un dažas tonnas kāpostu, bet tagad varam runāt par daudz lielākām platībām un saražotās produkcijas daudzveidību un apjomu. Kopumā kāpostus audzē apmēram 120 hektāros zemes. Savukārt apsaimniekošanā pavisam ir vairāk nekā 550 hektāri, kas dod iespēju ievērot augu seku, jo kāpostus vienā zemē drīkst stādīt ne biežāk kā pēc diviem trim gadiem.” Līdztekus tiek audzēti pākšaugi - zirņi un pupas, kā arī dažādi graudaugi. Jāuzsver, ka kāpostu produkcija tiek gatavota tikai un vienīgi no savos laukos audzētiem kāpostiem, savukārt bietes, burkāni un citi dārzeņi tiek iegādāti no apkārtnes zemniekiem. Lai dažādotu gala produkcijas sortimentu, „Dimdiņu” laukos audzē arī Ķīnas kāpostus, šobrīd populāros lapu kāpostus (kale, keil) un ziedkāpostus.
Latviešos ir iesakņojies, ka štovēti kāposti ir Ziemassvētku laika ēdiens, tāpēc izteikts pieprasījums pēc šī produkta mēdz būt tieši decembrī. Lai stiprinātu savas pozīcijas un atpazīstamību tirgū visa gada garumā, uzņēmums uzsāka jaunu produktu ražošanu, piedāvājot vairāku veidu salātus. No pasaulē iepazītām garšām popularitāti iekaro pikantie fermentētie (kimchi) dārzeņi, kā arī burkāni korejiešu gaumē, ASV un Lielbritānijā populārie kāpostu salāti ar burkāniem (coleslaw), ko „Dimdiņos” gatavo ar vegāniem piemērotu majonēzi.
Arī bietes ir nozīmīga produktu grupa, kurai atvēlēts atsevišķs cehs. Oskars Brediks stāsta: „Ik gadu jaunās iekārtās ieguldām aptuveni 500 tūkstošus eiro, jo pieprasījums pēc mūsu produkcijas pieaug ne tikai vietējā, bet arī ārvalstu tirgos. Tagad īpaši izgatavotos katlos ar automātisku maisīšanas sistēmu kāposti griežas un štovējas paši, bet vēl pirms pāris gadiem spēcīgi vīri ar ozolkoka airiem maisīja katlos topošo produktu. Ir uzstādītas arī automatizētās pildīšanas un pakošanas iekārtas. Mēs strauji attīstāmies un šajā attīstības laikā neaizmirstam domāt par garšu un kvalitāti. Visu ražošanas procesu pārraugām no sēkliņas līdz gala produktam. Viens no mūsu galvenajiem mērķiem ir padarīt kāpostus un to lietošanu uzturā atkal par aktuālu.”
SIA „Dimdiņi” produkcijas klāstā pamatprodukti ir štovēti kāposti, kas top pēc mantotās receptes, un skābēti jeb fermentēti kāposti ar dažādām piedevām. Attīstās arī citu produkcijas veidu piedāvājums ‒ gan fermentēti cita veida dārzeņi, gan “Piknika” sērijas produkti, kas ir dažādi kāpostu un citu dārzeņu salāti, jau sagatavoti likšanai galdā, kā arī dažādi sagatavotas vārītas un tvaicētas bietes. Šie produkti kalpo kā labs pamats vai piedeva vērtīgām maltītēm. Piemēram, štovētos Dimdiņu kāpostus var izmantot kāpostu zupas vārīšanai, bet jaunos piknika kāpostu salātus kā lielisku pusdienu vai vakariņu piedevu.
Ja runājam par „Dimdiņiem”, jāatzīst, ka šajā ģimenes uzņēmumā, kas ir viens no lielākajiem dārzeņu audzētājiem un pārstrādātājiem Baltijas valstīs, galvenais produkts ir kāposti, par kuru uzturvērtību neviens nešaubās. Zinātniski ir pierādīts, ka skābēšanas jeb fermentācijas procesā kāposti palielina savu uzturvērtību. Tie satur C vitamīnu un citus antioksidantus, minerālvielas, tajos ir daudz labo baktēriju, kas palīdz stiprināt imunitāti, sakārtot zarnu trakta darbību un regulēt svaru. Ar C vitamīnu bagāta ir arī „Dimdiņu” skābēto kāpostu sula, ko, safasētu pudelēs, var iegādāties lielveikalos. „Kāpostu sulai piemīt ļoti daudz vērtīgu īpašību, tā palīdz no organisma izvadīt kaitīgās vielas. Arī labās baktērijas ir nenovērtējams palīgs, lai organisms spētu sašķelt un uzņemt minerālvielas. Mēs iesakām kāpostu sulu dzert pa dažiem malkiem dienā. Sula nav pasterizēta, tā ir dzīva un fermentēšanās procesi turpinās, tāpēc pudeli ieteicams glabāt ledusskapī. Nevajag baidīties, ka sula kļūst skābāka - tas liecina vien par to, ka pakāpeniski noārdās cukuri, kas ir dabisks process,” paskaidro Oskars Brediks.
Kopā ar Latvijas Universitāti „Dimdiņi” iesaistījušies projektā par kāpostu sulas dehidrāta izgatavošanu, ko varētu izmantot visdažādākajās jomās, tostarp kosmetoloģijas produktu un pārtikas piedevu izgatavošanā. Viens no projektā iesaistītajiem gaļas pārstrādes uzņēmumiem eksperimentē ar kāpostu sulu, izmantojot to gaļas marinēšanai.
„Dimdiņu” sortimentā ir arī bioloģiski audzētu dārzeņu produkti. Vaicāts, kā viena uzņēmuma ietvaros ir iespējams audzēt un ražot gan bioloģiskās, gan konvenciālās lauksaimniecības produkciju, Oskars Brediks skaidro: „Bioloģiskā lauksaimniecība tiek realizēta SIA „Dimdiņi”. Ievērojot visas prasības, lai nekrustotos ražošana, ir iespējams vienā ražotnē veikt gan BIO, gan konvenciālās lauksaimniecības produkcijas ražošanu. Mūsu pusē zeme ir smaga - mālaina un ne īpaši auglīga, tāpēc BIO lauksaimniecība ir ļoti liels izaicinājums. Domājam, kā apkarot kukaiņus un nezāles, ‒ rezultātā izaudzētās produkcijas pašizmaksa ir augsta. Protams, tas atsaucas arī uz gala produktu cenu. Pagaidām iedzīvotāju pirktspēja nav augsta, tāpēc pieprasījums kāpj ļoti lēnām. Sekojam līdzi procesiem - ja pieaugs pieprasījums pēc BIO produktiem, paplašināsim to audzēšanas apjomu. Piebildīšu, ka visi mūs ražotie produkti ir dabiski, tāpēc arī mēs paši savās ģimenēs droši lietojam konvenciālās lauksaimniecības ietvaros ražotos produktus.”
