Pēdējā laikā strauji augošās aizdevuma likmes veicina banku peļņas pieaugumu, līdz ar to kredītiestāžu akcijas var kļūt par labu līdzekļu izvietojuma veidu tiem, kam pēc visu nepieciešamo tēriņu veikšanas nauda ir palikusi pāri. Kā vedina domāt Finanšu un kapitālu tirgus komisijas statistika, šī nauda tradicionāli nokļūst banku depozītos, taču šobrīd aizvien nepārprotamāk šķiet, ka daudz lielāku finanšu atdevi šie līdzekļi nestu ieguldīti banku akcijās.
Mūsu iedzīvotāju ieguldījumu iespējas kredītiestāžu akcijās ir ļoti plašas neatkarīgi no tā, runa ir par biržā kotētu Latvijas vai Baltijas vietējo banku vai ikdienā pakalpojumus sniedzošu plaši pazīstamu Ziemeļvalstu kredītiestādi, vai kādu no Volstrītas finanšu smagsvariem. Taču, pēc ekspertu teiktā, nedrīkst aizmirst par dažādiem blakus faktoriem, kas var radīt finanšu satricinājumus un tādējādi gaidīto peļņu pārvērst zaudējumos.
Kā skaidro “Luminor” Aktīvu pārvaldīšanas un pensiju daļas vadītājs Baltijā Atis Krūmiņš, pieaugošās procentu likmes stimulē banku peļņas pieaugumu, jo palielina starpību starp procentu ieņēmumiem un izdevu-miem. “Ja likmes ir tuvu nullei, tad ir zināms ierobežojums šai atšķirībai
starp kredītu un depozītu likmēm, jo bankas negribīgi ieviesa negatīvas likmes klientu noguldījumiem tajā pašā laikā, kad kredītu likmes bija ļoti zemas. Šobrīd, kad bāzes procentu likmes ir pieaugušas, varētu teikt, šī starpība starp depozītu un kredītu likmēm atgriežas veselīgā attālumā, lai investori banku akcijās saņemtu labāku atdevi no kapitāla kā zemu pro-centu likmju laikā,” vērtē “Luminor” eksperts. Šo finanšu ievirzi ir pa-manījuši arī tie, kuri pērk un pārdod vērtspapīrus biržās un arī cenšas ie-gūt no banku peļņas pieauguma potenciāla. Ir skaidrs, ka lielāka banku peļņa padara vērtīgākas arī to kapitāla daļas jeb, vienkāršā valodā runā-jot, akcijas. Šī iemesla vadītas, banku akciju cenas pieaug, turklāt inves-toriem ir pamats cerēt arī uz lielākām dividendēm nekā iepriekš. Tas pa-ver iespēju tikt pie papildu peļņas gan vienkāršam ieguldītājam, kas banku akcijas izmanto tikai kā pasīvu ieguldījuma veidu, lai saņemtu minētās dividendes, gan arī tiem, kas banku akcijās iegulda īslaicīgi, lai tiktu pie ieguvuma no akciju cenu kursu starpībām. Pozitīvā tendence ir visaptveroša. Piemēram, Eiropas banku akciju indeksa pieaugums pēdē-jo sešu mēnešu laikā pārsniedz 40%, un vēsturiskā griezumā, pēc A. Krūmiņa teiktā, tas ir sasniedzis 2015. un 2018. gada tirgus augstākos punktus, taču joprojām ir krietni zem 2010. gada līmeņiem. Tiekšanās uz šo padsmit gadu augstāko punktu lielā mērā būs atkarīga no tā, kā mainī-sies peļņas potenciāls tālākā nākotnē. Aizdevumu likmju kāpuma radī-tais finanšu pienesums ir lielāks par izmaksām, kas saistītas ar noguldī-jumiem. Šo faktoru kā pievilcīgu ieguldījumos banku akcijā atzīst arī “INVL Pensiju fondu” vadītājs Andrejs Martinovs. Turklāt viņš norāda, ka noguldītāji aizvien nes neaudu uz bankām par spīti augstajai inflācijai un arī kredītņēmēji ar savām saistībām salīdzinoši veiksmīgi tiek galā. Tiesa, A. Martinovs teic, ka pagaidām vēl nav zināms, cik ilgi varētu sa-glabāties noguldītāju “tolerance” pret bankām un vai tās nebūs spiestas sākt aizņemties “pēc tirgus nosacījumiem”, cita starpā maksājot augstā-kas procentu likmes par jaunajiem depozītiem. Tas savukārt nozīmētu, ka banku peļņas maržas samazinātos, līdz ar to kredītiestāžu akcijas tirgū kļūtu investoriem mazāk interesantas. Tomēr patlaban pensiju pārvald-nieks norāda, ka bankas turpina baudīt brīdi, kad maržas ir augstas, ie-ņēmumi aug un finansiālā situācija, kā arī tās prognozes ir pietiekami la-bas, lai bankas akciju cenas biržās palielinātos un potenciālais dividenžu apjoms piesaistītu aizvien vairāk investoru. “Un tikai atliek cerēt, ka tā arī turpināsies, ka nepiedzīvosim brīdi, kad regulators un auditori liks bankām sākt veidot uzkrājumus riskiem, kas šobrīd nav atspoguļo-ti banku bilancēs, un investoru noskaņojums krasi mainīsies,” piebilst A. Martinovs.
Banku akcijām par labu var nākt ilgāka augstas inflācijas saglabāšanās. Proti, ja inflācija saglabājas augsta ilgāk, nekā to gaida dažādi finanšu eksperti un ekonomisti. Pēc A. Krūmiņa teiktā, šādā gadījumā centrālās bankas procentu likmes turēs augstas un tas būs atbalstošs faktors banku peļņai. Pēc “Luminor” eksperta teiktā, šobrīd tiek gaidīts, ka piemēram, trīs mēnešu “Euribor” likme šā gada augustā sasniegs 3,5%, taču tad pa-kāpeniski varētu sarukt un 2025. gadā noslīdēt līdz 2,6%. Šādas pēdējiem gadiem neraksturīgi augstas likmes radīs papildu atbalstu tam, lai banku finanšu pārskatos neto procentu ienākumu ailēs tiktu rakstīti lielā-ki skaitļi nekā iepriekšējos gados. Lai arī ir pozitīvi faktori, lai ieguldī-jumi banku vērtspapīros kļūtu pievilcīgāki, netrūkst arī ierobežojošo fak-toru. “Šobrīd visā Eiropā pārdzīvojam tā saukto dzīves dārdzības krīzi kas, manuprāt, viennozīmīgi atstās negatīvu ietekmi uz banku kredītport-feļu kvalitāti tuvākajos ceturkšņos. Šobrīd ir liels nezināmais, vai inflāci-jas pieaugums un ekonomikas izaugsmes tempa pavājināšanās neizraisīs būtiskus zaudējumus uz kredītu rēķina. Atsevišķās valstīs, kā Zviedrijā, to vēl var pastiprināt nekustamā īpašuma cenu kritums, kur tas var sasniegt un pārsniegt 20%,” vērtē A. Krūmiņš.
Pēc A. Krūmiņa domām, kā papildu negatīvs arguments ar grūtāk prognozējamu iznākumu ir jāmin atsevišķās valstīs Eiropā dzirdamas iniciatīvas par banku peļņas aplikšanu ar ārkārtas peļņas nodokļiem, kādi tika piemēroti arī naftas un gāzes kompānijām, jo bankas it kā gūst ne-proporcionāli lielu peļņu, kad cilvēki cīnās ar inflācijas radītajiem izai-cinājumiem. “To var uzskatīt par negatīvu scenāriju banku akciju cenām, tomēr, no otras puses, pelnošas bankas ir nepieciešamas ekonomikas iz-augsmei - lai audzētu izsniegto kredītu apjomu, kas stimulē ekonomiku, bankām ir jānodrošina lielāks pašu kapitāls, un būtiskākais šī kapitāla pieauguma avots ir iepriekšējo periodu peļņa,” skaidro A. Krūmiņš.
