VESELĪBA: Diskomforts intīmā vietā
Pazīt savu organismu un prast pareizi izvērtēt tā raidītos signālus vajadzētu ikvienai sievietei, arī tajos aspektos, kas skar intīmo dzīvi.
Tas palīdz saprast, kas ir normāli un kas vairs nav, nepalaist garām situācijas, kad noteikti vajadzīga ārsta palīdzība, un arī nepieļaut kļūdas intīmās zonas kopšanā. Diemžēl ne visas sievietes sekmīgi tiek ar šo uzdevumu galā, jo ģimenēs reizēm no paaudzes paaudzē tiek nodoti novecojuši priekšstati vai arī sievietes kautrējas par to runāt.
Kā rīkoties, ja rodas šaubas par to, vai viss kārtībā ar maksti? Ārsti nereti sastop divas galējības: kad sieviete uzskata par slimības pazīmi pilnīgi normālus maksts izdalījumus un kad viņa vilcinās meklēt palīdzību, kaut arī izdalījumu daudzums un raksturs vairs nav tāds kā parasti un makstī jūtams diskomforts. Šķietami tas skar tikai vienu, zem apģērba paslēptu ķermeņa zonu, bet postoši ietekmē visu dzīvi, jo sliktā pašsajūta traucē koncentrēties, domāt un strādāt, provocē neiecietību pret apkārtējiem un nerosina uz intīmu tuvību ar partneri.
Vesela gļotāda sevi sargā
Ja maksts gļotādas veselība ir laba, tai piemīt pašaizsardzības spējas, kas ļauj saglabāt maksts mikrofloras līdzsvaru. Tur, tāpat kā daudzviet mūsu ķermenī, sastopamas gan labās, gan sliktās baktērijas un citi mikroorganismi. Maksts skābā vide (aptuvenais pH 3,8–4,2) nodrošina efektīvu aizsardzību pret infekcijām, neļaujot lielākā daudzumā savairoties kaitīgajiem mikroorganismiem. Labās pienskābās baktērijas efektīvi sašķeļ glikogēnu, kas ir maksts sekrētā, un veidojas pienskābe, kas palīdz uzturēt pareizu skābju un sārmu attiecību. Turpretī, ja šī attiecība tiek izjaukta, nekontrolēti sāk augt nevēlamie mikroorganismi un tas var radīt iekaisumu.
Ja vide makstī kaut kādu iemeslu dēļ kļūst sārmaināka, bet nekāda izteikta fiziska diskomforta pagaidām nav, par pH skaitļa paaugstināšanos var liecināt tādas pazīmes kā garastāvokļa pasliktināšanās bez noteikta iemesla, sagurums, aizkaitināmība.
Kas grauj līdzsvaru
Par izplatītākajiem cēloņiem, kuru dēļ tiek izjaukts maksts mikrofloras līdzsvars, tiek minēta neatbilstoša intīmā higiēna, sintētiskas apakšveļas valkāšana, cieši apspīlētas zeķbikses un bikses, nepareizu intīmās kopšanas līdzekļu izvēle, ikdienas biksīšu ieliktņi, pārāk aromatizētas ziepes, dušas želejas u.c., sasmaržināts tualetes papīrs, veļas mīkstinātāji, nepareizs uzturs, stress un pārpūle, antibiotiku lietošana. Arī ļoti intensīva seksuālā dzīve var izmainīt līdzsvaru maksts vidē, jo sperma padara to sārmaināku un līdz ar to vājina dabisko aizsardzību. Gadās arī sievietes, kurām savulaik mātes mācījušas katru dienu skalot maksti. Makstij piemīt spēja pašattīrīties un normalizēt savu pH līmeni, bet, katru dienu to mazgājot un skalojot, tiek izjaukts vides līdzsvars un sākas problēmas, ar kurām ir grūti tikt galā.
Vai tas ir iekaisums
Maksts gļotādas iekaisumam – vaginītam raksturīgas pazīmes ir sūrstēšana, nieze, karstuma sajūta, dedzināšana, kas reizēm padara sāpīgu gan urināciju, gan dzimumaktu, un gadās, ka ir grūti pat mierīgi nosēdēt, līdz ar to tiek jūtami traucētas sievietes darbspējas. Var būt arī nelāga smaka, no vieglas līdz izteiktai, kas tiek raksturota kā nepatīkama zivju smaka. Raksturīgs palielināts maksts izdalījumu daudzums. Mainās arī izdalījumu raksturs. Normāli sievietei reproduktīvajā vecumā maksts izdalījumi menstruālā cikla sākumā ir gaiši, gļotaini; ap ovulācijas laiku kļūst šķidri un staipīgi, bet cikla beigās sabiezē. Normāli izdalījumi ir gaiši, bālgani, bez īpašas smakas, tie nav saistīti ar niezi un dedzināšanu. Ja turpretī izdalījumi ir pelēcīgi, dzeltenīgi, dzeltenīgi zaļgani vai citādi izmainīti, tas nozīmē, ka šeit uzdarbojas sliktie mikroorganismi. Nav pašas sievietes spēkos noteikt, vai runa ir par baktērijām, sēnītēm, seksuāli transmisīvām infekcijām vai varbūt vēl citām problēmām. Noteikti ir jādodas pie ginekologa, lai diagnosticētu, kas tā ir par infekciju, un nozīmētu pareizu ārstēšanu. Dažkārt sievietes, piemēram, tās, kurām vairākkārt bijusi piena sēnīšu infekcija, domā, ka pazīst simptomus, iet uz aptieku, iegādājas bezrecepšu zāles un sāk pašārstēšanos. Bet šoreiz var izrādīties, ka diagnoze ir pavisam cita. Rezultāta nav, bet organisms tiek pieradināts pie aktīvās vielas, un varbūt nākamreiz to vajadzēs daudz lielākā devā vai arī būs jāmeklē kāds cits preparāts. Jāatceras, ka pirms došanās pie ginekologa ar šādām sūdzībām nedrīkst maksti pārāk rūpīgi izmazgāt un gļotādu nosusināt, jo tas ārstam apgrūtina diagnostiku.
Veselības ķīla – pareiza kopšana
Daudzi ginekologi atgādina savām pacientēm, ka pareizi jāizvēlas un jālieto intīmās kopšanas līdzekļi. Lai saglabātu maksts mikrofloras līdzsvaru un pasargātu organismu no infekcijām, ieteicami speciāli, tieši šim nolūkam domāti produkti, kuru pH ir 4–5.
Mazgāšanās ar ziepēm, jo sevišķi, ja to praktizē biežāk nekā divas reizes dienā, vai maksts skalošana var nevēlami izmainīt maksts mikrofloru, izjaukt tur normālo pH līmeni un līdz ar to veicināt infekcijas un iekaisumus. Pārdomāti jāizvēlas biksīšu ieliktņi, jāseko, lai netiktu apgrūtināta ādas elpošana, jo pretējā gadījumā tiek veicināti iekaisumi un alerģiskas reakcijas.
Arī mēnešreižu laikā, kas ir normāls sievietes fizioloģisks stāvoklis, vajadzētu apmazgāties vairākas reizes dienā, lietojot intīmās kopšanas līdzekļus. Katrai sievietei ir sava pieredze higiēnas izstrādājumu izvēlē, var dot priekšroku tās vai citas markas paketēm, vienīgi jāatceras tās pietiekami bieži mainīt. Piesardzīgāka ir ārstu attieksme pret tamponiem – vajadzību pēc tiem ieteicams pārdomāt. Ir situācijas, kad tamponi dod papildu drošību, tomēr tos nevajadzētu atstāt makstī uz ilgu laiku, nekādā ziņā – uz nakti. Īpašajās dienās ieteicams ievērot zināmus piesardzības pasākumus, piemēram, neiet uz baseinu un arī nedzīvot dzimumdzīvi, jo šajā laikā dzemdes kakls ir pavērts un mikroorganismi var pa to virzīties uz augšu, pa olvadiem nokļūt tālāk, radīt iekaisīgas slimības un ļoti nopietnas problēmas.
Gaidot bērniņu un arī pēcdzemdību periodā intīmās higiēnas līdzekļi jāizvēlas saziņā ar speciālistu, kurš sievieti novēro.
Arī menopauzē sievietēm jārūpējas par maksts kopšanu, kaut gan kopš seniem laikiem saglabājusies attieksme, ka šī joma pēc reproduktīvā vecuma izbeigšanās vairs neesot aktuāla. Gluži otrādi – kad organismā pazeminās sievišķo dzimumhormonu estrogēnu līmenis, maksts gļotāda zaudē agrāko tonusu, kļūst trauslāka, sausāka un vairāk pakļauta infekcijām, tādēļ par to jārūpējas pastiprināti. Par pareizu intīmo mazgāšanās produktu izvēli noteikti ir vērts konsultēties ar ginekologu, kurš var ieteikt arī līdzekļus maksts gļotādas mitrināšanai. Diskomfortam makstī nebūt nav jākļūst par neizbēgamu menopauzes pavadoni.