Viedoklis

Pēc tik skaistas ziemas jau gaisā var sajust pavasari. Par spīti sniegam un salam, gaiss ir mainījies, no rīta, izejot pagalmā, dzirdu putnu čalas, bet istabu pa dienu jau silda saules stari. Taču tam visam klāt nāk arī jau ierastais pavasara nogurums.

Iestājoties vēlam rudenim, ziemai un šogad ļoti aukstai ziemas daudzi cilvēki izvēlas savu ķermeni rūdīt ar aukstajām peldēm. Tas nav nekāds pārsteigums, ka cilvēki izvēlas šādi savu ķermeni rūdīt un stiprināt imunitāti. Katru gadu aukstajā laika periodā ir redzams, ka "roņi" starp mums pastāv.

Svinēt? Ignorēt? Nozākāt? Aizmirst? Sirsniņas, rozes, saldi vārdi un šokolāde. Klišejas, kas nu jau arī Latvijā februārī iekvienam atgādināja, ka tuvojas Valentīna diena, kura pie mums kaut kā atceļojusi pāri okeānam un cenšas iesakņoties. Šogad gan tik veikli nesanāks, jo pasauli tomēr nolēmis savā pārvaldībā joprojām paturēt vīruss, kurš liedzis sirsniņām un rožu ziedlapām izklāties uz veikalu plauktiem, skatlogiem un precēm.

Lai gan kolagēns kā uztura bagātinātājs ir zināms jau labu laiku, tā "zelta laiki", manuprāt, ir pienākuši tagad. Kolagēna reklāmas ir teju visur - interneta lapās, slavenību blogos. Un galvenais - tas sola gluži vai brīnumus. Pārbaudīju to, tā teikt, uz savas ādas.

Šis ir brīdis, kad mums īpaši ir jāpievērš uzmanība savai imunitātei. Tas nav saistīts tikai ar pandēmiju, bet gan ar to, ka ziemas laikā mūsu organismi ir daudz uzņēmīgāki pret dažādiem vīrusiem. 

Beidzot ir īsta ziema! Tāda ar sarkaniem deguniem, apsarmojušu šalles malu un kārtīgu salu, kas iekniebj vaigos. Šķiet, ka mēs visi bijām pēc tā kārtīgi noilgojušies.

Beidzot pienācis ilgi gaidītais laiks, kad aiz loga ir vērojama īsta ziema. Visapkārt zaigo balts sniegs un kā ziņo meteorologi, tad vēl kādu laiciņu varēsim baudīt ziemas priekus. Žēl, ka ap aizgājušo svētku laiku ārā nebija vērojamas sniega kupenas, taču tagad varam izbaudīt īsteno ziemas sajūtu.

No tāda kārtīga sala jau sen esam atradinājušies. Vismaz tie, kuri lielākoties uzturas Latvijas vidus zonā. Es noteikti. Man šķiet, ka pēdējo reizi kārtīgus -20 izbaudīju 2010. gadā, bet varbūt kļūdos. Tagad gan pat -5 jau šķiet baiss aukstums.

Jaunais gads kā ierasts nāk roku rokā ar virkni apņemšanos, kas jau pārāk sen atliktas. 1. janvārī kā ierasts pievēršamies veselīgākam dzīvesveidam, atmetam vienu otru kaitīgu ieradumu, sarunājam ar sevi vairāk baudīt dzīvi, bet reizē beidzot pieķerties nopietnāka uzkrājuma veidošanai. Bet ko lai apņemas šogad, kad tik ļoti pamainījies tas, kas šķiet visnozīmīgākais?

Nebūšu oriģināla, jau simto reizi sakot, ka šis gads bija ļoti atšķirīgs no visiem iepriekšējiem. Covid-19 savu zīmogu atstājis ne tikai mūsu ikdienā, darba gaitās un emocionālajā stāvoklī, bet arī svētku svinēšanā. Šogad 2021.gadu sagaidīsim bez dejām ballē, šampanieša glāžu saskandināšanas plašā jo plašā svinētāju lokā un bez svētku salūta. Te laikam varētu pielikt punktu, samierināties un dzīvot tālāk, bet nē. Man ir ideja.

Šogad Ziemassvētki būs pavisam citādāki nekā citus gadus. Apkārt valda pandēmija, dažādi ierobežojumi, kas neļaus svētkus izbaudīt lielā ģimenes un draugu lokā, līdz ar to arī šogad svētku sajūta var nerasties. Tomēr svarīgi ir uzturēt sevī možu prātu un prieku. Varbūt tas kādam liksies neticami, bet arī šajā grūtajā brīdī mēs sev varam radīt patīkamas svētku noskaņas, jo svētkus, taču neviens nav atcēlis!

Sācies gada slidenākais posms. Salstam un slīdam - tā varbūt varētu raksturot sala periodu. Man ledus asociējas ar divām lietām - zemledus makšķerniekiem un bojātiem zābakiem. Kāpēc tā?

Svētku noskaņu allaž iedod īpašas smaržas un garšas. Tikko mājās sāk virmot eglītes skuju, štovētu kāpostu vai piparkūku smarža, zinām, ka Ziemassvētki jau tepat aiz stūra.

Tas no kā, iespējams, baidījāmies ir tomēr noticis - esam atkal sasēdināti savos mitekļos un ārā drīkstam doties tikai pa pāriem. Nemaz nerunājot par citiem ierobežojumiem un prasībām. Taču ne par to ir stāsts. Šoreiz esam "iesprostoti" mājās gada tumšākajā un klusākajā laikā, kas nesola sauli un zilas debesis.

Pirmā advente jau aizvadīta, arī pirmā sērija "Viens pats mājas" noskatīta un tas tikai liecina par to, ka gada gaišākie svētki tuvojas. Lai arī šogad svētku svinēšana būs pavisam citādāka un klusāka, svētku sajūtas uzburšanai tas nevar būt šķērslis. 

Nu jau vairs nav nekāds noslēpums, ka šis gads ir citādāks nekā visi iepriekšējie. Covid-19 ir ieviesis korekcijas mūsu ikdienā, sākot no lielajiem dzīves plāniem un beidzot ar ikdienas sīkumiem. Arī Adventes laiku šogad pavadīsim un Ziemassvētkus gaidīsim Covid apstākļos.

Aizvadītajā svētdienā Latvijas kapsētās cilvēki apciemoja savus zaudētos līdzgaitniekus Mirušo piemiņas dienā, ko atzīmējam, noliekot sveces pie kapa vietām. Mirušo piemiņas diena jeb Svecīšu vakars ir īpaša svētku diena, kas ieviesta kristīgajā baznīcā, lai īpaši atcerētos un Dieva priekšā pieminētu savus aizgājējus.

Tik tikko aizvadīti valsts svētki, bet jau divas nedēļas manas ikdienas darba gaitas pavada Ziemassvētku dziesmas. Vēl pirms valsts svētku nedēļas. Jo man to vajadzēja un vajag. Jo Ziemassvētki ir mani mīļākie svētki! Tas ir mans laiks! Piedodiet, pārējās svinamās dienas!

Mūsdienās pastāv tik daudz dažādas iespējas kā palutināt gan sevi, gan savu ķermeni. Mums ir pieejamas dažādas skaistumkopšanas procedūras, kuras palīdz justies sievišķīgākām un skaistākām. Šajā brīdi, kad valstī valda ārkārtas situācija, mums šādas procedūras, neskaitot friziera apmeklējumu, tiek liegtas.

Diemžēl Covid-19 ir atgriezies ar jaunu sparu. Protams, cīņā ar vīrusu izmantojam sejas aizsargmaskas, dezinfekcijas līdzekļus un 2 metru distanci, bet es teiktu, ka ne mazāk būtiska loma ir mūsu imunitātei, jo īpaši tagad, kad plosās ne tikai Covid-19, bet, piemēram, arī gripa.

Varētu šķist, ka Covid-19 pandēmija mums šogad atņēmusi svētkus. Tomēr šobrīd, gada tumšajā laikā, kad kokiem lapas jau nobirušas, ārā dienu no dienas negaidīti agri paliek tumšs, bet “balts sniedziņš vēl nesnieg uz skujiņām,” mums, latviešiem, svētki ir vajadzīgi visvairāk. Gluži vienkārši, lai nesajuktu prātā un neiedzīvotos tumšās un baisās domās.

Ir sācies gada tumšākais laiks- kokiem tikko nobirušas krāšņās lapas, bet Ziemassvētku lampiņām tā kā par agru. Īpaši šogad gribas ko gaišu un sirdi sildošu. Jau tagad.