Jaunais gads kā ierasts nāk roku rokā ar virkni apņemšanos, kas jau pārāk sen atliktas. 1. janvārī kā ierasts pievēršamies veselīgākam dzīvesveidam, atmetam vienu otru kaitīgu ieradumu, sarunājam ar sevi vairāk baudīt dzīvi, bet reizē beidzot pieķerties nopietnāka uzkrājuma veidošanai. Bet ko lai apņemas šogad, kad tik ļoti pamainījies tas, kas šķiet visnozīmīgākais?
Es pati nekad uz Jauno gadu nekad neesmu skatījusies kā uz visa jaunā atskaites punktu, bet tas droši vien tāpēc, ka tur pat blakus ir mana dzimšanas diena, un to dienu izmantoju aizvadītā dzīves gada izvērtēšanai un mērķu izvirzīšanai nākamajam. Bet vairums to dara 1. janvārī. Un patiesībā nav nozīmes kad, vienkārši vieglāk saņemties, ja “nosprausts” konkrēts datums, īpaši, ja tas visai pasaulei vēl kopīgs.
Tad ko īsti šogad apņemties? Likšu pie malas ikkgadējo uzturu, kas vienmēr var būt vēl veselīgs un ķermeni, kas vienmēr var būt labākā formā. Nezīmēšu tabulās, cik centus katru dienu jāatliek, lai veidotu gada uzkrājumus. Vismaz šī gada pirmajās dienās nav spēka sevi bakstīt vēl par to, domāju, ka daudzi jūtamies līdzīgi.
Pēdējais gads bijis citādāks un, ko tur liegties, grūtāks arī man. Īpaši pēdējās pāris nedēļas, kas parasti tika aizvadītas griežoties uz deju plača Ziemassvētku ballēs, bučojoties un apskaujoties ar tuvākajiem un līksmojot par nebeidzamu kopā būšanu darbos un nedarbos. Šogad svētki bija klusi un, šķiet, visi nenotikušie pasākumi tika aizstāti ar visdažādākajām pārdomām par gadu - iepriekšējo un nākošo.
Kā būtu, ja mēs apņemtos būt iejūtīgāki pret sevi? Nestrostēt tik ļoti par katru nepadarīto lietu vai gultā pavadīto brīvdienu. Nelikt sev justies slikti arī tad, ka šos piespiedu kārtas brīžus mājās nepavadām skatoties kino klasiku, izlasot kalnu ar grāmatām un apgūstot jaunu valodu internetā. Jo ne jau visiem tas ir vajadzīgs, šajā laikā bieži vien pietrūkst brīnumainais iedvesmas puteklis jebkam produktīvam.
Vai gluži pretēji - ļausim sev ierakties līdz ausīm jau simt reižu izlasītās grāmatās un mācīsimies visu pēc kārtas - gatavot, nūjot, liet sveces, tamborēt, kalt ledus skulptūras vai dejot ča-ča-ča vienistabas dzīvoklī. Šogad es apņemos vairāk klausīties sevī un mazāk domāt par to, kas citiem sakāms.
Es ļoti gribētu, lai visa pasaule apņemas beidzot ieklausīties veselajā saprātā un paliek mājās, pārrauj vīrusa ķēdi un beidzot atgriežas normālā dzīvē. Nevis iziet ielās, bļausoties un spļaudoties, ka ātrāk grib, lai šis vīruss komplektā ar ierobežojumiem beidzas. Jā, arī šī ir apņemšanās! Daudz vērtīgāka un prātīgāka par tiem brokoļiem, ko grauz 1. janvāra rītā!
Laimīgu un saudzīgu Jauno gadu!
