Svētku noskaņu allaž iedod īpašas smaržas un garšas. Tikko mājās sāk virmot eglītes skuju, štovētu kāpostu vai piparkūku smarža, zinām, ka Ziemassvētki jau tepat aiz stūra.
Man mīļākās adventes laikā ir saldās svētku smaržas, kāpostus un smeķīgo cepeti pietaupot Ziemassvētku vakaram. Mēneša garumā vienmēr visi mīļie tiek lutināti ar pārāk daudz saldumiem, cepeškrāsns ik vakaru kuras un jau pa pusei izēsto mīklu pārvērš kūkās, cepumos un piparkūkās.
Tomēr recepte, ar kuru visu cauru gadu man lūdz padalīties ik viens, kas tiek pie iespējas nogaršot gardumu, ir ķepīgais un sulīgais braunijs.
Neesmu radusi sevi tā slavēt, bet par šo varu droši teikt - labākais braunijs, ko esmu ēdusi. Un esmu nogaršojusi krieni daudz recepšu.
Šī recepte pie manis atceļoja no mammas, kura savukārt to palūdza kādai mazai meitenei, kura gardumu tirgoja skolas Mārtiņdienas tirdziņā.
Svarīgi! Tiklīdz virtuve piepildās ar saldu un šokolādīgu smaržu, jāsāk uzmanīt braunijs. Lai tas nebūtu sauss un saglabātos gards arī atdzisušā veidā, svarīgi nepārcept. Tas jāņem ārā tajā brīdī, kad šķiet, ka vēl drusku būtu jāpacepj. Var mēģināt iedurt masā koka irbuli - ja viss aplīp ar šokolādi, vēl jācep nedaudz. Ja šokolāde pie koka vairs neķeras, aši jāņem ārā.
Lai nezūd svētku sajūta arī šajos laikos, kad viss ir nedaudz citādāk, kā ierasts. Uzbursim brīnumu katrs pats savās mājās.
