No tāda kārtīga sala jau sen esam atradinājušies. Vismaz tie, kuri lielākoties uzturas Latvijas vidus zonā. Es noteikti. Man šķiet, ka pēdējo reizi kārtīgus -20 izbaudīju 2010. gadā, bet varbūt kļūdos. Tagad gan pat -5 jau šķiet baiss aukstums.
Butībā jau dzīvojot tādā nosacīti ziemeļnieciskākā valstī, vajadzētu būt kā tajā slavenajā multfilmas "Ledus sirds" dziesmā: "Man sals paticis tik un tā!" Nevajadzētu būt tālu no jokiem par norvēģiem, kuri t-kreklos spēlē volejbolu - 15 grādos. Bet teikšu godīgi - man tomēr salst un to metereologu solīto aukstuma vilni noteikti negaidu ar "atplestām rokām". Tie, kuri dzīvo dzīvokļos, iespējams, nav izbaudījuši saltu ziemas rītu zem trim segām vēl neiekurinātā mājoklī. Tā ir tāda īpaši "atspirdzinoša" sajūta, īpaši darba dienā. Skrējiens līdz labierīcībām vien aizstāj rīta vingrošanas setu.
Bet salt man nepatīk un tāpēc nereti nākas meklēt risinājumu ledainajām pēdām un nosalušajiem roku pirkstiem. Protams, visu pirms tās ir zeķes, siltas čības un dūraiņi, turklāt nekas tā nesilda, kā vecmāmiņas adītie brīnumi. Diemžēl manas vecmāmiņas, kuras agrāk mēdza šīs vērtības sagādāt, vairs nav, tāpēc vai nu pašai jāķeras pie adīšanas (kas nebūt nav mans jājamzirdziņš) vai jāpērk veikalā. Taču izrādās, ka arī no džemperiem var un zeķēm var sanākt cimdi. Bet, ja cimdi nepalīdz vai esi no tiem, kuriem tos kaut kādu iemeslu dēļ nenēsā pat mīnusos, varbūt noderēs pašdarināmi roku sildītāji?
Vai jums arī mammai bērnībā bieži nācās atgādināt par cepures vilkšanu? Tagad bez tās nemaz nespertu kāju no mājas. Taču, ja cepure tomēr nepatīk, tad var lietot ausu sildītāju. Izrādās, ka tādus var arī ar pirkstiem uzadīt. Vēl šalle man ir obligāts ziemas atribūts un būtu mana teikšana- tā obligāta būtu visiem. Ja salst kakla zona, tad nekas nepalīdzēs sasildīties un dažreiz pietiek redzēt spelgonī atklātu kāda cita kaklu, lai pār muguru pārskrietu drebuļi.
Labi silda kafija - kamēr citi ziemā īpaši pievēršas tējas dzeršanai, es joprojām palieku pārliecināts kafijotājs. Īpaši patīkami ir turēt silto krūzi abās plaukstās. Turklāt esot arī placebo efekts no silta dzēriena, kas liekot justies labāk. Līdzīgi ir arī ar svecēm, manuprāt. Sadedzot sveces, kļūst siltāks pat nekurinātā mājā.
Par spīti aukstumam esmu tomēr noilgojusies pēc tādas sniegotas, aukstas ziemas. Kārtīgas ziemas. Ja mīnusi nāk ar sniega segu (atceraties dziesmu "Laba slava sniedziņam"?), tad satuntulēšos un būšu gatava. Kailsalu gan, lūdzu, nevajag. Kā sasildies Tu? Vai Tevi aukstums mēdz ietekmēt?