Rīgas dome apstiprina 2017. gada budžetu
Rīgas dome šodien apstiprināja pašvaldības 2017.gada budžetu, kurā pašvaldības ieņēmumi plānoti 865 715 142 eiro apmērā un izdevumi paredzēti 894 541 599 eiro apmērā, veidojot budžeta deficītu 28 826 457 eiro jeb 3,3% no ieņēmumiem. Opozīcijā esošie nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un "Vienotība" deputāti balsoja pret šī budžeta pieņemšanu.
Pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumi 2017.gadā plānoti par 47,3 miljoniem eiro jeb 5,8% lielāki nekā 2016.gada pašvaldības budžetā ar grozījumiem un par 56,2 miljoniem eiro jeb par 6,9% lielāki nekā tika paredzēti 2016.gada sākotnējā budžetā. Rīgas dome prognozē, ka pašvaldības budžeta līdzekļu uzkrājumi 2017.gada beigās būs ne mazāki kā 24,9 miljoni eiro.
Nākamā gada pašvaldības budžetā lielāko ieņēmumu daļu veido iedzīvotāju ienākumu nodoklis 545,1 miljona eiro apmērā, nekustamā īpašuma nodoklis 107,4 miljonu eiro apmērā un valsts budžeta transferti 145,6 miljonu eiro apmērā.
Rīgas dome plāno, ka nākamajos trīs gados budžeta deficīts samazināsies, jo 2018.gadā pamatbudžeta ieņēmumi veidos 891,3 miljonus un izdevumi 886,9 miljonus eiro, bet 2019.gadā ieņēmumi 896,1 miljonu eiro un izdevumi 900,5 miljonus eiro.
Nākamā gada budžetā prioritātes tāpat kā iepriekšējos gados ir sociālā palīdzība, izglītība un infrastruktūras attīstība.
Izglītībai paredzēti 328,7 miljoni eiro jeb 36,8% no kopējiem budžeta izdevumiem, sociālajai aizsardzībai paredzēti 83,7 miljoni eiro jeb 9,36% no kopējiem budžeta izdevumiem. Savukārt 221,2 miljoni eiro jeb 24,7% no kopējā budžeta paredzēti ekonomiskajām darbībām, 91,8 miljoni eiro jeb 10,2% no budžeta tiks novirzīti iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā un 72,6 miljoni eiro jeb 8,1% no budžeta - vispārējiem valdības dienestiem. Turklāt pašvaldības budžets paredz, ka 28,5 miljoni eiro tiks tērēti pilsētas teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai, 42,1 miljons eiro atpūtai un kultūrai, 3,9 miljoni eiro vides aizsardzībai, 18,5 miljoni sabiedriskai kārtībai un 3,3 miljoni eiro veselībai.
Ekonomiskās darbības nozarei paredzētais finansējums tiks tērēts infrastruktūras, sabiedriskā transporta programmu realizācijai, ielu uzturēšanai, Rīgas pilsētas būvvaldei, Rīgas pašvaldības aģentūrai "Rīgas pilsētas arhitekta birojs", tūrisma nozares programmām, zemes, uz kuras atrodas pašvaldības institūcijas, atpirkšanai un nekustamā īpašuma iegādei pašvaldības izpildinstitūciju vajadzībām. Pašvaldības budžetā 96,8 miljoni eiro paredzēti pilsētas sabiedriskajam transportam un 11,6 miljoni eiro pilsētas ielu seguma atjaunošanai.
Investīciju programmā nākamgad plānoti izdevumi 51,7 miljonu eiro apmērā, no kuriem 28,1 miljonu eiro veido aizņēmuma līdzekļi, 0,4 miljonus eiro valsts budžeta finansējums un 20,3 miljonus eiro pašvaldības līdzekļi, kā arī 2,9 miljonus eiro mērķdotācijas pašvaldības autoceļiem un ielām.
No investīciju programmas 11,6 miljonus eiro plānots izlietot pilsētas ielu seguma atjaunošanai, 26,1 miljonu eiro remontdarbiem Rīgas izglītības iestādēs un 7,3 miljonus eiro Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijai.
Līdzfinansējums Eiropas Savienības (ES) fondu un citiem projektiem plānots 40,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 27,9 miljoniem eiro vairāk nekā 2016.gadā, bet par 2,9 miljoniem eiro mazāk nekā 2015.gadā. Lielākais finansējuma apjoms jeb 16,5 miljoni eiro plānoti izglītības nozarei, piemēram, Rīgas Angļu ģimnāzijas mācību vides infrastruktūras pilnveidei, Rīgas Franču liceja infrastruktūras pilnveidei un energoefektivitātes pasākumiem Rīgas pirmskolas izglītības iestādēs. Kultūras nozarē plānota VEF kultūras pils rekonstrukcija. Turklāt 2017.gadā paredzēts sākt Daugavas stadiona apkārtnes sakārtošanu, kā arī Daugavgrīvas ielas un Buļļupes tilta pievadceļu pārbūvi.