Speciālās skolas paliek bez cerētā finansējuma

Papildu finansējums speciālās izglītības iestāžu uzturēšanai šogad tomēr nav paredzēts, izriet no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sniegtās atbildes aģentūrai LETA.

Finansējums speciālās izglītības iestāžu, kas nodrošina internāta pakalpojumu, uzturēšanas izdevumiem nav pārskatīts un palielināts kopš 2007.gada. Skolu vadītāji vairākkārt norādījuši, ka piešķirtie līdzekļi ir nepietiekami, un pat draudējuši vērsties tiesā, ja netiks atrasts risinājums.

Valdībā jūnija sākumā bija plānots izskatīt IZM priekšlikumu novirzīt speciālās izglītības iestāžu uzturēšanai finansējumu, kas tika ietaupīts no mērķdotācijām speciālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai, taču jautājuma izskatīšana tika atlikta.

Toreiz IZM nespēja paskaidrot, kāpēc jautājuma izskatīšana valdībā tika atlikta, kā vienu no iespējamiem iemesliem minot Finanšu ministrijas iebildumus par risinājuma ilgtspēju.

Tagad IZM atzīst, ka šogad papildu finansējums speciālās izglītības iestāžu uzturēšanai nav paredzēts.

Preses konferencē nedēļas sākumā izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV) atgādināja, ka valdība šobrīd fokusējas uz taupības pasākumiem, nevis jaunu prioritāšu finansēšanu. Papildu līdzekļi paredzēti tikai jaunā skolu finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanai, bet pārējie ar izglītību saistītie jautājumi jārisina esošā budžeta robežās.

Uz norādi, ka valdībā jau bija virzīts priekšlikums par konkrētu finansējuma avotu speciālās izglītības iestādēm šī gada četriem mēnešiem, ne ministre, ne IZM valsts sekretārs konkrētu komentāru nesniedza, solot to darīt vēlāk individuāli.

Kā aģentūrai LETA pēc tam skaidroja ministrijā, lielāks finansējums varētu tikt aprēķināts tikai tad, ja skolās pieaugs audzēkņu skaits. Tomēr papildu līdzekļi šogad nav plānoti, jo budžeta veidošanas procesā valdība uzdevusi samazināt izdevumus. Vienlaikus uzsvērts, ka esošais finansējums netiks samazināts.

Viduskurzemes pamatskolas - attīstības centra vadītāja Ināra Oļena sarunā ar aģentūru LETA esošo situāciju vērtēja kā "nenopietnu attieksmi pret speciālajām skolām". Viņa uzskata, ka valsts pienākums būtu nodrošināt finansējumu, kas atbilst faktiskajām vajadzībām, nevis katru gadu likt direktoriem pašiem meklēt risinājumus.

Izglītības iestādes vadītāja atzīmēja, ka nav oficiāli informēta par papildu finansējuma nepiešķiršanu, un par to uzzinājusi no medijiem.

"Mani neviens nav oficiāli informējis, ka papildu finansējuma nebūs," viņa sacīja, piebilstot, ka visa informācija līdz šim bijusi tikai solījumi.

Oļena norādīja, ka direktori katru gadu ir spiesti meklēt radošus risinājumus, lai uzturētu skolu darbību, tostarp sadarboties ar sponsoriem un uzturēt skolas saimniecību.

Speciālās izglītības iestādēm finansējums tiek piešķirts tādā apjomā, kāds noteikts pirms 18 gadiem, neskatoties uz inflāciju un strauji augošajām izmaksām. Aplēsts, ka uzturēšanas izmaksu segšanai skolām pietrūkst 6,5 miljoni eiro.

"Šī ir pirmā ziņa, ko dzirdu, ka nebūs finansējuma. (..) Mēs vēl cerējām uz šo finansējumu," viņa sacīja.

Speciālās skolas vadītāja neizslēdz vēršanos Satversmes tiesā, ja nekas nemainīsies, vienlaikus uzsverot, ka šobrīd prioritāte ir nodrošināt izglītības iestāžu darbību.

"Man ir jāvada sava skola un atkal jāmeklē, kā skolu var uzturēt tā, lai nevienam nekas netrūktu. [Vēršanās tiesā] ir papildu ieguldījums manā brīvajā laikā," viņa sacīja.

Uz nepilnībām speciālās izglītībā vairākkārt norādījusi arī Valsts kontrole. 2021. gadā publiskotajā revīzijas ziņojumā "Vai bērnam ar speciālām vajadzībām ir iespēja saņemt tā spējām, vajadzībām un bērna labākajām interesēm atbilstošu izglītību?" secināts, ka atbildīgās institūcijas nav ieinteresētas un ir vienaldzīgas bērnu ar speciālām vajadzībām jautājumu risināšanā.