Ārlietu Ministrija: Latvijai mērķtiecīga gatavošanās ES prezidentūrai jāuzsāk jau nākamgad

Latvijai mērķtiecīga gatavošanās prezidentūrai Eiropas Savienībā (ES), kas gaidāma 2015.gadā, jāuzsāk jau nākamgad, jo saskaņā ar citu dalībvalstu pieredzi savlaicīga pasākumu plānošana un īstenošana ir īpaši vēlama mazām dalībvalstīm ar salīdzinoši ierobežotiem resursiem.

Tā teikts Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par Latvijas gatavošanos prezidentūrai ES Padomē 2015.gadā.

ĀM norāda, ka gatavošanos prezidentūrai ES Padomē dalībvalstis parasti sāk trīs līdz četrus gadus pirms tās un gadu pirms prezidentūras tai tiek mobilizēti visi iespējamie resursi. Ministrija brīdina, ka gatavošanās laiks būs apjomīgs un laikietilpīgs, prasīs valdības un valsts pārvaldes iestāžu sagatavošanās darbu, kā arī vērā ņemamus finanšu un cilvēkresursus.

Ziņojumā tiek izteikts brīdinājums, ka no prezidentūras tiek sagaidīti politiski atbildīgi lēmumi un tās darbībai ir pievērsta ES dalībvalstu un citu pasaules valstu uzmanība, tādēļ "jāizvairās no situācijas, kad prezidentūra tiek izmantota kā platforma iekšpolitisku nesaskaņu risināšanai".

Ministrija saskaņā ar citu dalībvalstu pieredzi norāda, ka šim nolūkam topošās prezidentvalsts valdība un parlaments cenšas panākt savstarpēju vienošanos, ka prezidentūras laikā netiks risināti valstij iekšpolitiski jūtīgi vai būtiski jautājumi, kā arī starp pozīciju un opozīciju tiek noslēgta uz prezidentūras laiku tā dēvētā pamiera vienošanās.

Vienlaikus ziņojumā atgādināts, ka īsi pirms prezidentūras 2014.gada jūnijā notiks kārtējās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, bet oktobrī darbu uzsāks jaunais Eiropas Komisijas sastāvs. Tāpat 2014.gada oktobrī paredzētas arī kārtējās Saeimas vēlēšanas.

ĀM mudina līdz nākamā gada 1.janvārim izveidot prezidentūras sagatavošanas koordinācijas grupu trīs cilvēku sastāvā, kas sākotnēji līdz prezidentūras sekretariāta izveidošanai koordinēs starpinstitūciju sadarbību trīs galvenajos darbības virzienos - cilvēkresursi, loģistikas jautājumi un finanses. Savukārt 2011.gada septembrī būtu nepieciešams izveidot prezidentūras sagatavošanas sekretariātu.

Tāpat līdz 2011.gada 1.martam būtu jāizstrādā un jāapstiprina valdībā Latvijas gatavošanās prezidentūrai koordinācijas un lēmumu pieņemšanas procedūra, saskaņā ar kuru no 2012.gada 1.janvāra nacionālā līmenī notiktu gatavošanās prezidentūrai.

Ziņojumā norādīts, ka 2012.gadā būtu jāveic nepieciešamā personāla atlase, bet līdz 2012.gada beigām - būtu jāapzina iespējamā prezidentūras darba kārtība. VAS "Valsts nekustamie īpašumi" līdz nākamā gada 1.septembrim vajadzētu apzināt situāciju saistībā ar valsts īpašumā esošajām ēkām un telpām, kas varētu būt piemērotas sanāksmju norisei, bet Kultūras ministrijai, tā kā prezidentūras laiks tiek izmantots savas valsts kultūras popularizēšanai, pēc iespējas ātrāk ir jāsāk plānot kultūras pasākumi un to norises vietas Latvijā un Eiropas galvaspilsētās.

Savukārt prezidentūras budžeta tāmi ir nepieciešams sagatavot un iesniegt apstiprināšanai valdībā līdz 2012.gada rudenim, pirms tam vienojoties par šī budžeta veidošanas, pārvaldīšanas un izlietošanas principiem.

Latvijas prezidentūra ES Padomē paredzēta 2015.gada pirmajā pusē - no 1.janvāra līdz 30.jūnijam. Tā dēvēto troikas prezidentūru mūsu valsts vadīs kopā ar Itāliju un Luksemburgu.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais