Meteorologi, zinātnieki un laika vērotāji uzskata, ka šī vasara nebūt nav ne aukstākā, ne arī lietainākā pēdējo 20 gadu laikā. Tie esot vidējie aritmētiskie mūsu platuma grādu laika apstākļi, kas pēc divām iepriekšējām tveicīgajām vasarām tikai šķietot kas neparasts.
Laika novērotājs ar 30 gadu pieredzi Vilis Bukšs no Viļakas uzskata, ka ir normāla mūsu platuma grādiem atbilstoša vasara. Pēdējo 20 gadu laikā bijušas daudz aukstākas un lietainākas. Piemēram, 1997. gadā bijis krietni vēsāks, bet 2005. gadā – mitrāks. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidrometeoroloģisko prognožu daļas vadītāja Laura Krūmiņa nosauc arī 1993. gada vasaru, kas bijusi septītā vēsākā (100 gadu laika periodā). Bet 2010. gada vasara bijusi ne tikai tveicīgākā (ieņemot 1. vietu karstāko vasaru topā), tā izcēlusies arī ar slapjumu – bijusi trešā mitrākā.
«Šovasar viss līdz šim bijis normas robežās,» norāda L. Krūmiņa. Jūnija pirmā dekāde bijusi tikai pāris grādus vēsāka par normu, bet mitruma ziņā situācija dažādos Latvijas reģionos bijusi atšķirīga: valsts dienvidaustrumos nolijušas divas normas, bet Kurzemē – tikai piektdaļa no normas.
Mēneša otrā dekāde bijusi pat nedaudz siltāka par parasto, kopumā temperatūrai svārstoties plus 20 grādu robežās. Mitrums visvairāk ticis Latvijas austrumu daļai, bet Kurzemē jūras piekrastē nolijušas trīs ceturtdaļas normas. Sinoptiķe līdz jūlija vidum gan nesola kardinālas izmaiņas laika prognozē: karstuma viļņi neesot gaidāmi. Būs gan dažas saulainākas un siltākas dienas, bet netrūks arī nokrišņu, jo jūlijs jau ierasti esot ar mitrumu bagātākais laiks. Tomēr par visu vasaru viņa nevarot apgalvot – līdz ar to atliekot cerēt, ka vasaras otrā puse Latviju vairāk palutinās.
«Vēl jau vasara nav beigusies – galu galā tā izrādīsies gluži jauka un silta. Diez vai tā būs tik tveicīga kā iepriekšējās divas, taču trīs mēnešu garumā netīkamo dienu skaits izlīdzināsies un būs ar labu mitruma un siltuma attiecību,» prognozē laika vērotājs V. Bukšs. Iespējams, ka siena laiks gan nebūšot nekāds labais, tāpat augļu ražu var iespaidot stiprais vējš, kas šogad var pūst biežāk, nekā ierasts, uz ko norādījuši zīmīgi laika apstākļi 30. maijā. V. Bukšs iesaka pavērot, kāds būs laiks 27. jūnijā un 10. jūlijā, kas pēc jaunās un vecās laika skaitīšanas sistēmas ir septiņu brāļu un septiņu gulētāju dienas: ja tajās ielīst, turpmākās septiņas dienas vai pat nedēļas var būt lietainas. Taču viņš atzīst, ka ne vienmēr tā arī notiekot. Pēterdienā gan vajadzētu būt labam laikam, jo 1. janvāris, kas atbilst šai dienai, bijis saulains.
Ģeogrāfijas profesore Agrita Briede noraida pieņēmumu, ka šīs vasaras laika apstākļi kā īpaši saistāmi ar klimata pārmaiņām. Tās gan esot pietiekami intensīvas, lai visa planēta to justu, tajā skaitā arī Latvija. Temperatūras izmaiņas mūsu zemē gan visvairāk skārušas ziemas, kas nav tik aukstas un ir daudz īsākas nekā pirms 50 gadiem. «Vasarās klimata izmaiņas nav tik jūtamas, un arī šī nebūt nav kas ekstrēms,» ir pārliecināta A. Briede.