Kaut arī Latvijā ir noteikta vienota skolotāju darba minimālā samaksa par vienu likmi un tā svārstās no 245 līdz 255 latiem, skolotāju algas dažādās skolās ir ļoti atšķirīgas, trešdien vēsta “Latvijas avīze”.
Tā secinājusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), izpētot, cik tad īsti pelna pedagogi Latvijā. Secināts arī, ka maksimālais, ko skolotājs var nopelnīt, strādājot vienu likmi - 21 kontaktstundu nedēļā -, ir 447 lati mēnesī. Šāda summa sanāk, ja samaksai par likmi pieskaita piemaksu par klases audzināšanu, burtnīcu labošanu, gatavošanos stundām.
Informācija par pārāk dažādajām pedagogu algām nodota arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, kā arī izglītības un zinātnes ministram Rolandam Brokam (Zaļo un zemnieku savienība).
LIZDA pētījums rāda, ka parasti vismazākās algas ir skolās ar mazu skolēnu skaitu. Piemēram, mācību iestādē, kurā mācās mazāk par 100 skolēniem, 64 procenti skolotāju pelna mazāk par 255 latiem. Skolās, kurās ir 100 līdz 250 skolēnu, par tik mazu algu strādā tikai 15 procenti pedagogu, lielākā daļa – 62 procenti – te pelna vairāk par 300 latiem.
Taču skolotāju algai ne visur ir tik tieša sakarība ar skolēnu skaitu. Skaitļi liecina, ka algu ietekmē arī citi faktori.
Piemēram, Juglas vidusskolā skolotāji, mācot 894 skolēnus, pelna gandrīz divas reizes vairāk nekā gandrīz tikpat lielās Daugavpils 10.vidusskolas skolotāji.
Juglas vidusskolas direktore Aija Melle izteikusi apsvērumus, kāpēc viņas vadītajā skolā algas ir lielākas nekā citviet. Pirmkārt, Rīgā ir maz mazo skolu, kas citās pašvaldībās tiek dotētas uz lielo skolu rēķina. Otrkārt, skolā var padziļināti mācīties svešvalodu. Tiem bērniem, kuri iesaistījušies padziļinātajā svešvalodas apguves programmā, seko par 25 procentiem vairāk naudas nekā citiem.
Treškārt, Rīgas pašvaldība apmaksā skolas atbalsta personāla – psihologu, logopēdu – darbu, tāpēc valsts naudu var tērēt tikai skolotāju algošanai.
Melle uzsvērusi, ka visai lielo atalgojumu Juglas skolotāji nopelna, strādājot tikai vienu slodzi vai nedaudz vairāk. "Vairāk par 25 kontaktstundām nedēļā skolotājam nevar ļaut strādāt," viņa norādījusi.
Daugavpils 10.vidusskolas direktore Ira Kirņičanska, norādot uz aizņemtību eksāmenu laikā, nav vēlējusies analizēt iemeslus, kāpēc viņas vadītajā skolā atalgojums ir pat mazāks nekā skolās, kur ir divreiz mazāk skolēnu. Viņa vien norādījusi, ka reāli atalgojums varētu būt lielāks, jo LIZDA ņēmusi vērā, cik skolotājs nopelna par vienu slodzi, bet citi strādājot vairāk.
Arodbiedrības speciālisti gan uzsver, ka rēķināta vidējā alga, nevis alga par likmi.
Daugavpils izglītības pārvaldes vadītāja Olga Dukšinska apstiprinājusi, ka skolotāji Daugavpilī pelna vien no 250 līdz 350 latiem. "Taču nav tā, ka nauda tiktu pārdalīta par labu mazajām skolām. Skolu tīkls pie mums ir sakārtots, un katra skola saņem to, ko valsts tai algām iedalījusi. Mēs vispirms domājam, kā pilnā apjomā nodrošināt skolēniem fakultatīvās nodarbības un tikai pēc tam par algu. Tomēr domāsim, kā nākamajā gadā algu palielināt."