Apdāvināt vai neapdāvināt skolotājus mācību gada beigās - šis ir jautājums, kas nodarbina daudzu vecāku prātus. Par to tiek lauzti šķēpi - vienu uzskata, ka tādā veidā var pateikt paldies par darbu, citi savukārt pārliecināti - nevajadzīgs paradums, turklāt dažreiz tā rosība ap "pareizo" dāvanu pārvēršas par nervu bojāšanas pasākumu visiem.
"Draudzene sūdzas par viņas bērna klases vecāku čatu. Māc.g. beigas, skolotāja vecākiem esot pasūtījusi dāvanā ceļojuma somu (bija rakstīts kādu firmu utt). Nu vecāki tagad izplūst tur diskusijā. Es atbildēju draudzenei - kāda dāvana? Kāda soma?" vietnē "X" pieredzē dalās kāda vietnes lietotāja.
Draudzene sūdzas par viņas bērna klases vecāku čatu. Māc.g. beigas, skolotāja vecākiem esot pasūtījusi dāvanā ceļojuma somu (bija rakstīts kādu firmu utt). Nu vecāki tagad izplūst tur diskusijā. Es atbildēju draudzenei- kāda dāvana? Kāda soma? 1/2
— Skolotājudzīve (@ucheniiiiite) May 29, 2024
Marta: Šī jau ir nekaunība. Man dēlam klases audzinātāja uz izlaidumu prasīja, lai naudu dāvina, jo visādi mēsli esot pilna māja. Bet tas bija uz vidusskolas izlaidumu!
Ilze: Nogaliniet mani, bet es vispār šo apdāvināšanu nespēju saprast. Dāvana skolotājam, dāvana bērnudārza audzinātājam, dāvana ārstam un medmāsām, dāvana dzimtsarakstu nodaļas vadītajai… Vai pateicību nevar just un izrādīt bez apdāvināšanās?
Dīlere: Tas ir kā?! Atklāti saka, ka grib dāvanu? Šis jau vairs nav pat smieklīgi.
Elza: Droši vien, ka vecāki paši prasīja, un skolotāja atbildēja, lai nedabūtu kārtējo apdrukāto krūzi. Nedomāju, ka skolotāja pati kaut ko būtu prasījusi.
Ieva: Pag, skolas pēdējā dienā kaut kas jādāvina? Puķes? Kāpēc? Puķes parasti skolotāju dienā un 1.septembrī.
SaulesNav: Diemžēl drausmīgi iesakņojusies tradīcija no padomju laikiem. Un vecāka paaudze šo uztur pie dzīvības ar nemitīgu "nu, kā var nedāvināt!!!". Ar mammu par šito nemitīgi cīnos (kad runa par dakteriem).