Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 7.oktobrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
21:42 Harkivas apgabala Borovskas, Izjumskoje un Boguslavkas ciemos drošības situācijas dēļ tika izsludināta obligāta evakuācija.
21:01 Krievijas okupācijas spēki turpina izdarīt spiedienu uz Doņeckas apgabalu. Karstākais šobrīd ir Toreckas virzienā. Kaujas notiek pašā Toreckā, un tur situācija ir nestabila. To teletona laikā teica Luganskas operatīvi taktiskās grupas spīkere Anastasija Bobovņikova. Pēc viņas teiktā, kopš rīta bijuši pastāvīgi uzbrukumi.
20:20 Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas direkcija veica operāciju, kuras rezultātā tika izsists no ierindas Krievijas bruņoto spēku Baltijas flotes mīnu kuģis ar nosaukumu "Aleksandrs Obuhovs".
19:19 7. oktobra vakarā Krievijas karaspēks apšaudīja Slavjansku Doņeckas apgabalā, ievainojot 5 cilvēkus, tostarp 2 gadus vecu meiteni.
17:55. Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihals paziņojis, ka Ukraina nepagarinās Krievijas gāzes tranzīta līgumu pēc tā termiņa beigām 2025. gadā, vēsta medijs "Ukrainska Pravda".
Ukrainas stratēģiskais mērķis ir noteikt sankcijas Krievijas gāzes nozarei un atņemt Kremlim peļņu no ogļūdeņražu pārdošanas.
"Mēs saprotam dažu valstu, jo īpaši Slovākijas, akūto atkarību no šī resursa. Taču mēs rēķināmies ar pakāpenisku piegāžu dažādošanu," sacīja Šmihals.
16:32. Krievijas okupācijas spēki šorīt ar vadāmajām aviācijas bumbām apšaudījuši Hersonu, ievainojot divdesmit civiliedzīvotājus, no kuriem daži tika nogādāti slimnīcā, paziņojis Hersonas apgabala militārās pārvaldes vadītājs, Oleksandrs Prokudins.
"Ap pulksten 10:30 Krievijas spēki veica gaisa triecienu Hersonai. Uz pilsētu tika nomestas četras vadāmas aviācijas bumbas. Centrālajā rajonā bojātas iepriekš nopostītas skolas un dzīvojamās ēkas," vēstīts paziņojumā.
15:14. Krievijas tiesa pirmdien piespriedusi 72 gadus vecam amerikānim nepilnus septiņus gadus ilgu cietumsodu par karošanu Ukrainas pusē.
ASV pilsonis Stīvens Habards parakstīja līgumu ar Ukrainas armiju pēc tam, kad Krievija 2022.gada februārī atkārtoti iebruka Ukrainā, un neilgu laiku cīnījās Ukrainas armijas pusē, līdz tika sagūstīts, liecina Krievijas prokuratūras sniegtā informācija un mediju ziņotais.
Tiesa viņam piesprieda sešus gadus un desmit mēnešus ilgu cietumsodu.
14:20. Apvienotās Karalistes Aizsardzības izlūkošana ziņo par jaunu rekordu attiecībā uz Krievijas spēku vidējiem ikdienas zaudējumiem Ukrainā, kas šī gada septembrī ir sasnieguši augstākos rādītājus kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma.
Tiek norādīts, ka vidējie Krievijas spēku ikdienas zaudējumi šā gada septembrī bija 1271 nogalināts un ievainots cilvēks.
Krievija kopš pilna mēroga kara sākuma ir zaudējusi vairāk nekā 648 000 karavīru, ziņo Apvienotās Karalistes izlūkdienesti, atsaucoties uz Ukrainas ģenerālštāba datiem.
13:01. Tuvojoties rudenim un ziemai, Krievijas karaspēks steidzas ar savām operācijām Ukrainā, aģentūrai LETA sniedza Latvijas Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš.
Oktobra beigas un novembris var nākt ar lietus periodiem, kas būtiski ietekmēs visas militārās operācijas, tāpēc ir izskaidrojami krievu centieni steigties frontē. "Savukārt ukraiņu darbībās redzams, ka tā kādā vietā atdod pozīcijas. Vai tā ir apzināta rīcība, vai rezultāts Krievijas spēku spiedienam - nav zināms. Ņemot vērā Krievijas tehnikas zaudējumus, iespējams, tā ir ukraiņu taktika, proti, kāpjamies atpakaļ, bet maksimāli nodarām Krievijas karaspēkam zaudējumus," uzsvēra Slaidiņš.
12:50. Ukrainas karavīri naktī uz pirmdienu notriekuši 32 krievu lidrobotus un divas raķetes "Kinžal", pavēstījuši Ukrainas Gaisa spēki.
Krievija naktī uz pirmdienu izšāva uz Ukrainu ballistisko raķeti "Iskander-M", vadāmo aviācijas raķeti H-59 un vēl vienu nenoskaidrota tipa raķeti. Raķetes tika izšautas no Krievijas Kurskas un Belgorodas apgabaliem. Bezpilota lidaparāti tika palaisti no Krievijas Orlas, Primorskoahtarskas, Kurskas un Jeiskas apgabaliem.
12:22. “Tele2” sadarbībā ar “Twitter konvoju” uz Ukrainu nogādājuši trīs jaudīgas “Ford Ranger” apvidus automašīnas, kas iepriekš kalpoja uzņēmuma tehniskā departamenta kolēģu vajadzībām. Kopā ar apvidus automašīnām tika arī nogādātas “Tele2” darbinieku saziedotās mantas Ukrainas karavīru atbalstam.
11:49. 7. oktobra rītā visā Ukrainā tika izsludināts brīdinājums par gaisa uzlidojumu lidmašīnas MiG-31K pacelšanās dēļ. Ap plkst. 08:30 krievi veica raķešu uzbrukumu Kijivai ar aeroballistiskajām raķetēm Kh-47M2 Kinzhal, ziņo Kijivas pilsētas militārās administrācijas vadītājs Serhijs Popko.
Kijivas mērs Vitālijs Kļičko norāda, ka raķešu atlūzas nokritušas trīs pilsētas rajonos.
10:47. Pagājušajā diennaktī 10 frontēs Ukrainas teritorijā kopumā notika 141 kaujas sadursme, ziņo pravda.com.ua.
09:11. Naktī uz pirmdienu Feodosijā, Krievijas okupētajā Krimas pussalā, pēc lidrobotu uzbrukuma aizdegusies naftas bāze, ziņo okupācijas administrācijas amatpersonas.
Kā apgalvo okupācijas administrācija, cietušo neesot.
08:10. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 661 630 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1160 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 8933 tankus, 17 710 bruņutransportierus, 19 156 lielgabalus un mīnmetējus, 1223 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 972 zenītartilērijas iekārtas, 368 lidmašīnas, 328 helikopterus, 16 643 bezpilota lidaparātus, 2615 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 26 102 automobiļus un autocisternas, kā arī 3364 specializētās tehnikas vienības.
07:07. Pretgaisa aizsardzības sistēmām reaģējot uz Krievijas bezpilota lidaparāta uzbrukumu, 6. oktobra vakarā Kijivā atskanēja gaisa trauksme, ziņo pravda.com.ua.
Plkst. 23:10 tika Kijivā tika izsludināta gaisa trauksme bezpilota lidaparātu draudu dēļ. Plkst. 23:19 Ukrainas gaisa spēki ziņoja, ka Kijivai no rietumiem tuvojas drons. Vien sešas minūtes vēlāk, ap plkst. 23:25, dažādos galvaspilsētas rajonos bija dzirdami sprādzieni.
00:10. Ukraina varētu sākt jaunu pretuzbrukumu 2025.gadā, ja tā saņems pietiekami daudz Rietumu tehnikas un atļauju veikt triecienus dziļi Krievijas Federācijā. Militāri juridisko pētījumu centra vadītājs Aleksandrs Musienko radio NV nosauca divus iespējamos šādas pretuzbrukuma scenārijus. Analītiķis norādīja, ka pretuzbrukuma iespēja radīsies tikai tad, ja Ukraina patiešām saņems pietiekamu skaitu ieroču no saviem partneriem. Ja šis nosacījums netiks izpildīts, tad galu galā viss nonāks līdz pozicionālajam karam ar tā iesaldēšanas draudiem noteiktā laika posmā. Runājot par pretuzbrukuma scenārijiem, Musienko cer, ka šoreiz Ukrainas pavēlniecība neatkārtos 2023.gada kļūdu, kad Ukrainas bruņotie spēki uzbruka vairākos apgabalos vienlaikus, izmantojot visas pieejamās rezerves. Analītiķis šo scenāriju sauc par "vai nu trāpīts, vai garām".