Par zvejnieku svētkiem un apaļkoku grēdām Latvijas mazajās ostās

Kā 2016. gads sākās, tā turpinās ar ziņām par problēmām un ekonomiskās aktivitātes rādītāju sarukumu starptautiskajā tirdzniecībā. Vai Latvijas mazās ostas šajā gadījumā nav miera ostas, ko pasaules brāzmas ietekmē mazāk? Par to Neatkarīgās saruna ar Rojas ostas pārvaldnieku un Latvijas Mazo ostu apvienības valdes priekšsēdētāju Jāni Megni.

- To atkārtoju vienmēr, ka Latvijas transporta attīstības programma uzdod mazajām ostām apmierināt divas dažādas intereses, - uzsver J. Megnis. - Pirmā, lai tiktu uzturēta ostu infrastruktūra, ar ko nodarbojas ostu pārvaldes par tiem līdzekļiem, kādus var iekasēt no ostā apkalpotajiem kuģiem. Otrā, lai pašvaldību teritorijās būtu darba vietas, kas transformējas valstij nomaksātajos nodokļos. Rezultātā pilnīgi iespējams, ka ostas ar vislielāko kravu apgrozījumu nav pirmajā vietā pēc nodokļu maksājumiem un otrādi. Pagājušais gads mazajām ostām kopumā bija ar nepilnu 13% kritumu kravu apgrozījumā, bet šis gads uz kopējā fona izskatās cerīgs, jo gada pirmie pieci mēneši ne vien deva gandrīz +6% tiem pašiem 2015. gada mēnešiem, bet arī parādīja pieauguma tendenci, jo vairākas celulozes rūpnīcas Skandināvijā beigušas pāris gadus ilgušu rekonstrukciju un atsāk darbu, kas nozīmē pieprasījumu pēc koksnes pievedumiem no Latvijas.

- Lai gan ir vilinājums jebkuru stāstu par ostām vienkāršot līdz pārkrauto tonnu rādītāju salīdzinājumiem, tonna zivju un tonna koksnes nudien nav viens un tas pats.

- Ja zivis izdodas pārstrādāt un pārdot, tad valsts ienākumi no katras zivju tonnas sniedzas simtos eiro, kas desmitiem reižu pārsniedz ieņēmumus no būvmateriālu vai koksnes pārkraušanas. Pašreizējā brīdī jāatzīst grūtības ar zivju produkcijas noietu, šī produkcija krājas noliktavās, un zivju konservu cehi savu ražošanas apjomu samazina. Tā izpaužas nespēja aizvietot bijušās Padomju Savienības teritoriju tieši tādu zivju konservu patēriņā, kādus piedāvā Latvijas zivju pārstrādātāji. Gan Latvijas, gan Rietumeiropas patērētāju pieprasījums pēc šādiem konserviem ir niecīgs, salīdzinot ar ražotāju jaudu.

- Vai zivju pārstrādātāji ir tikuši tālāk ar jaunu tirgu atrašanu saviem vecajiem produktiem vai ar jaunu produktu izstrādāšanu?

- Zivju pārstrādātāji ķepurojas, un daudzi izķepurosies, kā tas jau iepriekš bijis, bet šobrīd viņu realizētās produkcijas apjoms ir sarucis, kas tūlīt pat sit pa valsts un pašvaldību budžetiem. Tur neienākusī nauda ir jāizsaka ar simtiem tūkstošu eiro. Kā piemēru varu minēt Rojas ostu, ar kuru saistīto zivju pārstrādes uzņēmumu nodokļu maksājumi pērn bija par -20 līdz -30 un -50% mazāki nekā gadu iepriekš. Tas ir smags sitiens, ko nekompensē +6% kravu apgrozījumā. Piejūras ciematos jūtams, ka cilvēkiem nav naudas, lai aizietu uz kafejnīcu, uz kultūras pasākumu. Tas, savukārt, apdraud jahtu tūrismu, jo nepiestās burātājs krastā, kur nav vismaz kafejnīcas. Bet kafejnīca nevar pastāvēt, apkalpojot apmeklētājus tikai divus mēnešus gadā, cik ilgi Baltijā turpinās burāšanas sezona. Šobrīd jau viss vēl izskatās labi, kamēr gar piekrasti veļas pilsētu svētki, jūras svētki, zvejnieku svētki un milzīgi mūzikas festivāli, bet pēc vasaras nāks ziema, kad jāiztiek ar vietējo patērētāju.

- Mūsu saruna iekrīt dienā, kad arī Neatkarīgā raksta par Krievijas pārtikas uzraugu ierašanos Latvijā, it kā ar mērķi noskaidrot, vai šprotes šeit nav kļuvušas mazāk kaitīgas, nekā bija pirms gada.

- Tikpat labi mūsu uzņēmēji var doties uz Krieviju pētīt, kā tur ir ar rubļa kursu un iedzīvotāju maksātspēju, salīdzinot ar laiku pirms gada vai diviem.

- Paliksim pie tā, ka zivju pārstrādātāji izķepurosies.

- Ir uzņēmumi arī Rojas ostā, kuri ar konserviem šobrīd jau darbojas citos, tajā skaitā Japānas, tirgos. Nereklamēšu šeit nevienu, bet ir Rojā uzņēmums, kas sāka zvejot ar stāvvadiem, pēc tam iegādājās arī lielāko zvejas floti Rīgas līcī, pēc tam izmantoja Eiropas Savienības atbalstu un uzbūvēja nevis vienkārši saldētavu zivju glabāšanai, bet ar saldēšanas tuneļiem, kas ļauj iegūt zivju pusfabrikātus, kas jāliek uz pannas un jācep. Šobrīd šis uzņēmums ir atradis stabilu noietu Rietumos, un tieši šajās dienās sākas celtniecība jaunam ceham vēl padziļinātākai zivju apstrādei ne vairs konservos, bet tieši tā, kā vēlas pircēji Eiropā. Sākumā tur nodarbinās līdz 50 cilvēku, vēlāk tie varētu būt pāris simti.

- Cerēsim, ka jaunā ceha atvēršana apsteigs pašlaik nenodarbināto cilvēku aizklīšanu projām no Rojas un no Latvijas.

- Oficiālais bezdarba līmenis šāda cilvēku skaita atrašanu atļauj, bet redzēsim, kā uzņēmumam veiksies, kad darba vietas būs reāli jāaizpilda. Reģionu nevienmērīgas attīstības problēma nekur nav pazudusi, un Latvija pārvēršas par Rīgu un Pierīgu. Tā nav runa tikai par cilvēku pārvietošanos uz Rīgu, bet arī par tādiem Rīgā pieņemtiem lēmumiem kā reģionālo muitas punktu likvidēšana. Rezultātā kravu vai kuģu īpašnieku nolīgtiem darbiniekiem ir jābrauc no Rojas un Mērsraga uz Ventspili, kur var sastapt muitnieku, kurš uzliek zīmogu kravas pavaddokumentiem.

- Kā, vai tad tas muitas deklarāciju iesniegšana un apstiprināšana nenotiek elektroniski?!

- Jā, ir elektroniskā platforma, bet izstrādes stadijā. Ja arī pēc pusgada nekas nebūs uzlabojies, tad nāksies runāt citā tonī, bet pagaidām sacīšu tikai to, ka tagadējā sistēma rada ostu klientiem problēmas, kuru dēļ viņi var pārstāt būt mazo ostu klienti. Šobrīd ir tā, ka kuģis gan drīkst iziet jūrā ar elektroniski deklarētu kravu, bet kravu aģentiem vēlāk jānodrošina papīra dokumentu oriģinālu nonākšana kravu saņēmēju ostās, un tas ir sarežģīti. Visas šīs darbošanās mērķis ir nošķirt pārvadājumus Eiropas Savienībā, kas faktiski ir iekšzemes pārvadājumi, no kravu tranzīta. Šobrīd sakarā ar izmaiņām Eiropas Muitas regulā gaidāmas izmaiņas Muitas likumā un tam pakārtotajos juridiskajos aktos Latvijā. Jācer, ka nozares pārstāvji būs pietiekami aktīvi un panāks, lai jaunie pārvadājumu noteikumi respektētu viņu intereses. Ostu pārvaldes nelemj par kravu dokumentu noformēšanu, bet saduras ar to, ka kravu īpašnieki un pārvadātāji zaudē interesi par mazajām ostām, no kurām kravu nosūtīšana kļūst pārāk sarežģīta. Ja tā turpināsies, tad nebūs vairs nekā - ne ostu pārvalžu, ne zvejas kuģu, kuri nevarēs iziet jūrā, ja ostu pārvaldes neuzturēs kuģu ceļus, ne zivju pārstrādes uzņēmumu.

- Vai visām ostu pārvaldēm pietiek resursu kuģu ceļu, molu, navigācijas iekārtu un visa pārējā kuģošanai nepieciešamā uzturēšanai?

- Šobrīd ostu pārvalžu iespējas ir sasaistītas ar apkalpoto kuģu tonnāžu, kaut gan ir tādas ostas kā Pāvilosta un Engure, kur kravas kuģu kustība tehniski nav iespējama, un ir tāda osta kā Roja, kur kravu apriti gandrīz vairs nevar palielināt, jo visa ostas teritorija jau ir blīvi apbūvēta ar ražošanas uzņēmumiem, kas saistīti ar ostu un nodrošina pietiekami lielus ieņēmumus valstij un pašvaldībai. Pie pašreizējiem noteikumiem ostu pārvaldēm no šiem ieņēmumiem netiek nekas, tāpēc pārskatāmā nākotnē vajadzētu dot šiem uzņēmumiem atlaides no ienākumu nodokļa par summu, ko tie iegulda ostu publiskajā infrastruktūrā. Saprotu, ar kādu nepacietību skolotāji un daudzi citi gaida katru valsts budžetā ieripojušo eiro, taču jāsaprot arī tas, ka šo eiro kļūs mazāk, ja ostu uzņēmumi vairs nevarētu darboties. Nav īsti droši cerēt, ka viņi brīvprātīgi sametīs savu naudu ostu kanālu padziļināšanai, ja ostas neatdod viņu īpašumā. Vajadzīgās summas tur nav milzīgas, tie ir desmiti tūkstoši eiro un arī ne katru gadu katrā ostā.

- Kā Latvija iztika bez šādas kārtības 25 gadus kopš savas neatkarības atgūšanas?

- Vēsturiski tas notika divējādi. Līdz 2001. gadam bija Ostu attīstības fonds, kur visām ostām vajadzēja samest pa 5% un vēlāk vēl vairāk no saviem ieņēmumiem, bet naudas tērēšana bija pa labu mazajām ostām. Tālāk nāca laiks, kad ostu infrastruktūru ne vien sakārtot, bet pat attīstīt varēja par Eiropas Savienības fondu naudu. Tagad tuvojas brīdis, kad šo infrastruktūru nāksies uzturēt par savu naudu. Vienlaikus jāsaprot, ka nav Latvija tik bagāta, lai gadu no gada izgrābtu smiltis jebkurā vietā, kas sevi nosaukusi par ostu, tāpēc nodokļa atlaides jādod tikai tur, kur ir tādi nodokļu maksātāji, no kuriem valsts pietiekami daudz iegūst.