Vitenbergs uzskata, ka jautājumā par Ostu likumu Saeima kļūdījusies

Ostu likuma grozījumus Saeimā virzīt steidzamības kārtībā bija kļūda, jo tas ir pārāk apjomīgs, ceturtdien Latvijas Stividorkompāniju asociācijas rīkotajā diskusijā par Latvijas ostu attīstību teica Saeimas deputāts Jānis Vitenbergs (NA).

Šobrīd Ostu likuma grozījumi ir atvērti Saeimā un tiek virzīts steidzamības kārtībā. "Manuprāt, tā bija kļūda tik apjomīgu likumprojektu ar tik daudz pretrunām virzīt steidzamības kārtā. Mēs dzirdam, ka pat koalīcijas starpā ne tikai nesaskan viedokļi, bet tie ir absolūti pretēji," teica Vitenbergs.

Viņš arī minēja, ka šobrīd likumprojektam ir iesniegti apmēram 90 priekšlikumu no visām iesaistītajām pusēm, un prognozēja, ka līdz septembrim priekšlikumu skaits sasniegs 100.

Pasākumā dalībnieki, galvenokārt, diskutēja par to, kādai jābūt ostu pārvaldībai.

Latvijas Stividorasociācijas padomes priekšsēdētājs Māris Ozoliņš uzsvēra, ka ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk pieņemt tādu ostu reformu, kas nodrošinātu attīstību.

Viņš norādīja, ka ostu padomēs pilnvērtīgi jāiekļauj pašvaldību pārstāvjus, kā arī teica, ka Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvja automātiska kļūšana par padomes locekli ar izšķirošo balsi nav demokrātiski.

Tāpat viņš uzsvēra, ka Rīgas un Ventspils ostas pārvaldībā ir jābūt pārstāvētiem arī uzņēmēju pārstāvjiem.

Arī satiksmes ministrs Atis Švinka (P) uzsvēra, ka galvenais ostu attīstības priekšnoteikums ir skaidri noteikumi uzņēmējiem, pašvaldībām un valstij.

Viņš teica, ka būtisks ir rosinātais ostu sadarbības padomes formāts, kas iesaistītu visus uzņēmējus. Viņaprāt pareizākais ostu padomes sastāvs ir divi pašvaldības un divi valsts pārstāvji.

Tāpat vairāki diskusijas dalībnieki norādīja, ka kravu kritums Rīgas un Ventspils ostās sākās 2019.gadā, kad valsts sāka iesaistīties ostu reorganizācijā. Tāpat tika uzsvērts, ka pie tā nevar vainot tikai ģeopolitiskos apstākļus.