Valdība tomēr atgriezusies ne tikai pie idejas par veselības apdrošināšanu, bet arī veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanu no sociālā budžeta. Finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība) norāda uz plāniem reformēt sociālās apdrošināšanas sistēmu, veidojot par avotu arī veselības nozares finansēšanai paralēli pabalstu un pensiju izmaksai.
Savukārt labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) uzsver: ar esošo sociālo iemaksu likmi tas, visticamāk, nav izdarāms. Vai tādā gadījumā būs jāpalielina sociālo iemaksu apmērs?
Kad bijusī veselības ministre Ingrīda Circene virzīja savu izloloto Veselības aprūpes finansēšanas likumu, tā projektā bija divi piedāvājumi, kā palielināt finansējumu veselības aprūpei: paredzēt noteiktu procentu no ienākuma nodokļa vai novirzīt veselībai daļu no sociālajām iemaksām. Tobrīd valdība izšķīrās par pirmo variantu. Likumu gan Saeima nepieņēma. Tagad premjerministre Laimdota Straujuma domā, ka veselības nozari varētu padarīt par prioritāti 2017. gadā: «Es redzu iespējas veikt sociālās apdrošināšanas iemaksu pārdali par labu veselības nozares finansējumam, pakāpeniski virzoties uz obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu tuvāko gadu laikā.»
Finanšu ministrs norāda: priekšnoteikums tam, ka 2017. gadā varētu ieviest obligāto veselības apdrošināšanu un veselības aprūpei novirzīt daļu no strādājošo sociālajām iemaksām, ir fakts, ka tad šīs sociālās iemaksas veiks par visiem strādājošajiem, ieskaitot mikrouzņēmumu darbiniekus. Tas dos papildu ieņēmumus sociālajam budžetam. Lai gan valdība apņēmusies reformēt sociālās apdrošināšanas sistēmu, pagaidām vēl ieceres ir visai neskaidras, zināms, ka sociālo likmi, kas pašlaik vispārējā gadījumā ir 34,09 procenti un kas sadalās pa sociālās apdrošināšanas veidiem, piemēram, 1,14 procenti no tās aiziet vecāku apdrošināšanai, pensiju apdrošināšanai – turpat 25 procenti, varētu pārdalīt un kādu procentu novirzīt veselībai. Pēc J. Reira teiktā, nauda, kas no sociālā budžeta nonāktu veselības jomai, tiktu tērēta noteiktiem mērķiem – pacientu līdzmaksājumu samazināšanai, kompensējamo medikamentu apmaksai un citiem mērķiem.
Pašlaik sociālajā budžetā ir uzkrājums, līdz gada beigām tas sasniegs pusmiljardu eiro. Labklājības ministrs nenoliedz, ka viens no iemesliem, kāpēc ir vēlme veselības nozares finansējumu palielināt tieši ar sociālā budžeta naudu, ir tas, ka šajā budžetā atšķirībā no valsts pamatbudžeta ir uzkrājums un pašlaik izmaksas ir mazākas nekā ieņēmumi. «Lai mēs justos pavisam droši, uzkrājumam vajadzētu būt vismaz viena gada izmaksu apmērā, kas ir 2,2 miljardi eiro. Ja ekonomika attīstās līdzšinējā tempā, to varētu sasniegt 2025. gadā,» saka
U. Augulis. Valdība nolēmusi, ka ministrijām, savstarpēji sadarbojoties, jāizvērtē un jāmēģina rast risinājums veselības aprūpes finansēšanai. «Ja mēs skatāmies uz sociālo budžetu, pie esošās likmes tas, visdrīzāk, nav izdarāms, jo ar likmi ir paredzēts atbalsts tiem sociālās apdrošināšanas veidiem, par kuriem iedzīvotāji veic iemaksas. Kaimiņvalstīs, kur veselība tiek finansēta no sociālām iemaksām, likme ir augstāka. Mums jāizdomā, vai varam esošās likmes ietvaros to izdarīt vai nevaram,» saka ministrs. Teorētiski var runāt par pusprocentu no sociālās likmes, bet esot jāskatās uz makroekonomiskajām prognozēm, kā veidosies nodokļu ieņēmumi, kā arī jāatbild uz jautājumu: ko no sociālā budžeta vēlamies finansēt veselības aprūpē? «Nevēlētos, lai tiktu izjaukta sistēma, nezinot, ko mēs vēlamies panākt,» piebilst ministrs.