Valdībai ir zināms, kā rīkoties, ja Krievija vērsīs sankcijas pret Latviju, šodien žurnālistiem pēc valdības sēdes paziņoja Ministru prezidente Laimdota Straujuma.
Ir trīs aprēķini ar nozarēm par iespējamo rīcību un ir sagatavots iespējamais rīcības plāns, kā rīkoties, ja parādīsies lielāki riski tautsaimniecībai, skaidroja Straujuma. Viņa gan atteicās nosaukt konkrētās nozares, kuras varētu izjust iespējamās sankcijas, lai nesaceltu lieku ažiotāžu.
Pāragri arī esot runāt par konkrētiem skaitļiem - cik lieli zaudējumi varētu būt, jo nav skaidrs, kā attīstīsies situācija. "Es šobrīd negribētu un nerunāšu par skaitļiem," uzsvēra valdības vadītāja. Viņa piebilda, ka patlaban runa ir tikai par riskiem.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka Eiropas Savienība piesardzīgi vērtē ekonomisko sankciju īstenošanu pret Krieviju.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) uzsvēra, ka, ja uz politiskām sankcijām Krievija piemēros ekonomiskās sankcijas, tad būs pamats Eiropas Savienībai (ES) apsvērt daudz nopietnāku sankciju īstenošanu. Diplomātijā parasti ir pierasts, ka tiek atbildēts ar proporcionālām sankcijām, kas nozīmē kādu ES amatpersonu iekļaušanu Krievijas melnajā sarakstā.
Komentējot Latvijas attieksmi pret sankcijām, Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvijai ir jābūt aktīvai, ne histēriskai starptautiskās sabiedrības loceklei. Viņš atgādināja, ka arī 1930.gadā Latvija tikai noraudzījās visā un klusēja, un tad pienāca 1941.gads.
Politiskās sankcijas vēl nav noslēgušās, un tikai tad, ja ES un visas dalībvalstis sapratīs, ka tas nestrādā, tad būs arī sankciju trešā fāze, skaidroja Rinkēvičs. Paredzams, ka ES šonedēļ jau varētu precīzi iezīmēt datumus nākamajiem soļiem.
Valdība arī vienojusies, ka katru otrdienu turpmāk notiks valdības slēgtās sēdes, kurās visi valdības locekļi spriedīs par tautsaimniecības un drošības riskiem saistībā ar notikumiem Ukrainā. Tāpat tiks sasauktas valdības ārkārtas sēdes, ja būs tāda nepieciešamība. Straujuma atklāja, ka sākotnēji viņai bijis nolūks izveidot darba grupu no atsevišķiem valdības locekļiem, kas izvērtētu iespējamos riskus. Taču visi valdības locekļi izteikuši vēlmi piedalīties darba grupā, tāpēc pieņemts lēmums par slēgto valdības sēžu organizēšanu katru otrdienu.
Valdības locekļi tikšot regulāri informēti par situācijas maiņu.
Premjerministre arī lūgusi tuvākajās dienās noorganizēt visu trīs Baltijas valstu premjeru tikšanos, lai kopīgi koordinētu turpmāko rīcību saistībā ar situāciju Ukrainā un Krievijas rīcību.
Kā ziņots, ES un ASV pirmdien vērsušas sankcijas pret Krievijas un Krimas amatpersonām, kuras tiek vainotas Ukrainas krīzē.
ES dalībvalstu ārlietu ministri pirmdien vienojās par sankcijām, kuras tiks vērstas pret 21 Krievijas un Krimas amatpersonu, kas tiek vainotas Ukrainas krīzē. Savukārt Savienotās Valstis pirmdien paziņoja, ka vērsīs sankcijas pret septiņām augstām Krievijas valdības amatpersonām un parlamenta deputātiem, reaģējot uz centieniem anektēt Ukrainai piederošo Krimas pussalu.
Šāds lēmums pieņemts pēc svētdien Krimā notikušā referenduma, kurā saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem 97% vēlētāju atbalstīja atdalīšanos no Ukrainas un pievienošanos Krievijai.