Ukrainas kara 978. diena. Jaunākā informācija [papildināts 22:02]

© Freepik

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 28. oktobrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

22:02 Ukrainas prezidents Vladimirs Zelenskis sacīja, ka Irāna vēl nav sagādājusi Krieviju ar savām raķetēm, taču valstis par to risina sarunas.

20:31 Horvātijas vicepremjers un aizsardzības ministrs Ivans Anušičs parakstīja saprašanās memorandu ar Vācijas aizsardzības ministru Borisu Pistoriusu, kura ietvaros Horvātijas puse saņems tankus Leopard 2A8 apmaiņā pret aprīkojumu, kas tiks nodots Ukrainai. Anušičs pauda cerību, ka šī projekta īstenošana sāksies ļoti drīz.

19:41 28. oktobra vakarā Krievijas armija kārtējo reizi veica uzbrukumu ar bezpilota lidaparātiem Ukrainas teritorijai.

18:05. Belgrada kā humāno palīdzību nodos Ukrainai ģeneratorus un transformatorus 8,4 miljonu eiro vērtībā, paziņojis Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs.

"Mēs Ukrainai esam savākuši ģeneratorus un transformatorus 8,4 miljonu eiro vērtībā," intervijā kanālam "Prva TV" pavēstīja prezidents.

17:16. Lielbritānijas valdība pirmdien piemērojusi sankcijas trim Krievijas sabiedrisko attiecību aģentūrām un to vadībai par mēģinājumiem "graut un destabilizēt Ukrainu un tās demokrātiju".

Londona paziņoja, ka vēršas pret Krievijas valsts finansēto kompāniju "Social Design Agency" (SDA), tās partneruzņēmumu "Structura" un uzņēmumu "Ano Dialog", kā arī pret trim augstākā līmeņa vadītājiem katrā no tām. Londona skaidroja, ka visas trīs kompānijas mēģinājušas kaitēt Ukrainai, un SDA arī mēģinājusi "kūdīt uz protestiem pusducī Eiropas valstu".

Paziņojot par kārtējām sankcijām, Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Lamijs apsūdzēja Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par "neveikliem un neefektīviem centieniem mēģināt uzkurināt nemierus", lai destabilizētu Ukrainu. "Šīs sankcijas sūta skaidru vēstījumu - mēs necietīsim jūsu melus un iejaukšanos," viņš piebilda.

16:00. NATO ģenerālsekretārs Marks Rite pirmdien nosodīja Ziemeļkorejas karavīru iesaistīšanu Maskavas uzsāktajā karā pret Ukrainu, norādot, ka tā ir bīstama kara paplašināšana, kas liecina par Krievijas diktatora pieaugošo izmisumu.

14:33. Ziemeļkorejas ieroču piegādes Krievijai mērāmas miljardos dolāru, pirmdien paziņojis Frīdriha Naumana fonds (FNF). Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā 2022.gada februārī Ziemeļkoreja nodevusi Maskavai ieročus par 1,7 līdz 5,5 miljardiem ASV dolāru, lēš vācu domnīca. Phenjanas ienākumi no militārās sadarbības ar Krieviju varētu pieaugt vēl par vairākiem simtiem miljoniem dolāru, ja karā pret Ukrainu tiktu iesaistīti arī Ziemeļkorejas karavīri, teikts FNF ziņojumā.

12:50. Ir nekavējoties jāatceļ ierobežojumi Ukrainai piegādāto ieroču izmantošanā - tā vizītes laikā Ukrainā uzsvēra Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Mārtiņš Staķis kopā ar EP Drošības un aizsardzības apakškomitejas (SEDE) delegācijas pārstāvjiem. SEDE deputātu delegācija piektdien, 26. oktobrī un sestdien, 27. oktobrī apmeklēja Ukrainas galvaspilsētu Kijivu.

“Ukrainai pašlaik nepieciešami nevis turpmāki solījumi, bet ātra rīcība. Pirmkārt rietumvalstu ieroču piegādēm jānotiek laikus, nevis atpaliekot no pašu valstu solītajiem piegādes grafikiem. Otrkārt Ukrainai ir jāļauj izmantot Rietumu ieročus pret militāriem mērķiem Krievijas teritorijā. Panākt taisnīgu mieru Ukrainai varēsim, tikai īstenojot izlēmīgu stratēģiju - Krievija saprot vienīgi spēka valodu. Rietumiem jābeidz baidīties,” norāda M.Staķis.

12:02. Krievijas okupētajā Berdjanskā pilsētā Zaporožijas apgabalā svētdien, 27.oktobrī, tika uzspridzināts dzelzceļa tilts, vēsta pravda.com.ua.

10:45. Krievijā aizdomās par kukuļņemšanu aizturēts bijušais Aizsardzības ministrijas Sakaru pārvaldes priekšnieks ģenerālmajors Aleksandrs Oglobļins, pavēstīja Izmeklēšanas komiteja. Kopš 2024.gada aprīļa Krievijā ir aizturētas vairākas augsta ranga militārpersonas.

Aizsardzības ministra vietnieks Timurs Ivanovs, Aizsardzības ministrijas Galvenās personāla pārvaldes vadītājs ģenerālleitnants Jurijs Kuzņecovs un Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieka vietnieks ģenerālleitnants Vadims Šamarins aizturēti kukuļošanas lietās.

09:27. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 690 720 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1680 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 9120 tankus, 18 395 bruņutransportierus, 19 872 lielgabalus un mīnmetējus, 1240 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 984 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 329 helikopterus, 17 867 bezpilota lidaparātus, 2625 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 27 660 automobiļus un autocisternas, kā arī 3556 specializētās tehnikas vienības.

08:20. Krievijas okupētajā Krimā naktī uz pirmdienu dārdēja spēcīgi sprādzieni, vēsta "Telegram" kanāli un okupantu pārstāvji.

Okupācijas iestādes arī ziņoja par raķešu draudiem, Sevastopolē izsludināta gaisa trauksme. Līdz 20 sprādzieniem bija dzirdami Džankojā un tās rajonā, bet līdz astoņiem sprādzieniem - Simferopoles un Krasnohvardijskes rajonos, Hvardijskes ciemā un Simferopolē lidostas rajonā. Vietējie iedzīvotāji ziņoja, ka pirmais sprādziens Hvardijskē "bija ļoti spēcīgs".

07:09. Krievijā Voroņežas apgabalā pēc Ukrainas dronu trieciena izraisījies ugunsgrēks Annas ciema spirta rūpnīcā, pirmdien vēsta Krievijas mediji.

Par to, ka dronu trieciena rezultātā izraisījies ugunsgrēks Annas spirta rūpnīcā, ziņo vietējie iedzīvotāji.

00:10. Krievijas diktators Vladimirs Putins svētdien paziņoja, ka Aizsardzības ministrija strādā pie dažādiem veidiem, kā reaģēt, ja ASV un to Rietumu sabiedrotie apstiprinās Ukrainas tālas darbības triecienus dziļi Krievijas teritorijā ar Rietumu ieročiem, atsaucoties uz Putina interviju propagandistam Pāvelam Zarubinu, ziņo "European Pravda".

Putins Zarubinam sacīja, ka vēl ir pāragri spriest, kā tieši Krievija reaģēs uz šādu lēmumu. Bet, viņš teica, ka Maskavai "būs" jāreaģē.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais