Cepuri nost to slimnīcu priekšā, kuras vispār var algas mediķiem paaugstināt, tā par izveidojušos situāciju gada sākumā ap solījumu paaugstināt par 10 procentiem atalgojumu visiem medicīnas darbiniekiem Neatkarīgajai saka veselības darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris.
Informācija, kas ir arodbiedrību rīcībā, liecina: slimnīcām ir lielas problēmas nodrošināt valdības nolemto algu palielinājumu – grūtības ir gan celt minimālo darba algu, kurai no šā gada janvāra jābūt 320 eiro, gan nodrošināt Veselības ministrijas publiski apsolīto algu pieaugumu visām ārstniecības personām vidēji par 10 procentiem.
Gada sākumā Nacionālā veselības dienesta (NVD) vadītājs Māris Taube klāstīja, ka valsts budžetā ir paredzēts papildu finansējums medicīnas darbinieku atalgojumam. To nodrošināšot tarifu pieaugums par 6,4 procentiem. Tarifā bez atalgojuma komponenta ietilpst arī medikamentu apmaksa, slimnīcu komunālie maksājumi, tehnoloģiju izmantošana un citi faktori. Saskaņā ar plānoto ārstiem 745 eiro vietā jāsaņem 846 eiro par pamata likmi, ārstniecības un aprūpes personālam (medicīnas māsām) 446 eiro vietā 506 eiro, savukārt atbalsta personālam 298 eiro vietā 338 eiro.
Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgeņijs Kalējs norāda, ka praktiski visās slimnīcās izveidojusies situācija, ka šim gadam paredzētais finansējums jeb līguma apjoms neļauj palielināt darba samaksu atbilstoši valdības noteikumiem. Veselības ministrijā (VM) Neatkarīgajai gan skaidro, ka 2014. gadā mediķu darba samaksas paaugstināšanai paredzēti 22 miljoni eiro, vēl 5,6 miljoni eiro tieši minimālās algas paaugstināšanai. «Zemākās algas noteikti jāvar palielināt, bet par citām algām problēma varētu būt apstāklī, ka daudzām ārstniecības personām atalgojums ir bijis lielāks nekā noteiktais minimums atbilstošai kvalifikācijai. Šiem mediķiem pieaugums varētu būt neliels vai nebūt nemaz,» skaidro VM pārstāvis Oskars Šneiders, «tas, kādā veidā iedoto naudu sadala un cik spēj palielināt algas, ir slimnīcas vadības uzdevums.» 10 procentu pieaugums ir «vidēji», tātad ne visiem.
Pēc NVD datiem, 90 procenti slimnīcu jau ir noslēgušas līgumus par valsts pakalpojumu sniegšanu. Tieši šie līgumi paredz, par kādu tarifu un cik lielā apjomā slimnīcas šogad strādās. Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs pastāstīja, ka Vidzemes slimnīca slēgs līgumu par ambulatoro pakalpojumu sniegšanu un par medicīniskās aprūpes mājā nodrošināšanu. «Taču attiecībā uz līgumu par stacionāra pakalpojumu sniegšanu esam nosūtījuši priekšlikumus par izmaiņām. Trešdien plānojam tikties ar veselības ministri un pārrunāt līguma nosacījumus. Arī mēs nevaram nodrošināt ārstniecības personām algas palielinājumu par 10 procentiem. Darba samaksu no janvāra plānojam indeksēt par 5 procentiem,» sacīja U. Muskovs. Prioritāte ir minimālās algas pieaugums darbiniekiem, kuru atalgojums bija mazāks par 225 latiem. Stradiņa slimnīca minimālo algu nodrošinās atbilstoši likumam, apliecināja slimnīcā, taču algas pieaugumu kopumā plānots risināt pakāpeniski. Preiļu slimnīca aplēsusi, ka varēs palielināt tikai atbilstoši minimumam.
Dati no slimnīcām ir dažādi, tāpēc arodbiedrība plāno apkopot informāciju, kādas algas mediķi būs saņēmuši par janvāri, saka V. Keris. Taču pamatproblēma ir skaidra: ar nepietiekamu finansējumu mēģina paveikt neiespējamas lietas. VM ir piešķīrusi papildu naudu tikai zemāko darba algu palielinājumam, taču, plānojot mediķu algu palielinājumu, neesot ņemts vērā, ka veselības aprūpē atalgojums veidojas no darba algas (70%) un piemaksas (30%). «Deficīts ir apmēram 80 eiro uz vienu nodarbināto,» teic V. Keris, «jaunie līgumi ir dramatiski – iedod vienu tarifu, it kā palielinātu, bet no tā slimnīcai jāsedz gan algu pieaugums, gan plānotais elektroenerģijas izmaksu kāpums, nerunājot par visu pārējo. Mēs paātrinātā tempā tuvojamies kolapsam.» Viņš atgādina: pērn taču neviens neteica, ka slēgs kādu slimnīcu, ka samazinās pakalpojumus, atlaidīs ārstus, gluži otrādi – solīja, ka naudas būs arvien vairāk. Taču piedāvātie līgumi praktiski spiež slimnīcām lemt šādā virzienā.