"Čipsis un Dullais" vilina ar "latviešu romantiskās mūzikas jaunā viļņa šlāgeriem"

© Publicitātes foto

Gada pēdējā mēneša pirmajā datumā uz savu līdz šim lielāko grupas koncertu prestižajā koncertzālē “Palladium” aicina “latviešu romantiskās mūzikas jaunā viļņa šlāgera” (pašu definējums) grupa “Čipsis un Dullais”. Par godu tam duets šonedēļ sarīkoja tikšanos latvju mūzikas industrijā tik aizmirstā formātā kā klātienes preses konference.

Bez šerbeta un pomelo nekādi!

Grupas “Čipsis un Dullais” preses konference notika zīmīgā vietā un zīmīgā atmosfērā - kultūras namā “Atmoda”, kur savulaik mitinājās odiozā izklaides vieta “Sarkans” un ko šobrīd apsaimnieko bijušie “ļeņingradieši”, un pie galdiem, uz kuriem centrālajā vietā dižojās šerbets un pomelo - par godu grupas pazīstamākajai dziesmai “Kad meitene skumst”. Jā, kāpēc grupa, nevis duets, kas patiesībā ir “Čipsis un Dullais”? Jo grupa varot prasīt lielāku honorāru nekā duets - ar absolūti nopietnām sejām klāstīja abi mūziķi, atgādinot par Sandi Kiopu, kurš taču būtībā viens pats personificējis grupu “Titāniks”… Starp citu, “čipšu” koncertā “Palladium” uz skatuves būšot pat seši cilvēki, bet tas esot tikai šāds ekskluzīvs izņēmums, jo “Č&D” turpinās divatā.

Par preses konferenci, ko paši mūziķi dēvēja arī par klases vakaru - valde un padome esot lēmusi, ka pirms koncerta šādi vajagot satikties, un abi rātni un paklausīgi tam arī piekrituši. Turklāt vajadzējis pareklamēt arī savu T kreklu partiju un to, ka “tie, kuriem “besī” internets, [uz koncertu] var nopirkt arī papīra biļetes”.

Jaunā šlāgera pirmrindnieki atklāj savas identitātes

No oficiālās biogrāfijas. “Čipsis un Dullais” ir latviešu mūzikas duets, kas lielākoties izpilda dziesmas žanrā, ko paši dēvē par jaunā viļņa šlāgeri. Šo duetu veido rokmūzikā daudz redzējuši mūziķi - vokālists/taustiņnieks Mārtiņš Ābols (“SoundArcade”) un vokālists/ģitārists Ģirts Strumpmanis (“S.I.L.S.”, “Sonntags Legion”), kas šajā atraktīvajā pasākumā apvienojās 2005. gadā. Tas esot noticis, automašīnā braucot uz Kuldīgu, un mūziķi izteica tādu kā vāji slēptu aizvainojumu, ka šim notikumam par godu šajā pilsētā viņiem nav uzstādīta piemiņas zīme kā Artim Dvarionam. “Vai kā Ēvaldam Valteram,” aizprātojās tandēms.

Starp citu, kurš no abiem īsti ir Čipsis, bet kurš - Dullais? Pēc nelielas tincināšanas tika panākta atzīšanās, ka Mārtiņš esot Čipsis, bet Ģirts - Dullais. “Mums dažkārt prasa, kāpēc tā, jo viņš taču ir divkārt dullāks! Jā, bet viņš ir arī čipsīgāks!” skaidroja Ģirts.

Plāns - ne vairāk par vienu jaunu dziesmu gadā

Grupas “Čipsis un Dullais” koncerts 1. decembrī “Palladium” notiks, lai svinētu labāko dziesmu izlases “Zelta večuki” iznākšanu vinila formātā - šo plati ierobežotā tirāžā varēs iegādāties koncerta norises dienā. Plates satura komplektācija noritējusi, balstoties uz hronometrāžu - katrā pusē jābūt pa 20 minūtēm skaņu materiāla, un, ja kāda dziesma bijusi par īsu vai par garu, tā palikusi aiz šī apkopojuma borta.

Savukārt koncertā gan tiek solīts, “bagātinot, bet neietekmējot dziesmu orģinālo skanējumu, izpildīt visas līdz šim nospēlēšanas vērtās dueta “Čipsis un Dullais” dziesmas - arī tās, kuras netika iekļautas šajā labāko dziesmu izlasē”. Jāatgādina, ka, paliekot uzticīgi paši sev, grupa cenšas nesacerēt vairāk par vienu dziesmu gadā, un 2023. gada dziesma ir “Saku nesaku nekad”, kas ierakstīta kopā ar producentu Gati Zaķi. “Mēs neesam pārgalvīgi, bet garlaicīgu dzīvi dzīvot ir garlaicīgi, tāpēc kāpjam ārā no savas komforta zonas un darām to, kas jādara,” filozofē Čipsis un Dullais. “Jaunā dziesma ir par to, ka kategorisms ir ierobežojošs, un īstu brīvību var piedzīvot, tikai atstājot sev iespējas.”

Publicitātes foto

Citē Makgregoru un sacenšas ar Paulu

Ja par grupas diskogrāfiju, tad 2012. gadā duets izdevis debijas studijas albumu “P.S. es Tevi mīlu”, savukārt 2020. gada jūnijā otro lieldarbu “Bravo!”, kas tika nominēts Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvai “Zelta mikrofons 2020” kategorijā “Šlāgermūzikas albums”. Turklāt tas pat bija viens no galvenajiem favorītiem uz “mikrofona” saņemšanu - vinnēja Raimonda Paula un Andra Bērziņa “Es šonakt sēdēšu uz jumta”. Arī nākotnē viņi turpināšot tādā pašā garā, proti, radīt pa vienai dziesmai gadā - ā, bet vēl viņi skatoties teātra virzienā, varbūt iesaistīties mūziklā. Šajā sakarā, bet varbūt citā kontekstā, Ģirts jeb Dullais citēja slaveno cīkstoni Kolinu Makgregoru: “Es nekad nezaudēju: es vai nu vinnēju, vai iegūstu pieredzi.”

Par savu mērķauditoriju runājot - “tā mums ir kā lielveikalam - visi!”. Par jau daudzkārt pieminēto preses konferenci jeb klases vakaru - tā iznākumu rezumējot, tika konstatēts, ka “runāšana - sudrabs, klusēšana - zelts, dziedāšana - bitkoins”, tāpēc Čipsis ar Dullo ķērās pie instrumentiem. Izskatās, ka arī koncertā nebūs garlaicīgi. “Esam gatavi savam līdz šim lielākajam muzikālajam izaicinājumam. Šis būs neaizmirstams un vienreizējs koncerts, jo nākamgad mums jau būs viena jauna dziesma un visas nākamās koncertprogrammas vairs nebūs tāda kā šī - pirmā un leģendārākā. Tiekamies!”

P.S. Ja nu kādam šis teksts no saturiskā viedokļa liekas aizdomīgs, tad tas ir balstīts uz reāliem notikumiem, reāliem citātiem un reāliem cilvēkiem. Tikai nopietni uztvert gan to nevajadzētu.