Lai gan par virsrakstā minēto šo rindu autoram droši vien prasītos noraut galvu – un ļoti pamatoti –, biļešu pārdošanas dati liecina, ka tas ir gluži loģisks jautājums: uz “The Cure” biļetes vēl ir, savukārt uz “Måneskin” tās nozuda gaismas ātrumā.
Pagājušās nedēļas sensacionālākā mūzikas ziņa - 2022. gada 6. oktobrī “Arēnā Rīga” notiks leģendāro “The Cure” koncerts - materializējās ar 10. decembrī uzsākto biļešu tirdzniecību. “Kā pērk? Grēks sūdzēties! Bet biļetes vēl ir,” smaida koncertaģentūras “L Tips Agency” pārstāve Līva Toniņa. Rīkotāji droši vien vēlētos straujākus biļešu pārdošanas apjomus tieši Latvijas publikas vidū, jo provizoriskie dati liecina, ka aptuveni puse biļešu pircēju ir no ārzemēm, turklāt ne tikai no Baltijas valstīm, bet arī Vācijas, Lielbritānijas u.c. - “The Cure” ir sava noturīga fanu armija, kas droši vien braukās grupai līdzi pa visu Eiropu.
Šāds jautājums par biļešu tirdzniecību radās, aizkulisēs padzirdot mītus, teikas un leģendas (un mazliet šausmu stāstus) par biļešu tirdzniecību uz Eirovīzijas uzvarētāju, itāļu grupas “Måneskin” koncertu, kas 14. martā notiks “Arēnā Rīga”. Uz to tikt gribētāji vairākas reizes “uzkāruši” biļešu tirdzniecības serverus, un pieprasījums vismaz trīskārt pārsniedzis piedāvājumu. Piemēram, uz Eda Šīrana koncertu Rīgā reģistrēti aptuveni 27 000 pieprasījuma klikšķu minūtē, bet uz “Måneskin” - pat 35 000. Tiesa, itāļi arēnā plāno uzstāties tā saucamajā mazajā konfigurācijā, kas nozīmē, ka pārdošanā tika izlikts tikai aptuveni 5000 biļešu (uz “The Cure” arēna būs vaļā “līdz kājai” - aptuveni 11 000 biļešu), turklāt lielu daļu biļešu izķēra kaimiņi no Lietuvas, kur “Måneskin” uzstāšanās nav paredzēta.
Pēc “L Tips Agency” datiem, iepriekšpārdošanā līdz pat aptuveni 75% biļešu vēlējušies rezervēt lietuvieši, bet latvieši uz biļešu iegādi bijuši krietni vien atturīgāki. “Måneskin” fenomens joprojām ir aktuāls visā Eiropā - patlaban viņu mūzikas straumējumu skaits dažādās platformās sasniedzis gandrīz 3,5 miljardus, un “Spotify” vien ir 43 miljoni ikmēneša klausījumu. Savu tūri pa 16 Eiropas pilsētām “Måneskin” sāks 6. februārī ar uzstāšanos Londonas “02 Academy Brixton”, bet to noslēgs 14. martā tieši Rīgā. Iepretim šiem koncertiem un arī sekojošajiem 13 pasākumiem dzimtajā Itālijā (tur tūre noslēdzas aprīļa beigās) jau sen iepretim rakstīts “sold out” - visas biļetes izpārdotas.
Aizkulišu stāsti par biļešu tirdzniecību uz koncertu Rīgā tiešām līdzinās varoņteikām. Proti, mātes un tēvi kaimiņvalstīs esot kooperējušies, lai jau laikus nodrošinātu savu atvašu nokļūšanu uz Latviju (kurš ies līdzi uz koncertu, kurš vedīs, kurš auklēs mājās palicējus utt.), bet, kad biļetes tirdzniecībā beigušās, sekojuši uzstājīgi zvani organizatoriem, kā pie tām tikt pa “sānu durvīm”. Un fonā dzirdamas blakus stāvošo 8-12 gadus veco meitu raudas… No auditorijas vidējā vecuma viedokļa raugoties, ko līdzīgu “Måneskin” koncertam “Arēna Rīga” laikam vēl būs piedzīvojusi tikai 2007. gada 1. septembrī, kad tur uzstājās vācu tīņu rokgrupa “Tokio Hotel”…
Iespējams, ka lietuvieši vispār ir kārāki uz koncertu apmeklēšanu, jo arī uz 21. jūnijā Kauņas arēnā “Žalgiris” (tajā ir vietas 14 000-15 000 klausītājiem) plānoto popzvaigznes Dua Lipas koncertu biļetes izpirktas vienā dienā - diez vai pie mums šī dziedātāja būtu tik interesanta. Taču pieprasījums uz koncertiem ir arī pie mums. Kā stāstīja Līva Toniņa, “vienmērīgi labi pārdodas” biļetes gan uz 22. jūnijā Siguldas pilsdrupu estrādē plānoto “Placebo” koncertu, gan uz vairākas reizes pārcelto un uz 20. maiju “Arēnā Rīga” beidzot nolikto “OneRepublic” uzstāšanos, gan uz citiem pasākumiem. “Ir cilvēki, kas esošajā situācijā nepērk neko, jo nezina, kādi būs epidemioloģiskie nosacījumi, tāpēc biļešu iegādi atliek uz pēdējo brīdi, taču ir acīmredzot situētāki un aktīvāki cilvēki, kas pērk biļetes tāpat kā iepriekš, jo priecājas par to, ka koncertdzīve beidzot sāk atgriezties iepriekšējā līmenī,” latvju klausītāju biļešu iegādes paradumus komentēja Līva. Savdabīgs katalizators būs 1. jūnijā Mežaparka Lielajā estrādē paredzētais vērienīgais “Imagone Dragons” koncerts, ko gan rīko “FBI” un “Positivus” - cik biļešu izpirks uz to?
Kopumā visā Baltijā šobrīd aktīvāki uz biļešu iegādi ir jaunieši, kuri ir paļāvīgāki attiecībā uz to, ka koncerti tiešām notiks - vidējās un vecākās paaudzes klausītāji ir piesardzīgāki, jo viņus visi šie kovidierobežojumi ir teju piebeiguši. Ja salīdzina trīs Baltijas valstis, tad Latvijā koncertu jomā ir visdrūmākā situācija: aptaujātie koncertu organizatori minēja, ka mēs esam priekšai diametrāli pretējā ķermeņa vietā, jo biļešu pārdošanas dati daudzkārt atpaliek no igauņiem un lietuviešiem. Iemesls? Piemēram, Igaunijā un Lietuvā ne brīdi nav bijis tik drakonisku ierobežojumu attiecībā uz izklaides dzīvi, arī šobrīd sertifikātu īpašnieki var bez bēdām apmeklēt pasākumus (nupat uz basketbola komandas “Žalgiris” spēli Kauņas arēnā sabija ap 15 000 cilvēku), bet pie mums ir mistiskas brīvās rindas, brīvie krēsli utt. Cilvēki ir sākuši atradināties apmeklēt kultūras pasākumus. Ja no kaimiņvalsts doties uz koncertu pie mums ir gatavi vairāk cilvēku nekā vietējie, tad kaut kas te nav kārtībā…
Nobeigumā vēlreiz jāatgriežas pie “The Cure” koncerta, jo “L Tips Agency” ir apkopojuši piecus interesantus iemeslus, kāpēc noteikti vērts apmeklēt Roberta Smita & Co uzstāšanos un kāpēc biļešu iegādi neatlikt uz vēlāku brīdi:
