Personības

Aleksandrs Seržants ir mākslinieks. Viņa darbi tikuši izstādīti Rīgā, Amsterdamā, Maskavā, Belgradā, Ļeņingradā, dažādās Vācijas pilsētās.

«Festivāla laikā cenšamies parādīt gan sava orķestra daudzveidību, gan aktuālāko, kas šobrīd ir pasaules pūtēju orķestru mūzikā. Turklāt atskaņojam tādu mūziku, ko Latvijā varam piedāvāt tikai mēs – jo neviens cits tāda līmeņa un tāda tipa mūziku nevar nospēlēt,» saka orķestra Rīga diriģents un mākslinieciskais vadītājs Valdis Butāns.

Kad bija pienācis brīdis izvēlēties profesiju, Aleksejs Naumovs neīstenoja vienu no saviem sapņiem – kļūt par kino operatoru, bet turpināja mākslas ceļu un iet to jau vairāk nekā 40 gadu.

Piektdien, 23. februārī, Valmieras teātrī (VT) pirmizrāde jauniestudējumam Vidzemnieki, kas tapis pēc Rūdolfa Blaumaņa mazāk zināmo stāstu motīviem. Šis ir režisores Indras Rogas pirmais darbs VT, kopš viņa pērn kļuva par šā teātra māksliniecisko vadītāju. Izrādes veidotāji sola «citādu Blaumani – atraktīvu, krāšņu un muzikālu». «Kaut arī stāsti ir sarakstīti gandrīz pirms simts gadiem, tie ir par mums pašiem – latviešiem –, mūsu ikdienas cīņām, bēdām, šaubām, priekiem, ilgām un sapņiem. Blaumanis tik ļoti ir mīlējis latviešu cilvēka dvēseli un tā sarežģīto, pretrunīgo dabu, vienlaikus nebūdams akls – līdzās baltumam redzēdams arī melnumiņus, kas brīžiem spēja sagandēt vai visu cilvēka mūžu, ka tā bija kļuvusi par viņa vienīgo un vissvarīgāko vielu,» saka režisore Indra Roga.

Viena no interesantākajām grāmatu prezentācijām nedēļas nogalē notiekošajā Latvijas grāmatu izstādē 2018, kas norisināsies Ķīpsalas izstāžu kompleksā, būs Aivara Kļavja vēsturiskās triloģijas Ceļš uz nezināmo zemi pirmā romāna Melnais akmens atvēršanas svētki sestdien pulksten 15. Autors atkal ķēries pie vēstures tēmas, izvēloties periodu, par kuru mēs nezinām gandrīz neko, tomēr šoreiz viņš raksta pusaudžiem. Pavisam droši var teikt – patiks arī pieaugušajiem.

«Es jau smejos, ka vienmēr, kad esmu prom no Latvijas, šeit kaut kas notiek – vai kāds demisionējis, vai valdība mainījusies... Tikko atgriezos no viesizrādēm Īrijā un esmu satriekta par to, kas noticis Latvijā. Man gan nav bijis laika iedziļināties, tāpēc neatļaušos komentēt, bet – tas atstāj iespaidu...» saka tautā mīlētā teātra un kino aktrise Olga Dreģe.

UNESCO paspārnē apkopotā statistika apgalvo, ka Žils Verns esot pasaulē otrais visvairāk izdotais rakstnieks pēc angļu detektīvliteratūras granddāmas Agatas Kristi. Ar šādu informāciju sākas teju vai katrs otrais rakstniekam veltītais tīmekļa informācijas resurss krievu valodā.

Fotogrāfa Gunāra Janaiša vārds daudziem asociējas ar leģendāro nedēļrakstu Literatūra un Māksla, kurā viņš strādāja teju 30 gadu, bet kopš valsts neatkarības atjaunošanas bijis saistīts arī ar Nacionālo teātri, Nacionālo operu un baletu, kā arī Dailes teātri. Tieši Dailes teātrī šobrīd apskatāma viņa darbu izstāde Bijums, bet apgādā Neputns nācis klajā unikāls izdevums Personības un laikmets – latviešu kultūras elites informatīvi un vizuāli blīvs fiksējums.

Šodien, 15. februārī, pirmo reizi Latvijā iespējams noskatīties Igora Stravinska operu Izvirtības hronika (The Rake’s Progress, 1951). Rīt jauniestudējumā galveno lomu dziedās mūsu operas trupas jaunais solists Mihails Čuļpajevs. «Pirmo reizi dzimšanas dienu svinēšu uz skatuves,» atzīst Mihails Čuļpajevs, kam 16. februārī apritēs 29 gadi.

Neatceros, kur un kas, bet reiz kāds mākslas eksperts nodēvēja Bruno Vasiļevski (1939–1990) par absolūto mākslinieku. Var debatēt, ko tas nozīmē, tomēr ārpus zinātāju loka, visticamāk, daudzi drīzāk pajautās – kas ir Bruno Vasiļevskis?

«Es esmu optimists un gribu tāds būt. Protams, arī man kādreiz uznāk reizītes, kad gribas domāt citādāk un citādāk skatīties uz lietām, jo liekas: nu, kāpēc tā, pasaulē tomēr nav taisnības... Bet tad ir vērtīgi pajautāt sev, ko pats esmu darījis, lai vismaz sajūtu līmenī pašam kaut kas būtu citādāk. Jā, ir jāsāk ar sevi,» sapratis Dailes teātra aktieris Gints Grāvelis.

«Vēl pirms trim četriem gadiem man likās, ka visu zinu un par visu varu izteikties, tikai ļaujiet, bet tagad esmu drusciņ nomierinājies. No vienas puses – es vairāk apzinos savu vērtību, bet no otras – esmu kļuvis piezemētāks,» atzīst Liepājas teātra aktieris Gatis Maliks.

Rakstnieces Janas Vagneres (1973) pirmais romāns Vongezers (2011) viņas dzimtenē Krievijā kļuva par dižpārdokli, ieguva vairākas nominācijas literārām prēmijām un balvas arī Francijā, ir tulkots 11 valodās, arī latviešu, un tiek gatavots izdošanai arābu valodā; tiek veidots astoņu sēriju seriāls pēc šā darba motīviem. Romāns Vongezers vēsta par grupiņu cilvēku, kas, glābjoties no vīrusa Maskavā, kurš jau izvērsies pandēmijā, dodas uz Karēliju, kur cer patverties drošībā. Apokaliptiskā romāna Vongezers turpinājums, romāns Dzīvi cilvēki, nāca klajā 2013. gadā, bet pērnā gada nogalē tika izdots rakstnieces jaunākais darbs – romāns Kurš nepaslēpās, pēc kura motīviem, jau zināms, tiks veidota filma.

«Tā ir liela lieta – izdarīt dzīvē pareizās izvēles. Un, ja man jāsaka pavisam godīgi, tā ļoti pret sirdi es tomēr savā dzīvē neesmu gājusi,» atklāj Dailes teātra aktrise Vita Vārpiņa. Viņai svētdien pirmizrāde teātra Mazajā zālē – Megas loma režisora Rolanda Atkočūna jauniestudējumā amerikāņu dramaturģes Betas Henlijas lugā Sirds noziegumi, kas Latvijā iestudēta pirmo reizi.

Mūžībā aizgājis kinorežisors un rakstnieks Aivars Freimanis, apstiprina Nacionālā kino centra vecākā referente Kristīne Matīsa.

Latvijas apaļās jubilejas gadskārtā savu sešdesmitgadi atzīmēs arī populārais muzikants Gunārs Meijers. Tikko no Lietuvas atsūtītā jaunā diska Saki man ar dzejnieka Leona Brieža un paša gaviļnieka divu dziesmu vārdiem un, protams, mūziku prezentācija notiks 21. martā Ogres kultūras centrā.

Šodien, 18. janvārī, savu 50 gadu jubileju atzīmē Jānis Bukums.

«Tulkojumā no latīņu valodas vārds «turbidus» nozīmē «satraukts, uzbudināts». Šis darbs rakstīts kontekstā ar Latvijas valsts simtgadi, un tajā es pats sev uzdodu jautājumu, vai mēs šai valstij svinēsim arī nākamo simtgadi, un manas sajūtas ir diezgan satraucošas,» saka jaunais komponists Jēkabs Jančevskis. Sestdien, 20. janvārī, Lielajā ģildē notiks Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts, un tajā pirmatskaņojums Jēkaba Jančevska skaņdarbam Turbidus.

Šodien kinoteātros un LMT straume visā Latvijā pirmizrāde ilgi tapušajai spēlfilmai Nameja gredzens. Divus ar pusi miljonus izmaksājušais, bet pēc filmas producenta Andreja Ēķa uzskata – vairāk vērtais, jo filmēšanas procesā daudz tika piesaistīts brīvprātīgo un nefinansiālu ziedotāju, kinoprojekts vēsta par Zemgales ķēniņu Nameju un viņa vadītajām zemgaļu brīvības cīņām pret krustnešiem. Filmas režisors Aigars Grauba uzsver: «Leģenda par Nameja gredzenu pierāda, ka mazā cilvēkā var būt milzīgs spēks, enerģija un pašcieņa.»

«Cik tad man īsti gadu? Astoņdesmit divi vai trīs? Man vienmēr jārēķina tas skaitlis,» spriež Raimonds Pauls. Vienojamies tomēr par astoņdesmit diviem. Maestro apskaužamā enerģija neliecina par tik lielu gadu skaitu. Runājam – kā vienmēr – par visu aktuālo. Bet, aplūkojot laika lokus un tajos ierakstīto, tomēr apstājamies pie šodien svarīgākā: lai priecīga dzimšanas diena, Maestro!

Leģendārais un tautā mīlētais komponists Raimonds Pauls 12. janvārī svinēs 82. dzimšanas dienu. Savā jubilejā Maestro nevis sēdēs dīki mājās pie svētku galda un uzņems ciemiņus, bet ar dziedātāju Dināru Rudāni un Latvijas Radio bigbendu iepriecinās klausītājus ar koncertu Dzintaru koncertzālē.

Par to, ka pazīstamā māksliniece Ilze Bindemane jau vairāk nekā desmit gadu neatlaidīgi cīnās ar vēzi, plašāka sabiedrība uzzināja pērnā gada rudenī, kad viņas brālis multimākslinieks Kaspars Bindemanis sociālajā vietnē Facebook uzrunāja savus draugus, aicinot uz labdarības koncertu Mazās Bindžas lielā cīņa. Saziedotie līdzekļi ļauj ar jaunu sparu stāties pretī slimībai un dod cerību, ka Mazā Bindža, kā viņu mīļi dēvē draugi, jau drīz izveseļošanās virzienā ies arvien platākiem soļiem.