Personības

«Nekad neesmu slēpusi savus gadus, nekad neesmu kaunējusies. Man ir 76 gadi. Es uzskatu, ka pēdējā desmitgade nav jāatzīmē, jo dzimšanas diena vairs nav nekāda prieka diena. Drīzāk skumīga, kad viens gadiņš nāk klāt,» atzīst Nacionālā teātra aktrise Rasma Garne.

«Šis gads man paliks atmiņā kā ļoti, ļoti radošs – ar jaunām lomām, ar daudzām izrādēm, tostarp ar atjaunoto dziesmuspēli Tobāgo!, ar ko vasarā izbraucām pa visu Latviju. Ir bijuši daudzi skaisti mirkļi, ļoti daudz darba, bet – ar patiesu gandarījumu,» atskatoties uz aizejošo 2017. gadu, secina Dailes teātra aktrise Indra Briķe. Rīt viņai apaļa dzīves jubileja.

Rudenī nosvinējusi savu 92. dzimšanas dienu, māksliniece Džemma Skulme, uzrunāta intervijai, atzīst, ka pēdējā laikā viņai ir īpaši ražīgs darba periods, bet sarunai laiku tomēr atrod. «Runāt man liek pienākuma sajūta – šobrīd par mākslu, tās nozīmību un vērtību ir jārunā visos iespējamos veidos un visās iespējamās vietās. Nav vienkārši šobrīd mākslai, jo atbalsts tai ir tik niecīgs,» uzskata gleznotāja Džemma Skulme. Mūsu saruna notiek dzimtas mājās Mežaparkā.

«Jau no bērnības esmu pieradusi, ka nevienos svētkos neesmu mājās. Dziedāju korī, folkloras kopā, grupā un svētkos vienmēr uzstājos – vai kultūras namā, vai mūzikas skolas zālē. Atceros, ka vecāki vienubrīd bija riktīgi dusmīgi, ka bērni svētkos nekad nav mājās,» stāsta populārā dziedātāja Elza Rozentāle.

«Visas grāmatas esmu rakstījusi, tās domājot gan tiem, kas pirmo reizi sāk interesēties par šīm tēmām, gan tiem, kas šajās sfērās jau «iesvaidīti». Jo tajās ir gan nopietnas lietas, gan sīkumi, gan praktiski padomi,» saka Iveta Galēja. Vairāk nekā 20 gadu strādājusi Radio SWH ziņu dienestā, bijusi tā vadītāja, bet pirms pieciem gadiem saņēmusies kardinālam solim, aizgājusi no stabila darba, pievērsusies grāmatu rakstīšanai, tulkošanai un kulinārijas meistarklašu vadīšanai.

Pēc iepriekšējiem Dziesmu svētkiem Latvijas Nacionālais kultūras centrs izveidoja lapu internetā katramsavutautasterpu.lv, kurā stāsta par latviešu tautastērpa izcelšanos, komplektēšanas un valkāšanas tradīcijām. Kad līdz nākamajiem Dziesmu svētkiem un valsts simtgades svinībām atlicis mazāk nekā gads, Neatkarīgā aicināja uz sarunu Tautas lietišķās mākslas eksperti Lindu Rubenu, lai uzzinātu, kādas sekmes ir šim projektam.

Pirms 60 gadiem tieši Ziemassvētkos kristītais komponists Arturs Maskats savā dzimšanas dienā šoreiz prom nemuks, kā tas bija viņa pusgadsimta jubilejā, bet būs, kā viņš pats saka, – mājās, uz skatuves. 20. decembrī Lielajā ģildē tiks atskaņoti skaņdarbi, kas komponista radošajā ceļā atstājuši zīmīgas zīmes, un jubilārs izvēlējies būt kopā ar tiem izpildītājmāksliniekiem, kuriem arī ir bijusi būtiska loma viņa dzīvē.

«Lai nākamajā gadā katram izdodas piedzīvot tādu notikumu, kas dāvā milzu prieku, ir svarīgs pašam. Lai valda miers un saticība. Lai mēs vairāk smaidītu,» – ar šādu vēlējumu sev un citiem šo gadu pavada un jauno gadu sagaida diriģente Aira Birziņa. Ziemassvētki, kā allaž, viņai ir īpaši blīvs darbs periods, jo tiek gādāts par svētkiem citiem.

Vokālā grupa FRAMEST kopā ar Raimondu Paulu Ziemassvētku gaidīšanas laikā nodod klausītājiem nebēdnīgu dziesmu “Lāstekas kad krīt"

«Es esmu pamanījis, ka reizēm cilvēkā ir rūķis un reizēm rūķis ir arī cilvēks. Un reizēm Dievs lieto cilvēkus par eņģeļiem. Ir visādi. Bet tas, ko Ēriks Kūlis liek rūķiem darīt, ir uzvedināt nebēdņus uz pareizām taciņām un izglītot aplamīšus,» teica Dailes teātra režisors Kārlis Auškāps. Svētdienas pievakarē pēkšņi pārstāja pukstēt viņa sirds. Šī saruna notika trešdien, 6. decembrī, pirmizrādes noskaņās. Režisors teātra Mazajā zālē iestudēja Ērika Kūļa rūķu spēles Niķa un Riķa stiķi. Pirmizrāde notiks rīt, 12. decembrī Dailes teātra Mazajā zālē.

Svētdien, 10. decembrī, ar skumju vēsti savā "Twitter" profilā dalījies Dailes teātris - 70 gadu vecumā mūžībā devies slavenais un latviešu iemīļotais režisors Kārlis Auškāps

94 gadu vecumā mūžībā devusies leģendārā latviešu operdziedātāja Žermēna Heine-Vāgnere, vēsta Latvijas Nacionālā Opera un Balets.

4.decembrī pāragri mūžībā aizgājis ilggadējs Dailes teātra aktieris un režisors (1989-2012) Valdis Liepiņš (1966-2017).

«Pēc jebkuras bērnu izrādes man vislielākais kompliments ir, ja mazais cilvēks izsaka vēlēšanos konkrēto darbu izlasīt pats,» atzīst režisors Jānis Znotiņš. Ar Alberta Kronenberga darba Mazais ganiņš iestudējumu, kura pirmizrāde ir šodien, viņš debitē Latvijas Nacionālajā teātrī.

Šodien Kultūras ministrija (KM) Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra mājā "Zirgu pasts" Izcilības balvas kultūrā pasniedza Dizaina birojam "H2E", režisoram un scenogrāfam Alvim Hermanim, vijolniekam Gidonam Krēmeram un kamerorķestrim "Kremerata Baltica".

Nu kā vispār drīkst tā rakstīt? Vistīrākā izvirtībā! Tā puritāniski noskaņotā latviešu lasītāju daļa sauc un ne vien sauc, bet arī raksta sašutuma pilnas vēstules par nevienam nezināmās Karīnas Račko romānu Saplēstās mežģīnes, kas nenoliedzami kļuvis par vieglās literatūras sensāciju Latvijā 2017. gadā.

4. decembrī 51 gada vecumā pēkšņi mūžībā devies aktieris un režisors Valdis Liepiņš, vēsta vietnē "Nekropole.lv" publicēta informācija.

«Mūsdienu pasaulē cilvēki tiek vērtēti pēc krāsām, rasēm, viedokļiem, ticībām un reliģijām. Arī mēs sākam norobežoties – mums ir sava kultūra, nenāciet pie mums ar savējo citādo... Bet mēs, cilvēki, taču visi esam vienādi – ar vienu skeleta uzbūvi, ar vienādām smadzenēm un vienu sirdi krūtīs. Mēs visi piedzimstam kā nevainīgi bērni, bet sabiedrības, mediju un kaut kādas mistiskas varas iespaidā tiekam pārtaisīti...» aizdomājas aktieris Māris Bezmers.

Ar pazīstamo teātra kritiķi un pētnieci, Aleksandra Čaka balvas šā gada ieguvēju Silviju Radzobi Neatkarīgā tikās Spēlmaņu nakts nedēļā, lai runātu par viņas grāmatu «Kosmopolītu» lieta un Aleksandrs Čaks, kas bija šā apbalvojuma oficiālais iemesls. Gribējās dzirdēt iespaidus par teātra sezonu un situāciju teātra pētniecībā, jo, pateicoties tieši Silvijas Radzobes neatlaidīgajam darbam un, iespējams, pat spītībai, Latvijā beidzamajos gados tapuši un top nozīmīgi darbi, kas dokumentē viegli gaistošo un ātri zūdošo teātra mākslu.

«Kad biju apmēram Kristus vecumā, es sapratu – lai varētu nodzīvot pilnvērtīgu dzīvi, lai būtu spēja pilnvērtīgi uztvert dzīvi, svarīgi ir nebeigt brīnīties. Visu mūžu to arī esmu centies saglabāt – spēju brīnīties,» saka režisors Mihails Kublinskis. Šogad aprit 60 gadi, kopš viņš sācis strādāt Nacionālajā teātrī, un rīt viņš saņems Spēlmaņu nakts balvu par mūža ieguldījumu.

Rīt, 22. novembrī, Nacionālajā teātrī pirmizrāde Terensa Retingana lugas Dziļā, skumjā jūra iestudējumam, ar kuru šajā teātrī debitē jaunais režisors Georgijs Surkovs.

«Pirmā pasaules kara sākumā Latvijā bija apmēram divi miljoni iedzīvotāju, apmēram 300 tūkstoši vīriešu tika mobilizēti, tāpēc droši var teikt, ka katram otrajam latvietim ģimenē vai rados bijis kāds strēlnieks,» saka režisors Askolds Saulītis, kurš nupat pabeidzis savu jaunāko darbu – dokumentālo filmu par latviešu strēlniekiem Astoņas zvaigznes. Tās pirmizrāde 18. novembrī, valsts svētku dienās tā būs skatāma daudzviet Latvijā.