Žilam Vernam 190. Visu laiku lielākais fantasts

UNESCO paspārnē apkopotā statistika apgalvo, ka Žils Verns esot pasaulē otrais visvairāk izdotais rakstnieks pēc angļu detektīvliteratūras granddāmas Agatas Kristi. Ar šādu informāciju sākas teju vai katrs otrais rakstniekam veltītais tīmekļa informācijas resurss krievu valodā.

Nesaprotamā statistika

Izlasījis šo faktu, sapriecājos, jo franču klasiķis ir arī mans bērnības mīļākais autors, tomēr pārbaudot nāca vilšanās - visu laiku lielāko bestselleru autoru sarakstā Verna nav! Tie, kas visu prot saskaitīt, mājo angļvalodīgajā pasaules daļā. Viņi apgalvo, ka par Žilu Vernu neesot precīzas statistikas, cik tad liela patiesībā ir viņa darbu kopējā tirāža. Ja paskatās UNESCO vietni, kurā Verns tiešam ir ar otro numuru aiz Agatas Kristi (desmitnieka iekļuvis arī Ļeņins), tā atgādina pamestu armijas pilsētiņu, nevis cienījamu interneta resursu. Visticamāk, projekts izčākstējis līdzekļu trūkuma dēļ, tā arī īsti nesācies. Ej nu sazini, kāpēc tā, tomēr neviena statistiska putra nevar atņemt franču rakstniekam pasaulē dižākā fantasta godu. Arī šogad februārī un martā daudzviet tiek atzīmēta viņa 190. dzimšanas diena. Rakstnieks dzimis 1828. gada 8. februārī, miris 1905. gada 24 martā.

Izcelsme

Verns nācis pasaulē Nantē. Viņa tēvs ir senas Provansas juristu dzimtas pārstāvis, māte cēlusies no skotu kuģu būvētāju dzimtas. Tās pārstāvis reiz par kalpošanu Francijas karalim saņēmis barona titulu. Rakstnieka mazdēls Žans Žils Verns vectēvam veltītajā grāmatā apgalvo, ka uzvārds Verns (Verne) nākot no ķeltu valodas. Nozīme esot visai vienkārša - alksnis. Rakstnieka dzīves laikā ar uzvārdu radies ne viens vien starptautisks pārpratums. Izrādās, dažādu tautību Alkšņi, pārceļoties uz Franciju, pieņēmuši šo vai līdzīgu uzvārdu, radot virkni leģendu par Žila Verna poļu, ungāru, ebreju u.c. tautu saknēm. Visaktīvākie šajā ziņā, pēc mazdēla rakstītā, bijuši kāda Plockas (Polija) ebreja Oļševiča tuvinieki. Viss beidzies ar to, ka reiz kāds uzņēmīgs poļu žurnālists ieradies pie Verna un nodevis sveicienus no brāļa Polijā. Rakstnieks par to vēl ilgi smējies. Vēlāk izrādījies, ka Oļševiču dzimtas pārstāvis Francijā kļuvis turīgs un pieņēmis Žuljena de Verna vārdu.

Vai dēkainis

Dižajam fantastam kopš bērnības pienāktos būt lielam delverim un dēkainim, tomēr Žana Žila Verna grāmatā redzam ko citu. Mazdēls raksturo vectēvu kā paklausīgu dēlu, kurš izcēlies ar bagātu fantāziju un baudījis labu izglītību. Topošā rakstnieka personības attīstībā lielu lomu nospēlē nevis dēkas, bet nelaimīga pusaudžu gadu mīlestība pret savu māsīcu Karolīnu Tronsonu. Jaunais Žils iemīlas bezcerīgi, bet māsīcu izprecina citam. Tas viņam ir briesmīgs trieciens. Topošais rakstnieks vēl ilgi savās vēstulēs mātei vairās pieminēt viņas vārdu. Karolīna tiek dēvēta par «to sievieti» un tamlīdzīgi.

Ar Karolīnas vārdu Žans Žils Verns saista arī vienīgo dēkaino sava vectēva agrās jaunības epizodi. Vienpadsmit gadu vecumā Žils piekukuļo kāda kuģa jungu un dodas viņa vietā uz Vestindijas (Karību) jūras salām. Nekur tālāk par nākamo Francijas ostu puika netiek. Viņa tēvs Pjērs apsteidz lielo kuģi, nonāk ostā pirmais un, dusmās šņākdams, noceļ Žilu no kuģa. Žans Žils Verns apšauba tālāko stāsta daļu par to, ka tēvs esot dēlēnu krietni nopēris, kā to apgalvo pirmie Verna biogrāfi, jo tēva un dēla attiecības bijušas ļoti labas. Tomēr katrā ziņā tā ir vienīgā Žila Verna avantūra jaunībā, ja neskaita to, ka, ieradies Parīzē, lai studētu jurisprudenci, viņš izdomā kļūt par rakstnieku un galu galā sāk strādāt teātrī. (Starp citu, Verns vecākais sakostiem zobiem atbalsta dēla izvēli, kaut tā viņu nesajūsmina.) Kāda saistība ir Žila bēgšanai uz Vestindiju ar daiļo Karolīnu? Mazdēls apgalvo, ka tas bijis viņa vectēva romantiskais plāns, lai iekarotu daiļās māsīcas sirdi.

ILGI UN LAIMĪGI. Žils un Onorīne 1900. gada fotogrāfijā. Viņa sieva tiešām bija jauna atraitne, bet abu kopdzīve saskanīga, neraugoties uz baumām, ka Žilam Vernam bijusi ārlaulības meita. Sieva atbalstīja Verna darbošanos literatūrā atšķirībā no aroda brāļiem, kuriem skauda viņa panākumi. Franču akadēmijā rakstnieku tā arī neuzņēma / Publicitātes foto, Wikipedia

Parīzes vilinājums

Ģimene nolemj, ka Žils ies tēva pēdās un pārņems juridisko biznesu. Pjērs sūta dēlu uz Parīzi studēt. Tā vietā, lai baudītu jaunību vai iesaistītos politikā - tie ir 1848. gada revolūcijas laiki -, Žils Verns mēģina iekļūt Parīzes literārajos salonos. Tur Vernu pamana. Pats viņš vēlāk joko, tas esot bijis vienkārši, jo visās diskusijās piekritis oponentiem, kuri bijuši daudz gudrāki un erudītāki par no provinces iebraukušo censoni. Žils Verns galu galā iemanto nopietnus labvēļus. Viens no viņiem ir Aleksandrs Dimā tēvs, kurš raksta ne vien pasaulslavenus romānus, bet ir arī veiksmīgs sava laika dramaturgs. Arī Verns labvēļa ietekmē ķeras pie lugu rakstīšanas. Ar Dimā tēva protekciju viena no tām Les Pailles rompues (Salauztie salmiņi) 1850. gadā tiek iestudēta un piedzīvo dažas izrādes, bet, pateicoties Aleksandra Dimā dēla sakariem, viņš iegūst sekretāra vietu teātrī. Tas nodrošina Žilam Vernam algu un iespēju rakstīt, īpaši neuztraucoties par honorāriem.

Ar lugu radīšanu tomēr nesokas. Tās top, bet panākumi izpaliek. Žils Verns pamazām pievēršas prozai. Nav tā, ka stāstnieku publika sagaidītu ar fanfarām, tomēr atzinība ir lielāka. Stāsti Pirmie Meksikas flotes kuģi un Drāma gaisā ir hronoloģiski pirmās publikācijas, kas Parīzes publikai piesaka jauno autoru. Rakstnieka iedvesmas avoti ir divi. Abi amerikāņi - dēku žanra klasiķis Fenimors Kūpers un lielākais 19. gadsimta ģēnijs pasaules literatūrā - Edgars Po. Verns īpaši ciena Edgara Po daiļradi. Tai par godu vēlākos gados viņš sacer pat īpašu traktātu. Lai rakstnieka tapšanas aina būtu pilnīga - jāpiebilst, ka ik pa brīdim Parīzē no Nantes ierodas Pjērs Verns, kurš mēģina pierunāt dēlu turpināt ģimenes juridiskā biznesa tradīcijas. Savukārt māte, nojaušot, ka no Žila jurists neiznāks, iesaka viņam noprecēt bagātu sievu. Ko nu tāds rakstnieks daudz var nopelnīt?

Brokera karjera

Žilam Vernam naudas vienmēr ir par maz. Turklāt viņš kopš jaunības sūdzas par vēdera sāpēm, kuras ārsti nespēj izskaidrot. Lai vēders nesāpētu, vajag labi paēst. Žans Žils Verns izvirza versiju, ka tās bijušas ar diabētu saistītās blaknes. Kādās kāzās Žils iepazīstas ar jaunu, bet turīgu divu bērnu atraitni Onorīnu de Viānu Morelu. Lai tiktu pie pūra, Vernam nākas aiziet no darba teātrī un kļūt par Parīzes biržas brokeri. Viņš strādā pilnu darba dienu, tirgo obligācijas, kopā ar draugu dodas vairākos jūras ceļojumos, kas atstāj uz rakstnieku neizdzēšamu iespaidu. Šajā laikā sāk dzimt Žila Verna bērni. Ej nu zini, ar ko beigtos sapnis par literatūru, ja ne iepazīšanās ar izdevēju Pjēru Žilu Etcelu, kurš pamana Vernā snaudošo ģēniju. Pirmais romāns Piecas nedēļas gaisa balonā tiek nodrukāts 1863. gadā, bet labākais, ko izdara Etcels - viņš piedāvā Vernam līgumu par trim darbiem gadā apmaiņā pret regulāru honorāru. Ar to arī maisam gals ir vaļā, Verns pamāj ardievas biržai un ķeras pie romānu rakstīšanas. Rakstnieks nodzīvo garu mūžu. Tā beigas gan aptumšo slimības un garīgi slimais radagabals, kurš ar revolveri pamanās sašaut Vernu kājā - atņemot iespēju ceļot. Kā raksta Verna mazdēls - vectēvs, neraugoties uz panākumiem, mīlējis vienkāršību, viņa darba un guļamistaba atradusies vienā telpā.

Literārais mantojums

Varbūt tas šķitīs neticami, tomēr neviens nezina, cik romānu Verns sarakstījis. Tiek minēts skaits ap 80, bet laiku pa laikam atrodas arvien jauni Žila Verna romāni. Viņa mazmazdēls, operas tenors Žans Verns ir tas, kurš atrod leģendām apvīto manuskriptu Parīze XX gadsimtā. Izdevējs to reiz esot noraidījis ar vārdiem - jūs esat galīgi traks! Šī antiutopija grāmatā dienasgaismu ieraudzīja tikai 1994. gadā.

Latvijā Žils Verns kļūst populārs jau 19. gadsimta nogalē. Lai gan viņa darbus tulko dažādā kvalitātē, tomēr lasītāji prasa vēl. Lai cik dīvaini tas šķistu, latviski nav izdots romāns Un Drame en Livonie, kurā Verns raksta par Livoniju. Popularitātes virsotni Žila Verna romāni piedzīvo bijušās Padomju Savienības laikos. Viņa piedzīvojumu romāni ir ideoloģiski nekaitīgi, tie vēsta par pagātni, bet varoņi nereti apceļo pasauli, pauž visnotaļ demokrātiskas idejas. Verns turklāt raksta aizraujoši, PSRS autori no pasaules nožogotajā impērijā neko tādu piedāvāt nespēj. Rakstnieka darbu popularitātei par labu nāk arī neskaitāmie romānu ekranizējumi gan PSRS, gan rietumvalstīs un ASV kā klasiskajā kino formātā, tā formātā, ko mūsdienās dēvētu par seriāliem. Šīs kādreizējās slavas atspulgi bija vērojami arī lasītāju aptaujā šovā Lielā lasīšana. Tajā tika minēti romāni Žangada, Kapteiņa Granta bērni, Noslēpumu sala, 20 000 ljē pa jūras dzelmi u.c. Ja šova jautājums būtu - nosauciet savu mīļāko rakstnieku, franču klasiķis ieņemtu vietu pirmajā desmitniekā.

Rakstnieka fani vēl tagad uzskaita visas tās lietas, ko Žils Verns esot izgudrojis pirms zinātniekiem, apgalvojot, ka Verns esot dižāks par Nostradamu. Oponenti smejas, norāda uz kļūdām un pareģojumiem, kas nav piepildījušies - arī Marsa laukums Parīzē, par laimi, mūsdienās nav apbūvēts. Tomēr ne jau tas ir galvenais - Verna romāni ievilka grāmatu pasaulē neskaitāmu paaudžu lasītājus, un bauda, ko viņi savulaik guva, lasot Vernu, nav ne ar ko citu salīdzināma. Vai Žilam Vernam ir izredzes 21. gadsimtā, to grūti spriest. Daudzviet viņa darbi vairs nav modē. Tomēr kas zina, varbūt, pateicoties kādai veiksmīgai ekranizācijai, viss atkal mainīsies.